Runājot ar paziņām ASV, vairums bija pārliecinātas, ka kopumā lielākajai daļai cilvēku adaptogēnu lietošana nāk tikai par labu un kalpo par noderīgu uztura bagātinātāju ceļā uz laimīgāku un veselīgāku dzīvi. Turklāt, tāpat kā ar katru fizisko aktivitāti vai diētu, arī izvēloties adaptogēnu, protams, jāpaiet laikam un jāiziet cauri izmēģinājumu procesam, lai atrastu to īsto, to vienīgo un piemērotāko.
Man tas šķita interesanti, taču, kā saka – uzklausi, bet pārbaudi! Sāku meklēt informāciju par adaptogēniem… Skaidrs, ka zāļu tējas, ārstniecības augu tinktūras un ekstraktus slimību ārstēšanai lietoja arī mūsu senči un šīs zināšanas no paaudzes paaudzē nodeva tālāk. Tomēr, papētot dziļāk, secināju, ka zinātnieki tikai pagājušā gadsimta 50. gados sākuši runāt par Senās Ķīnas un ājurvēdas medicīnas augiem, kas palīdz uzlabot organisma izturību, atrodoties veselībai nelabvēlīgos apstākļos.
Populārākie raksti
Tolaik arī pirmo reizi tika pieminēts jēdziens adaptogēni, attiecinot to uz ārstniecības augiem, kas pastiprina organisma spēju pretoties fiziskiem, ķīmiskiem, bioloģiskiem vai psiholoģiskiem kairinājumiem. Priekšstats par adaptogēniem un to ietekmi galvenokārt tika balstīts uz krievu zinātnieku 19. gadsimta beigās veiktajiem pētījumiem, kas atklāja, ka atsevišķas Tālo Austrumu reģionu ciltis izmanto konkrētas ogas un sēklas, lai ilgstoši mazinātu slāpes, izsalkumu un nogurumu. Līdz ar to var teikt, ka daudzi adaptogēnie augi patiesībā tikuši izmantoti uzturā, vēl pirms tie guva atpazīstamību tieši kā adaptogēni.
Nosaukumu adaptogēns radīja to popularizētājs krievu zinātnieks N. V. Lazarevs, savienojot vārdus adapt (no latīņu valodas aptus – piemēroties) un gēns (no grieķu valodas genḗs – kaut ko radošs), kas tad arī izsaka adaptogēnu būtību. Tie ir ārstniecības augi, kurus regulāri lietojot iespējams daudz vieglāk pielāgoties garīgai vai fiziskai slodzei un ar laiku iegūt noturību pret hronisku stresu vai pat novērst nopietnu onkoloģisku slimību attīstību.
Populārākie adaptogēni
Lai gan adaptogēnu galvenais uzdevums ir stresa mazināšana, katram no tiem piemīt arī citas labās īpašības.
Ašvaganda
To dēvē par Indijas žeņšeņu, latīniskais nosaukums – Withania somnifera. Viens no vissvarīgākajiem ājurvēdas medicīnā izmantotajiem ārstniecības augiem. Papildus ašvagandas nomierinošajām īpašībām tā spēj uzlabot arī sirds veselību, muskuļu spēku, palēnināt vai pat novērst smadzeņu darbības traucējumus un apturēt atsevišķu vēža šūnu attīstību.
- Kā lietot? Pieejama gan pulvera, gan kapsulu, gan arī ekstrakta formā, pievieno tējai un citiem dzērieniem. Tiesa, lai gūtu maksimālo labumu, ašvagandu ieteicams lietot svaigu, taču Latvijā tas nav iespējams.
Ķīnas kordiceps (Cordyceps sinensis)
Tā ir sēne, kas aug Ķīnas, Tibetas un Nepālas kalnienēs sūros klimatiskajos apstākļos. Tai piemīt spēja paātrināt skābekļa apriti organismā fizisko aktivitāšu laikā, palielināt spēku un mazināt nogurumu. Ķīnas kordiceps palīdz pazemināt holesterīna līmeni asinīs un mazināt iekaisumus, kā arī spēj palēnināt vispārēju organisma novecošanu. Tā kā šī sēne dabā ir visai reti sastopama, tā ir viena no dārgākajiem adaptogēniem.
- Kā lietot? Visērtāk iegādāties un lietot pulvera formā, iejaucot smūtijos, tējā, kafijas dzērienos un pat zupā.
Žeņšeņs (Panax ginseng)
Tam piedēvē spēju stiprināt imunitāti, paaugstināt enerģiju un uzlabot smadzeņu darbību, kā arī mazināt cukura līmeni asinīs un iekaisumus.
