Rīga +2°C 
Izpildi testu
Novērtē rakstu
-
6
-
0
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
1. Vai no nerviem var dabūt gastrītu?
Gastrīts gan nozīmē, ka ir iekaisusi kuņģa gļotāda, bet ar nerviem tam nav tieša sakara. Ja sāp kuņģa rajonā pirms ēšanas vai pēc ēšanas, ja ir smaguma vai pilnuma sajūta pakrūtē, slikta dūša vai pat vemšana – ja ir sūdzības, kuras cilvēks parasti pieraksta gastrītam vai kas ir līdzīgas gastrītam, tad visdrīzāk var būt pavisam cita slimība – funkcionālā dispepsija.
Tātad funkcionāli kuņģa darbības traucējumi, un tie gan var būt saistīti ar uztraukumiem, nervozu dzīvesveidu.
2. Vai pie gastrīta var novest neregulāra ēšana?
Tik lielas nozīmes nepareizai un neregulārai ēšanai, kā cilvēkiem labpatīk domāt, gastrīta gadījumā nav. Gastrīta galvenais iemesls ir helikobaktērijas (Helicobacter pylori), un otrs biežākais veids, kā cilvēki paši sabojā kuņģa gļotādu, – ar nesteroīdajiem pretiekaisuma un pretsāpju līdzekļiem.
Piemēram, tik populārais ibumetīns vai diklofenaks.
Reizēm pat dažas tabletes mēdz ierosināt akūtu kuņģa gļotādas iekaisumu. Tajā pašā laikā ir cilvēki, kas var šos preparātus lietot mēnešiem un gadiem, un viņiem gastrīts neveidojas. To nosaka gēni, iedzimtība.
3. Vai var būt tā, ka cilvēks nejūt, ka viņam ir hronisks gastrīts?
Tā var būt. Izmaiņas kuņģa gļotādā, ko redz endoskopijas laikā, ļoti bieži ir minimālas un neprasa nekādu ārstēšanu. Tas ir vienkārši gļotādas apsārtums.
Bet sliktās sajūtas, kas cilvēku moka un kuru dēļ vispār tiek veikts kuņģa izmeklējums, visdrīzāk ir saistītas ar citiem iemesliem.
Tā var būt funkcionālā dispepsija (kuņģa darbības traucējumi) vai atviļņa slimības izpaušanās. Kādreiz arī veģetatīvā distonija izpaužas ar dispepsijas simptomiem.
Tāpat daudziem vecāka gadagājuma cilvēkiem, kam ir dažādas hroniskas kaites – sirds un asinsvadu slimības, nieres vai aknas sliktāk strādā –, izmainīta ir arī kuņģa gļotāda, endoskopijā redzams, ka tā ir nedaudz apsārtusi.
Bet, kad paņem biopsijas paraugus, vienalga atnāk atbilde no laboratorijas, ka tas ir gastrīts!
Retajam uzrakstīts, ka ir hiperēmiska jeb eritematoza gastropātija (tā ir diagnoze, kas raksturo apsārtušu kuņģa gļotādu) vai arī ka kuņģa gļotāda ir bez patoloģijas. Tāpēc diagnoze hronisks gastrīts vēl nenozīmē, ka tagad cilvēkam uzlikts lāsts mūža garumā. Nē, viņš var dzīvot normālu dzīvi. Ja gastrīts nerada nekādas sliktas sajūtas, par to nevajag uztraukties un nevajag lietot zāles.
4. Vai gastrītam tiešām ir kāds sakars ar kuņģa čūlu?
Īsti ne. Apkārt čūlai var attīstīties arī gastrīts – čūla veidojas gļotādā, kura ir iekaisusi. Un tomēr čūla ir čūla – tā ir atsevišķa slimība, pati par sevi.
5. Vai no gastrīta var tikt vaļā, pārtraucot ēst gaļu?
Gaļai nav nekādas ietekmes uz gastrīta veidošanos. Atviļņa slimība, jā – tā veidojas tiem, kas pārēdas, kas pēc maltītes tūlīt iet gulēt vai sportot, vai ravē saliekušies, jo tad vārstulis starp barības vadu un kuņģi tiek izstaipīts.
Bet gastrīts – nē, tas nav saistīts ar ēšanu.
Var ēst divreiz dienā un var ēst ik pēc četrām stundām, kā būtu pareizi, un tik un tā kuņģa gļotāda iekaist. Gastrīts veidojas, ja bieži lieto alkoholu, smēķētājiem ir gastrīts, bet no neregulāras ēšanas un no asiem ēdieniem tas nerodas. Arī no gaļas ne. Un nav arī jāierobežo skābu produktu ēšana.
