Kā saņemt valsts apmaksātus izmeklējumus?

Sievietei pirms gadiem konstatētas nopietnas muguras problēmas, kuru dēļ viņa apmeklējusi neirologu, vertebrologu, veikusi izmeklējumus. Nu pagājuši vairāki gadi, un pēkšņi atkal ir muguras sāpju saasinājums, kura dēļ ģimenes ārsts iesaka gan vērsties pie neirologa, gan veikt magnētisko rezonansi. Ģimenes ārsts uzraksta nosūtījumu pie neirologa, taču izrādās, ka iespēja tikt pie speciālista par valsts līdzekļiem ir tikai pēc vairākiem mēnešiem. Sāpes un kustību traucējumi neļauj pilnvērtīgi strādāt, tāpēc viņa nolemj apmeklēt privāti praktizējošu neirologu. Diemžēl pēc vizītes izrādās – viņš nevar nosūtīt uz valsts apmaksātu magnētisko rezonansi, to var izdarīt tikai ārsts, kurš ir līgumattiecībās ar valsti. Vai ir kāda iespēja tomēr saņemt šo valsts apmaksāto pakalpojumu?

– Nosūtījumus uz valsts budžeta apmaksātajiem pakalpojumiem ir tiesīgi izsniegt tikai tie ārsti, kuri ir līgumattiecībās ar Nacionālo veselības dienestu (NVD) un sniedz valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus. Apmeklējot ārstu, kurš nav noslēdzis līgumu ar NVD, pacientam pakalpojums jāapmaksā atbilstoši ārstniecības iestādes maksas pakalpojumu cenrādim un jārēķinās, ka šis ārsts nav tiesīgs izsniegt nosūtījumu uz citiem valsts apmaksātiem pakalpojumiem. Vispārīgā kārtība ir tāda, ka ģimenes ārsts ir galvenais ārsts, kurš apkopo visus medicīniskos ierakstus par katru pacientu. Līdz ar to, ja pacients aiziet pie maksas ārsta, pēc vizītes visi izraksti, rekomendācijas, nozīmējumi viņam būtu jānogādā pie sava ģimenes ārsta. Šādā situācijā pacients varētu runāt ar ģimenes ārstu par to, ka viņš bijis pie maksas ārsta un viņam ir aizdomas par kādu slimību, tāpēc maksas ārsts nosūtījis uz papildu izmeklējumiem. Pacients var paskaidrot, ka viņam diemžēl nav finanšu līdzekļu, lai to veiktu, vai viņš tos vēlas veikt par valsts līdzekļiem, un ģimenes ārsts, visticamāk, uz šo izmeklējumu arī nosūtīs. Jā, protams, ģimenes ārsts ir brīvs savā profesionālajā darbībā, un tāpēc viņš var pārliecināties, kādas ir aizdomas, kas nozīmēts un vai tā nav pacienta paša vēlme izmeklēties. Tomēr es nedomāju, ka ģimenes ārsts riskēs ar pacienta veselību, ja redzēs – ir nopietna slimība. Visticamāk, viņš izsniegs visus nepieciešamos nosūtījumus uz izmeklējumiem, papildu speciālistu konsultācijām.

Galvenais – efektīva komunikācija ar savu ģimenes ārstu.

Citi lasa

Marta Kalniņa

Personības

Ko jaunā ārlietu ministre domā par Latvijas vīriešiem? 10 maz zināmi fakti par Baibu Braži

Ziņu aģentūra LETA

In memoriam

Mūžībā aizgājis Igors Šuvajevs – filozofs un komponista Imanta Kalniņa znots

Lauma Lapsa

Skandāls

Atklājas jaunas detaļas par Jelgavas novada mēra Lasmaņa ēverģēlībām darbā. Bijušās darbinieces stāsts

* Ir atsevišķi izmeklējumi, uz kuriem ģimenes ārsts nemaz nevar nosūtīt, tai skaitā magnētiskā rezonanse. Tas nozīmē – pat ja izmeklējums nepieciešams steidzami un pacientam nav līdzekļu, lai to veiktu par savu naudu, laba komunikācija situāciju neatrisina. Proti, vēlreiz jāiziet garā ķēde: ģimenes ārsts – nosūtījums pie speciālista, kurš ir līgumattiecībās ar valsti, – šā speciālista nosūtījums uz izmeklējumu. Tā kā rindas pie valsts apmaksātiem speciālistiem joprojām ir diezgan garas (nemaz nerunājot par izmeklējumiem, īpaši tādiem kā magnētiskā rezonanse), jārēķinās ar vairākiem mēnešiem vienkāršas gaidīšanas un ilgstoši nerisinātām veselības problēmām?

