Rīga +2°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
2
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Šis mikroelements ir vairogdziedzera hormonu galvenā sastāvdaļa. Bet ne tikai! Lieta tāda, ka vairogdziedzeris nieka septiņpadsmit minūtēs spēj izfiltrēt visas cilvēka organismā esošās asinis, un mikroelements, kas šajā intensīvajā un atbildīgajā darbā ir neaizstājams, – jā, tu uzminēji – ir jods. Tas palīdz vairogdziedzerim filtrēšanas laikā attīrīt asinis no mikrobiem un arī veidoties vairogdziedzera hormoniem.
Visvairāk joda ir jūras zivīs un jūras augos. Citos produktos – piemēram, olās, pienā, sirdīs, salātos, kāpostos, burkānos, spinātos, šampinjonos, ananasos – tā ir nedaudz. Joda īpatsvars dārzeņos, augļos un piena produktos ir cieši saistīts ar tā daudzumu augsnē un ūdenī.
Latvijā augsnē, augos un produktos joda ir visai maz, pie jūras tā daudzums augsnē ir pietiekams, bet Latgalē ir apvidi, kur joda augsnē gandrīz vispār nav.
Toties jodu bagātīgi satur jūras ūdens. Tie, kas dzīvo jūras tuvumā, ir vinnētāji – viņiem joda organismā vairāk, jo tas tiek uzņemts, arī elpojot jūras gaisu.
Ar uzturu uzņemtais joda daudzums uzsūcas par 80 procentiem. Tas nokļūst vairogdziedzerī un tur uzkrājas. Liekais jods izdalās ar urīnu.
Par labajiem darbiem
Jods ir vairogdziedzera hormonu pamatsastāvdaļa un piedalās vielmaiņai ļoti svarīgu hormonu sintezē. Trūkstot jodam, vairogdziedzeris nespēj pilnvērtīgi veikt savu darbu. Hormonu veidošanai nepieciešamo jodu jodītu formā mēs varam uzņemt vienīgi ar uzturu, organisms pats to neizstrādā. Joda deficīta pirmā redzamā pazīme ir vairogdziedzera palielināšanās – to mēdz dēvēt arī par kāksli jeb strumu –, jo ir pavājināta vairogdziedzera darbība. Tas izpaužas arī ar nogurumu, miegainību, palēninās sirdsdarbība, parādās salīgums, tūskainība, sausa āda, svara palielināšanās… Apvidos, kur joda augsnē un ūdenī ir maz, kākslis nav retums.
Taču visvissvarīgākais dzīves posms, kad nepieciešams jods, ir grūtniecības pirmie trīs mēneši!
Šajā laikā veidojas topošā bērniņa galvas smadzenes, un vairogdziedzera hormoni, kuru sastāvā ir jods, ļoti vajadzīgi nervu sistēmas attīstībai.
Zīmīgs pētījums
Apmēram pirms desmit gadiem programmas Biomedicine ietveros endokrinoloģe profesore Ilze Konrāde kopā ar ārstu komandu pārbaudīja Latvijas skolēnus vecumā no 9 līdz 12 gadiem, pavisam 1000 bērnus, kuriem vērtēja ar urīnu izdalītā joda daudzumu. Secinājumi? 36 procentiem skolēnu konstatēja vieglu, bet 6 procentiem mērenu joda deficītu. Visizteiktāk tieši Latgalē.
