• Šobrīd

    weather img

    Rīga +14°C

    Ilze Jurkāne: Man novembrī paliks 70, bet reizēm jūtos kā astoņpadsmitgadīga!

    Stiprais stāsts
    Indra Ozoliņa
    24. augusts
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Ieva Andersone; stils: Alise Kraukle
    «Man ir labi gēni – nevaru sūdzēties ne par smadzenēm, ne veselību,» saka Ilze Jurkāne, kura rudenī svinēs apaļu jubileju!

    70 gadi ir nieks!


    «Man novembrī paliks 70 gadi, kas man šausmīgi nepatīk. Taču jūtos kā 45 gadu vecumā, reizēm pat kā astoņpadsmitgadīga. Vienmēr esmu uzvedusies neatbilstoši savam vecumam un amatam – man patīk cilvēkus drusku pakaitināt, pārsteigt. To esmu mantojusi no tēta un mammas.

    Ārsti man kādreiz prasa par iedzimtību, bet grūti pateikt, cik ilgi mani vectēvi būtu nodzīvojuši. Mans tēva tēvs Fricis Auzers bija Lutriņu pagasta vecākais ar lielu saimniecību, un komunisti viņu nošāva. Toties mammas tēti rakstnieku un dramaturgu Jūliju Pētersonu izsūtīja uz Sibīriju, jo viņš bija parakstījis Čakstes memorandu. Tur viņš nomira, jo, protestējot pret padomju režīmu, atteicās ēst. 

    Lai labi justos, man ļoti vajadzīgs miegs, tas vislabāk atjauno nervus. Guļu septiņas, astoņas stundas.

    Kad jūtu, ka kaut kā ir mazliet par daudz un uznāk nogurums, saku: «Ilze, paskaties pasē…»

    Bet reizē tas man uzdzen spītu: «Nu un, ka jau 70!» Jau kopš bērnības apzinos, ka varu visu sasniegt pati. Piecpadsmit gadu vecumā sāku strādāt par auklīti, lai nopelnītu naudu kontaktlēcām – man bija tuvredzība un nepatika valkāt brilles. Reiz kundze, kuras bērnus pieskatīju, aizveda mani uz veikalu, kur bija atlaides, un vaicāja, vai es negribu kādu jaunu kleitu. Atbildēju, ka nē, jo man bija mērķis uz savu sešpadsmito dzimšanas dienu nopirkt lēcas, ko arī izdarīju.  

    Gadu vēlāk, mācoties vidusskolā, sāku strādāt Volstrītā. Jau agri no rīta biju skolā, bet darbā līdz desmitiem vakarā. Veidojot karjeru, izmantoju savu latvietību un sievišķību, arī to, ka esmu blonda, kas Ņujorkā ir retums. Sapratu, ka bankās nevajag pelēkas peles un mazus zaldātiņus, bet drosmīgus cilvēkus, kuri uzņemas atbildību, jo tikai tad var sasniegt rezultātu. Atzīstos, ka drusku palietoju arī elkoņus. Tagad esmu kļuvusi maigāka. Tolaik man bija ļoti svarīga karjera. Sapratu, ka nebūšu ne māksliniece, ne rakstniece, jo ar to nevarēšu tik labi nopelnīt. Skolā mācījos gudro bērnu klasēs, kurās lielākā daļa skolēnu bija bagāti ebreji. Maniem vecākiem nebija tik daudz naudas, kas mudināja izvirzīt mērķi nopelnīt. Mamma bērnībā man iemācīja novērtēt skaistas lietas. Franču, vācu un angļu traukus pirkām antikvariātos, bet labu zīmolu drēbes – komisijas veikalos. Tomēr vēl svarīgāk nekā nopelnīt man ir sevi apliecināt, izdarīt neiespējamo, pārspēt un pārsteigt citus. Un tāpēc man ir viegli daudz strādāt.