– Jā, tāda diemžēl ir kārtība mūsu valstī, un to apiet nekādi nav iespējams. Vienīgi – veicot izmeklējumu par saviem līdzekļiem. Šāda sistēma noteikta, lai ekonomētu līdzekļus. Proti, lai nebūtu tā, ka pacientu sūta uz dārgiem izmeklējumiem, ja tas nav nepieciešams. Tiesības nosūtīt uz noteiktiem izmeklējumiem ir piešķirtas tikai speciālistam, kurš specializējies noteiktā jomā un pamatotāk var izvērtēt, vai pacientam ir nepieciešams attiecīgais izmeklējums.

Ir situācijas, kad viens un tas pats ārsts strādā gan privātpraksē, gan citā ārstniecības iestādē pieejams kā speciālists, kurš ir līgumattiecībās ar NVD.

Arī tad viņš kā privātprakses ārsts pacientu uz valsts apmaksātu izmeklējumu nevar nosūtīt. Tāda kārtība ieviesta ar nolūku, lai ārstam neradītu labākus apstākļus attiecībā pret citiem, kas sniedz maksas pakalpojumus. Uz valsts apmaksātiem pakalpojumiem šis ārsts var nosūtīt tikai tad, kad pats sniedz valsts apmaksātus pakalpojumus.

Ja ir runa par gaidīšanu rindā pie speciālista vai uz izmeklējumu – noteikumi paredz, ka pakalpojuma saņemšana nav saistīta ar konkrētu ārstniecības iestādi. Līdz ar to, noformējot nosūtījumu, ārsts var norādīt konkrētu ārstniecības iestādi, uz kuru pacients tiek nosūtīts, bet var to arī nenorādīt – tā nav obligāta prasība un paredzēta vien pacienta zināšanai. Pacients var izvēlēties saņemt valsts apmaksātas speciālistu konsultācijas vai izmeklējumus jebkurā no valsts, pašvaldības vai privātajām  ārstniecības iestādēm Latvijā, kuras ir noslēgušas attiecīgu līgumu ar NVD. Ja apmeklējums pie speciālista vai/un uz magnētisko rezonansi nepieciešams steidzami, interneta vietnē www.rindapiearsta.lv iespējams aplūkot, kurā ārstniecības iestādē rindas ir īsākas un pie speciālista iespējams nokļūt pēc iespējas ātrāk.

NVD pastāvīgi veic dažādus pasākumus, lai uzlabotu valsts apmaksāto pakalpojumu pieejamību, tajā skaitā jau otro gadu tiek novirzīti būtiski papildu finanšu līdzekļi, lai apmaksātu lielāku speciālistu konsultāciju un izmeklējumu skaitu, tādējādi krietni mazinot gaidīšanas rindas uz valsts apmaksātiem pakalpojumiem.    

* Cik ilgā laikā jāizmanto ārsta izrakstīts nosūtījums pie speciālista vai uz izmeklējumu?

– Normatīvie akti nenosaka konkrētu nosūtījuma termiņu, tomēr ir pieņemts, ka nosūtījumu var izmantot vienu gadu pēc tā izsniegšanas. Ja nosūtījumam tomēr ir noteikts konkrēts termiņš, tam jābūt norādītam uz nosūtījuma veidlapas.

Dodoties pie ārsta speciālista vienas saslimšanas (aprūpes epizodes) ietvaros, atkārtots nosūtījums nav nepieciešams. Aprūpes epizode ir laika periods no brīža, kad pacients ar veselības problēmu vēršas pie veselības aprūpes pakalpojuma sniedzēja, līdz konkrētās problēmas atrisinājumam. Aprūpes epizodi var īstenot tikai viens ārsts – ģimenes ārsts vai speciālists –, un tajā var ietilpt vairāki ambulatorie apmeklējumi. Viena aprūpes epizode ilgst 30 dienu, taču ārsts, izvērtējot pacienta veselības stāvokli un medicīniskās indikācijas, aprūpes epizodi var pagarināt. Ja slimība ir hroniska un gada laikā vajadzīgas vairākas atkārtotas vizītes pie speciālista, izsniedzot nosūtījumu, ārsts var norādīt, ka pacientam nepieciešama dinamiskā novērošana, un noteikt, cik ilgi šāds nosūtījums ir derīgs (ne ilgāk par vienu gadu). Ja ārsts uz nosūtījuma neveic atzīmes par dinamisko novērošanu, nosūtījums ir derīgs tikai vienai aprūpes epizodei.