- Kā lietot? Vienkāršākais veids, kā iekļaut uzturā, ir, sarīvēt kaltētu žeņšeņa sakni un pievienot vienu ēdamkaroti šāda pulvera tējai vai kafijai. Var lietot arī kā garšvielu sāls vietā. Nepietiekamu medicīnisko pētījumu dēļ žeņšeņu neiesaka lietot bērniem, grūtniecēm un māmiņām, kas mazuļus baro ar krūti.
Tulsi jeb svētais baziliks (Tulsi churna)
Tas tiek uzskatīts par ķermeņa, prāta un gara toniku, un no visiem adaptogēniem tam piemīt visplašākās izmantošanas iespējas. Svētā bazilika ziedi palīdz pret bronhītu, kuņģa čūlu, savukārt lapu ekstrakts paātrina vielmaiņu, novērš miega traucējumus, aizmāršību un nespēku.
- Kā lietot? Tējas veidā, aplejot svētā bazilika lapas ar siltu ūdeni. Turklāt to var darīt kaut katru dienu un vairākas reizes dienā, jo tulsi nesatur kofeīnu. Tomēr, ja tulsi rūgtā un pikantā garša neiet pie sirds, to var lietot kā uztura bagātinātāju kapsulu formā.
Maka (Lepidium meyenii)
Pasaulē jau vairākus gadus to dēvē par super food jeb superēdienu. Makas sakne ir rācenis – atgādina dzeltenu redīsu, ko jau apmēram 2600 gadu audzē Peru kalnos Dienvidamerikā. Makas sakni lietojuši inku karavīri, lai karaspēku padarītu spēcīgāku. Makai piemīt spēja mazināt nemieru un depresijas simptomus. Kā pierādījuši pētījumi, tās regulāra lietošana uzturā veicina muskuļu masas attīstību, palielina spēku un vairo enerģiju.
- Kā lietot? Makas sakne parasti nopērkama kaltēta, un to var saberzt un lietot kā pulveri. Pateicoties riekstainajai garšai, maku vislabāk pievienot smūtijiem, auzu pārslu putrai vai dažādiem saldumiem. Pieejama arī kapsulu un ekstrakta formā.
Rožainā rodiola jeb zeltsakne (Rhodiola rosea jeb Rhizoma Rhodiolae)
Latvijā vispazīstamākais un vairāk pētītais adaptogēns. Uzlabo fiziskās un garīgās darbaspējas, mazina emocionālo nogurumu, paaugstina organisma spēju izturēt ekstremālus apstākļus, piemēram, pārkaršanu, salšanu, skābekļa trūkumu, emocionālo pārslodzi, uzlabo aizkuņģa dziedzera darbību, palīdz regulēt cukura līmeni asinīs, pret anēmiju un kuņģa un aknu kaitēm. Ieteicams lietot pēc akūtām slimībām un hronisku slimību gadījumā, arī tad, ja ir pazemināts asinsspiediens.
- Kā lietot? Saknes ekstrakta formā.
Citi viedokļi
Adaptogēniem ir nākotne
Dr. ARTŪRS TEREŠKO, ārsts ar vairāk nekā 40 gadu pieredzi un fitoterapeits ar vairāk nekā 30 gadu pieredzi, Dr. Tereško tēju maisījumu autors:
– Atšķirībā no mums jau labi zināmajiem ārstniecības augiem, piemēram, piparmētras vai kumelītes, adaptogēnu galvenā iedarbība vērsta uz dziļāku problēmu risināšanu. Tie kavē onkogēnu aktivitāti jeb cilvēka organisma šūnu pārveidošanos par audzēja šūnām, mazina iekšējo stresu un nodrošina organismam nespecifiski paaugstinātu pretestības līmeni. Adaptogēni der ne vien onkoloģisko slimību profilaksei, bet saslimšanas gadījumā kavē arī audzēja metastazēšanos. Ir zināmi gadījumi, kad adaptogēnie augi palīdzējuši tikt galā ar nopietnām veselības problēmām. Piemēram, leizeja, rodiola un eleiterokoks ir neaizstājami auglības preparātu sastāvā.
Rožainā rodiola, saukta arī par zeltsakni, leizeja un arālija ir tie adaptogēnie augi, kurus var dabā sastapt tepat pie mums, Latvijā. Pamatā ir trīs veidi, kā tos lietot.
- Saknes ekstrakts 40% spirtā. Lieto pa 20–30 pilieniem no rīta un pusdienlaikā pēc ēšanas, papilinot zem mēles.
