Farmaceite Inese Sviestiņa: Izvērtē, vai un kādi uztura bagātinātāji tev nepieciešami

Eksperta viedoklis
Anija Pelūde
15. aprīlis, 2016
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Shutterstock
Uztura bagātinātāji… Ko tie īsti bagātina – uzturu, veselību, kāda maku vai tavu muļķību un kūtrumu? Skaidro Dr. pharm. INESE SVIESTIŅA, specializējusies jautājumos par zāļu lietošanu, mijiedarbību, blakus parādībām, klīniskā farmaceite Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā (BKUS).

– Ir ārsti, kas kategoriski noliedz uztura bagātinātājus, bet citi iesaka. Kur ir patiesība? Kaut kur pa vidu? Un vēl mani nepamet sajūta, ka, runājot par uztura bagātinātājiem, es drīzāk dzirdu ārstu personisko viedokli, nevis korektas, uz pētījumiem balstītas zināšanas.
– Nevaru noliegt. Daudz kas atkarīgs no tā, ko ārsts lasa. Speciālistiem – tiesa, kā kuram, bet kopumā Latvijā – ir diezgan slikti pieejama neatkarīga informācija gan par zālēm, gan par uztura bagātinātājiem. Turklāt daļa no šīm datu bāzēm ir maksas, kas vēl vairāk apgrūtina piekļuvi objektīvai informācijai.

Zinātniskie pētījumi netiek pietiekami popularizēti, skaidroti sabiedrībai. Un tad cilvēkiem ir vieglāk uzķerties uz reklāmas.

Toties cilvēkiem pa rokai ir firmu reklāmas bukleti, nekritiski, virspusīgi raksti medijos, reklāmas televīzijā… Vārdu sakot, reklāmu iespaids ir tik liels un spēcīgs, ka pēc tās gandrīz vai nekādi nav iespējams priekšstatus mainīt – tu rādi zinātniskos pierādījumus kaut vai par zivju eļļu vai polivitamīniem, bet tas īsti nenostrādā – vienalga reklāma ņem virsroku. Diemžēl tā notiek.

Bija pētījums, ka Eiropā tos vairāk lieto tieši ziemeļvalstīs un tieši sievietes, jo viņām taču vienmēr jābūt formā, viss jāpaspēj gan mājās, gan darbā. Un arī uztura bagātinātāju reklāmas vairāk vērstas uz sievietēm, uz viņu domāšanu – viņas vieglāk ietekmēt.

– Latvijā, piemēram, katru gadu uztura bagātinātāju pārdošanas apjomi palielinoties par desmit procentiem. Bet es domāju, ka liela nozīme to izvēlē ir arī vārdam dabisks. Tā nav ķīmija kā zāles! Un daudzi saka: «Es to ķīmiju negribu!»

– Nu jā, ir tāds pieņēmums… Tikai ikvienam vajadzētu padomāt, kā tad to tableti vai kapsulu rūpniecisku uzražo un cik no tā dabiskā, organiskās vielas, šajā procesā paliek pāri. Piemēram, jebkurā tabletē ir saistvielas, citādi tā nemaz neturēsies kopā.
Vēl jāņem vērā, kāda ir konkrētā cilvēka situācija. Vai ir jau kādas saslimšanas vai arī tas ir gluži vesels cilvēks, kuram nekas nekaiš un kuram pēc būtības deviņdesmit deviņi procenti no tirgū esošajiem uztura bagātinātājiem nemaz nav vajadzīgi.

Lai cik tas dīvaini nešķistu, uztura bagātinātājus biežāk pērk izglītotāki ļaudis, jo viņi, protams, ir materiāli labāk situēti, un uztura bagātinātāji nav lēti.

– Tātad viens procents tomēr atliek! Varbūt tā ir iespēja, kas jāizmanto! Hm, nebūs jāiet pie ārsta, nevajadzēs gaidīt mēnešiem rindā, kavēt savu laiku, bet – iegādājies uztura bagātinātāju un tu jau kaut ko dari savas veselības labā. Jo ir dzīves situācijas, kad mums vajag sev mazliet palīdzēt. Pēc slimošanas… Vai arī gaidāma liela garīga un fiziska slodze – kāpiens kalnos, maratons, haltūriņa, kura prasīs darbu nakts stundās…

– Cik spriežu pēc lasītās zinātniskās literatūras, nevienā no šiem gadījumiem uztura bagātinātāji nav nepieciešami. Pēc smagas slimības? Jāskatās, kas tā konkrēti bijusi par slimību un ko cilvēks grib lietot, taču tik un tā grūti iedomāties, kurš uztura bagātinātājs viņam varētu šajā situācijā palīdzēt.

– Piemēram, pēc pārslimotās gripas jūtas savārdzis…
– Jā, un ko jūs no savas puses gribētu ieteikt lietot, ja jums ir doma, ka kaut ko vajadzētu?