Ļoti atšķīrās joda daudzums organismā pavasarī un rudenī. Pētījumā noteica arī tireoīdstimulējošā hormona jeb TSH koncentrāciju jaundzimušo bērniņu asins paraugos. THS nodrošina vairogdziedzera hormonu sintēzi atbilstoši pieprasījumam. Ja organismā joda trūkst, šo hormonu veidojas mazāk, tāpēc TSH līmenis asinīs pieaug. Jaundzimušie jodu saņem tikai no mammas, viņai, starp citu, grūtniecības laikā un kamēr mazuli baro ar krūti, vajadzība pēc joda pieaug līdz 250 mikrogramiem. Citādi pieaugušajiem dienā nepieciešams uzņemt 150 mikrogramus joda…
Tātad, analizējot jaundzimušo asins paraugus, vissatraucošākais izrādījās tas, ka 80 (!) procentiem Latvijas grūtnieču trūka joda, un vislielākā nepietiekamība bija tieši pirmajos grūtniecības mēnešos, kad jods visvairāk nepieciešams topošajam mazulim, lai viņam veidotos stabila, funkcionējoša nervu sistēma.
Būtībā jods ir ļoti svarīgs intelekta tālākai attīstībai.
Tas ir pasaulē pierādīts fakts! Ja joda pietrūkst, smadzenēs neveidojas sinapses starp neironiem un cilvēkam nosacītais IQ neattīstās tāds, kāds tas varētu būt – ar lielāku intelektuālo potenciālu. Savukārt joda trūkums vēlāk bērna vecumā var būtiski pazemināt viņa intelekta attīstību un izraisīt arī augšanas traucējumus.
Pieaugušajiem, kuriem intelekts jau attīstījies, joda deficīts to vairs neietekmē.
Otrs grāvis un vidusceļš
Jodu nebūtu ieteicams uzņemt arī par daudz, un ir dažas medicīniskas situācijas, kad tas ir īpaši svarīgi. Jodētais sāls, jūras kāposti, aļģes uzturā un arī no tiem ražotie uztura bagātinātāji kļūst nevēlami tiem, kam pēc 50 gadu vecuma vairogdziedzeris nav pārbaudīts vai arī tas ir palielināts un konstatēti noteikta veida mezgli. Lai gan līdz tam jodu profilaktiskās devās būtu labi uzņemt.
Kopumā raugoties uz joda sāgu, situācija Latvijā uzlabojas.
Arī tāpēc, ka, piemēram, viens otrs ražotājs maizei pievieno jodu. Latvijā nopērkams arī dzeramais ūdens ar jodu. Tomēr pirmais, ar ko es ieteiktu sākt, lai rūpētos vismaz par bērna joda rezervēm, būtu parastā sāls vietā izmantot jodēto. Es nekādā gadījumā tagad neaicinu lietot uzturā vairāk sāli kā tādu, pasarg’ die’s! Pietiek ar tik, cik tu esi radusi ikdienā patērēt, un varbūt vajag vēl mazāk. Taču, ja jāizvēlas starp sāli un jodēto sāli, priekšroka dodama jodētajam. Jods patiešām ir svarīgs mūsu veselībai.
Cik daudz uzņemt diennaktī
Lai vairogdziedzeris darbotos, kā labi eļļots, dienā ar uzturu iesaka uzņemt:
- bērniem līdz 5 gadu vecumam – 90 mcg;
- 12 gadus veciem bērniem – 120 mcg;
- pieaugušajiem – 150–200 mcg;
- grūtniecības un bērniņa zīdīšanas laikā – 250 mcg.
*mcg – mikrogrami
Cik joda satur?
Ieteiktos 150 mikrogramus joda dienā tu vari uzņemt, ja apēdīsi:
- 75 g laša
- 100 g butes
- 165 g mencas
- 270 g zeltainā asara
- 340 g austeru
- 380 g siļķes
- 250 g jūras kāpostu (Taču jūras kāpostos joda piesātinājums var būt svārstīgs – viss atkarīgs no vietas, kur tie auguši. Tāpēc 250 gramos jūras kāpostu joda daudzums var būt no 200 līdz 4500 mikrogramiem.)
- 1 grams jodētā sāls parasti satur 20 mcg joda. Dienā cilvēks patērē 5–10 gramus galda sāls.
- Vienā olā ir 15 mcg joda.
- 100 gramos valriekstu – 20 mcg joda.