- 2Saknes pulveris – lieto pa ceturtdaļai tējkarotes 2 reizes dienā.
- Pulveri saturošas tabletes vai kapsulas – lieto pa 250–300 mg ēšanas laikā no rīta un pusdienlaikā.
Kad jāievēro piesardzība? Ja ir psihiskas saslimšanas, kardioskleroze jeb saistaudu ieaugšana sirds muskulī, stenokardija, paaugstināts asinsspiediens, miega traucējumi. Rožaino rodiolu saturošie līdzekļi nav ieteicami arī vispārēja uzbudinājuma situācijā, drudža gadījumā, situācijās, kad ir izteikta galvas asinsvadu aizkaļķošanās, īpaši vecumā pēc 80 gadiem, kā arī tad, ja ir bezmiegs vai galvassāpes. Tāpat Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) rekomendē nelietot adaptogēnus bērniem vecumā līdz 16 gadiem, lai gan taisnības labad jāatzīst, ka trūkst apstiprinošu pētījumu par šo augu negatīvo iedarbību, jo vienlaikus krievu zinātnieki ir pārliecinoši pierādījuši, ka adaptogēni ievērojami paaugstina bērnu kognitīvās jeb domāšanas spējas, un tos iesaka lietot skolas vecuma bērniem.
Ja cilvēks ikdienā dzer citas zāles, adaptogēnus drīkst lietot, tomēr jāņem vērā abu preparātu blakusparādības – lai tās nepapildinātu cita citu un tādā veidā nerastos pastiprināta negatīvā iedarbība.
Par konkrēto adaptogēnu un zāļu saderību vislabāk būtu konsultēties ar ārstu, cita lieta, ka diemžēl šobrīd daudzi ārsti nezina par adaptogēnu lieliskajām īpašībām. Taču, manuprāt, adaptogēniem ir nākotne, un tos vajadzētu padarīt pieejamākus visiem un vajadzētu vairāk runāt par to labvēlīgo ietekmi. Tas tikai uzlabotu tautas veselību. Galvenais atcerēties, ka arī uz adaptogēniem attiecināma sen zināmā gudrība – kas vienam palīdz, otram var nākt par sliktu. Turklāt adaptogēni noteikti nebūs glābējs gadījumos, kad runa ir par nopietnām slimībām vai reizēs, kad nepieciešama ķirurģiska iejaukšanās.
Jāizvēlas individuāli
Dr. pharm. Vija Eniņa, farmācijas zinātņu doktore, ārstniecības augu zinātāja:
– Adaptogēni pēc izcelsmes var būt dažādi, ne tikai no augu valsts nākuši, bet visiem kopīgais ir – psihostimulējoša un tonizējoša darbība, taču tie neiztukšo organisma enerģētiskās rezerves. Adaptogēni uzlabo pašsajūtu, veicina vielmaiņu, stiprina imunitāti, paaugstina fiziskās un garīgās darbspējas, palīdz izdzīvot dažādās ekstremālās situācijās. Līdz ar to tiem ir nozīme.
Taču, lai adaptogēnus lietotu, ir jāsaprot to iedarbības komplekss. Piemēram, ir augi ar adaptogēnu darbību, kas uzlabo glikozes vielmaiņu, tādi ir – citronliānas augļi un sēklas Fructus et semen Schisandrae, rožainās rodiolas sakneņi Rhizoma Rhodiolae, leizejas saknes Radix Rhapontici, eleiterokoka saknes Radix Eleutherococci, arālijas saknes Radix Araliae, žeņšeņa saknes Radix Ginseng… Bet – tā kā žeņšeņa preparātiem piemīt tendence nedaudz celt asinsspiedienu, neiesaku tos cilvēkiem, kam ir šāda rakstura problēmas.
Populārākie raksti
Lietojot adaptogēnos līdzekļus, jāievēro trīs lietas… Pirmā, deva jāizvēlas individuāli, ņemot vērā organisma jutību un adaptogēna individuālo panesību. Otrā, pirms lietošanas der noskaidrot preparāta sastāvu, vai pret kādu sastāvdaļu nav alerģija, vai nepastāv nevēlama mijiedarbība ar kādu lietojamu medikamentu. Trešā, jā, adaptogēni uzlabo pašsajūtu, paaugstina fiziskās un garīgās darbaspējas, tomēr tos nav vēlams lietot pastiprināta uzbudinājuma vai spilgta stresa gadījumā, jo tie nemazina uztraukumu vai uzbudinājumu. Neiesaka lietot arī tad, ja ir bezmiegs, augsts asinsspiediens, akūta infekcija, paaugstināta temperatūra.