    Jau agri sapratu, ka varu izvēlēties, vai būšu tā, kurai norāda, ko darīt, vai arī lēmumus pieņemšu pati. Kad strādāju Citibank, manā līmenī pieņēma divus vīriešus ar izcilām skolām un maģistra grādiem, bet gada laikā abi strādāja manā pakļautībā. Vēlāk kļuvu arī par Citibank viceprezidenti, bet 33 gadu vecumā mani ievēlēja par Bank of America seniorviceprezidenti, kur manā pārvaldībā bija 44 miljardi eiro. Ļoti daudz strādāju un naktīs parasti gulēju ne vairāk kā četras stundas. Tad nu Dievs nolēma, ka man ir jāapstājas. Reiz Annas dienā, 26. jūlijā, bija ļoti karsts. Es runāju Kalifornijas parlamentā, aizstāvēju bankas, skaidroju, kāpēc kredītkartēm ir tādas likmes, nopirku mammai dāvanu un steidzos viņu apsveikt, bet – pakritu uz ielas. Man atklāja Epstaina–Bāras vīrusu, kas izpaužas ar milzīgu nogurumu, un ārsts ieteica atpūsties. Nedaudz piebremzēju, bet ne pārāk. Vīruss atstāja arī sekas. Ja es ļoti pārpūlos, sāku just kakla un citus limfvadus. Bet es patiešām kādreiz pati brīnos, cik izturīga esmu, un par to Dievam saku paldies.

    Pēc horoskopa esmu Skorpions, un mūs, Skorpionus, mēdz pielīdzināt Fēniksam, kas atdzimst no pelniem. Es nekad nepadodos. Piemēram, kad mani izstūma no Bank of America, es nodibināju savu firmu, kurā nopelnīju divtik daudz. Lai sevi atkal radītu no jauna, visu laiku vajag pārmaiņas.»

    Visu interviju ar Ilzi Jurkāni un to, kā viņa sadzīvo ar dažādām dzīves grūtībām un veselības pārbaudījumiem lasi Santa+ vai žurnālā Ievas Veselība, kas pieejams preses tidzniecības vietās visā Latvijā līdz 27. augustam.

    • Kā palīdzēt bērnam vai pieaugušajam, kuru nomoka slikta dūša vai caureja – kā apturēt vemšanu, mazināt nelabuma sajūtu un nodrošināt pietiekamu šķidruma uzņemšanu. 
    • Bijusī baņķiere, kulinārijas eksperte ILZE JURKĀNE intervijā atklāj: “Agri iemācījos sevi nesaudzēt! Ļoti daudz strādāju, maz gulēju, un Dievs nolēma, ka man ir jāapstājas.”
    • Endometrioze – labdabīga slimība, kas tomēr var stipri pabojāt dzīvi.
    • Kas spēlē mūziku uz tavām DNS klavierēm? Atbilde: tā ir zarnās mītošā mikrobiota jeb mikroorganismu kopums. 
    • Onkoloģe AIJA GERIŅA-BĒRZIŅA uzsver: “Vēzis vairs nav letāla diagnoze! Mūsdienās uz vēzi jāraugās kā uz hronisku un ārstējamu slimību.” 
    • Kāpēc nierēs veidojas cistas un kādas problēmas tās var radīt? 
    • Ko darīt, ja atmiņa stipri pieklibo...
    • Vai tiešām matiņu no dzimumzīmes nedrīkst izraut? 
    • Uzkrājoties mikrotraumu sekām, kaulam var rasties tā saucamais stresa lūzums. Lasi 7 padomus, kā no tā izsargāties. 
    • 10 padomi īsākam ceļam līdz ārstiem.
    Ievas Veselība nr16

    Pievienojies dzīvesstila portāla Santa.lv Facebook un Instagram: uzzini vērtīgo, lasi kvalitatīvo.

    0 komentāri

    Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

    Pievienot komentāru

    Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

     

     

    Veselība - Parūpējies par savu sirdi!

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Privātā Dzīve

    Vairāk

    Ieva

    Vairāk

    Mans Mazais

    Vairāk

    Māja un Dārzs

    Vairāk

    AutoBild.lv

    Vairāk

    Astes

    Vairāk

    Klubs

    Vairāk

    Santa+