* Vai ģimenes ārstam ir noteikts limits, uz cik konsultācijām vai izmeklējumiem viņš drīkst nosūtīt? Un vai var būt tā, ka pacienti nevar saņemt nepieciešamos nosūtījumus, jo limits jau izsmelts?

– Pie speciālistiem un uz vizuālās diagnostikas izmeklējumiem nekādu ierobežojumu nav. Attiecībā uz laboratoriskiem izmeklējumiem (asins, urīna analīzes), katram ģimenes ārstam un speciālistam noteikta konkrēta summa, analizējot viņa pacientu struktūru iepriekšējā periodā un kopējo situāciju valstī. Pat ja ārsts pārsniedz piešķirto kvotu, NVD to izvērtē un viņam piešķir papildu kvotu, ja viņš vērsies NVD ar šādu lūgumu. Nosakot šādu kārtību, doma bija – lai ģimenes ārsts rūpīgāk izvērtē, vai visi izmeklējumi, uz kuriem viņš nosūta pacientu, patiešām ir nepieciešami. Varbūt ir citi simptomi, pēc kuriem iespējams noteikt, kas pacientam kaiš. Mēdz gadīties, ka ārsts nosūtījumā uz analīzēm atzīmē gandrīz visas analīzes pēc kārtas, neņemot vērā – tas nepieciešams vai ne. Valsts līdzekļi, ņemot vērā, ka to nav tik daudz, kā vajadzētu, tomēr ir jātaupa.

* Kā rīkoties, ja ārsts tomēr nesūta pacientu pie speciālista, jo ir pārliecināts – tas nav nepieciešams, savukārt pacients ir pārliecināts – šāda vajadzība ir?

– Ja ir aizdomas, ka ārsts nepievērš uzmanību pacienta veselībai, nereaģē uz sūdzībām, iespējams vērsties Veselības inspekcijā. Tomēr gribu atgādināt – ja starp ārstu un pacientu neveidojas kontakts, ģimenes ārstu var nomainīt un pārreģistrēties pie cita ārsta.

* Kā rīkoties situācijā, ja cilvēks bijis pie maksas onkologa un viņam konstatēta onkoloģiska slimība vai ir aizdomas par to? Vai arī tad jāgaida, kad ārsts nosūtīs pie onkologa, kas ir līgumattiecībās ar Nacionālo veselības dienestu un vēl mēnešiem jāgaida, lai pie šī speciālista tiktu?

– Nekādā ziņā! Tad, ja ir konkrētas sūdzības, ģimenes ārsta pienākums ir reaģēt un sūtīt pacientu uz konkrētiem izmeklējumiem. Šādā gadījumā pacients nokļūst tā dēvētajā zaļajā koridorā un pie speciālistiem un uz izmeklējumiem var tikt, cik vien iespējams, ātri. Proti, ārstniecības iestādei šādā gadījumā izmeklējums jānodrošina 10 darbdienu laikā no dienas, kad persona vērsusies ārstniecības iestādē, lai veiktu nepieciešamo izmeklējumu. Ja apstiprinās aizdomas par ļaundabīgu audzēju, pacientam jānonāk zaļā koridora nākamajā posmā, kad ģimenes ārsts piesaka vizīti pie speciālista, zvanot uz speciālu tālruni. Specializētā ārstniecības iestāde nodrošina speciālista konsultāciju 10 darbdienu laikā no dienas, kad pacients pieteikts konsultācijai. Ja nepieciešams, pacientu iespējams pieteikt papildu izmeklējumiem.

Zini!

Ja ir kādi jautājumi par speciālista pieejamību vai citi, vari zvanīt uz Nacionālā veselības dienesta uzziņu tālruni 80001234.

Ģimenes ārsta nosūtījums nav nepieciešams, dodoties pie:

• acu ārsta;
• bērnu ķirurga;
• psihiatra vai bērnu psihiatra, ja slimo ar psihisku slimību;
• pneimonologa, ja slimo ar tuberkulozi;
• endokrinologa, ja slimo ar cukura diabētu;
• onkologa, onkologa ķīmijterapeita, ja slimo ar onkoloģisku slimību;
• dermatovenerologa, ja slimo ar seksuāli transmisīvu slimību;
• narkologa, ja slimo ar alkohola, narkotisko vai psihotropo vielu atkarību;
• pie infektologa, ja slimo ar HIV.