– Tā kā ir pavasaris, es izvēlētos multivitamīnus, kaut vai Vitiron. Pati esmu tiem labu laiku uzticīga. Reiz, pirms gadiem desmit, devos intervēt kādu ļoti zināmu profesoru Stradiņos (bet tas nav Anatolijs Danilāns!) un viņam uz rakstāmgalda stāvēja vitirona kastīte. Jautāju, vai prezents no firmas? «Nē,» profesors atbildēja. «Pats pērku un lietoju. Kursu veidā katru pavasari, un jūtu spēku.» Tas mani iedvesmoja, jo – ja jau profesors tā saka… Turklāt uzticību vairoja fakts, ka šos vitamīnus ražo Šveices farmācijas firma, kuras arsenālā ir ārkārtīgi nopietnas zāles.
– Es, protams, ļoti cienu profesorus kā savas jomas speciālistus, taču par multivitamīniem diemžēl nepiekritīšu. Jo, ja skatās zinātniskos pierādījumus, kas publicēti citējamos medicīnas žurnālos, it īpaši pēdējos gados, un arī sistemātiskie pārskati to liecina, – organismam no multivitamīnu un minerālvielu kompleksa lietošanas nav nekāda labuma. Ne tie vispārīgi palīdz, ne cilvēkiem gados.

Ir bijuši pētījumi par vīriešiem pēc 65 gadu vecuma, lai noskaidrotu, vai polivitamīnu lietošana viņus pasargā no sirds un asinsvadu slimībām, vai uzlabo kognitīvās spējas. Izrādījās, ka nē, nav nekādas atšķirības no placebo grupas, kura polivitamīnus nelietoja.

Tātad, ja arī cilvēks subjektīvi jutās labāk, bija nostrādājis ticības efekts. Turklāt multivitamīnu burciņās vienā kapsulā samiksēti kopā gan taukos šķīstošie, gan ūdenī šķīstošie vitamīni, kas jau nav prātīgi. Vēl pievienotas minerālvielas, kaut kādas kripatiņas no visa kā, lai gan īstenībā jūs nemaz nezināt, tieši ko jums īsti vajag, kā organismam trūkst.

Tāpēc teikšu, ka vērtīgāk naudu, ko samaksājat par multivitamīniem, investēt kvalitatīvākā uzturā. Dārzeņos un augļos esošo vitamīnu, antioksidantu, flavonoīdu, minerālvielu komplekss organismā reaģē veiksmīgāk nekā izvilktie vai ķīmiski sintezētie vitamīni, to kripatiņa kapsulā. Plus vēl izej biežāk svaigā gaisā, un pozitīvais efekts būs tāds pats vai pat lielāks nekā no multivitamīnu lietošanas.

Veselam cilvēkam 99% no tirgū esošajiem uztura bagātinātājiem nemaz nav vajadzīgi.


Tā ir milzu reklāma, kas nāk līdzi jau no pirmo multivitamīnu tablešu radīšanas brīža, pagājušā gadsimta 30. gadu beigām un 40. gadu sākuma. Jau tad ASV Pārtikas un veterinārais dienests – līdzīga iestāde mūsu Zāļu valsts aģentūrai, tikai ar plašākām pilnvarām – sāka tiesvedību ar Nutrilite jeb tagadējo Amway kompāniju par nekorektu multivitamīnu reklāmu. Ka multivitamīni ārstē, palīdz uzlabot pašsajūtu. Diemžēl ierēdņi tiesvedībā neko daudz nepanāca, vienīgi to, ka uztura bagātinātāju bukletos izmainīja tekstu: multivitamīni ārstē vietā ierakstīja ir labi lietot, ja cilvēks jūtas nevesels, apmēram tā. Bet īsti pētījumi par multivitamīniem no to ražotāju puses nav nemaz nepieciešami, jo reklāma ir tik milzīga, ka cilvēki vienkārši tos pērk un lieto milzīgos daudzumos.

– Un saka: «Jā, es uzreiz jutos možāk, kad sāku lietot to un to…»
– Tas ir stāsts par konkrēto cilvēku. Mēs esam ļoti dažādi. Ir ļaudis, kuriem reklāma tiešām labi palīdz – viņš spēj sevi ļoti iedvesmot, ka konkrētā uztura bagātinātāja lietošana uzlabos viņa pašsajūtu. Pie reizes cilvēks kaut ko arī pamaina savā ikdienas dzīvē, varbūt ēd veselīgāk, vairāk kustas, un tas viss kopā var radīt sajūtu, ka palīdzējis tieši uztura bagātinātājs. Taču zinātnisku pierādījumu vairumā gadījumu tam nebūs. Būs kaut kas starp placebo, pašiedvesmu un minimālu varbūtību, ka preparāts ir ko labu devis.

No otras puses, es arī negribu cilvēkiem atņemt dienišķos uztura bagātinātājus. Ja viņiem tik ļoti gribas tos lietos un kļūst labāk, un ja kārojas izdot naudu – nu, lūdzu!

Tikai tad vajadzētu padomāt arī par veselīgu dzīvesveidu, un tiem, kam ir hroniskas saslimšanas, tomēr vajadzētu aprunāties ar ārstu, vai uztura bagātinātājs būs viņam drošs, un nekādā gadījumā nebūtu prātīgi izdot naudu par uztura bagātinātājiem, bet nenopirkt ārsta izrakstītās zāles. Proti, aizstāt zāles ar uztura bagātinātājiem. Atceros, kāds kungs, kuram bija virs deviņdesmit gadiem, padzirdot par kaitīgo polifarmāciju un saprotot, ka no tiem līdzekļiem, ko viņš lieto, vajadzētu kaut ko samazināt, sāka samazināt ļoti būtiskas zāles, kas cilvēkam ar viņa diagnozi noteikti jālieto. Lūk, tāda ir ticība uztura bagātināju iedarbībai!

– Kā ir ar C vitamīnu?
– Man patika, ko šajā sakarā nesen sacīja reanimatologs Ivars Krastiņš no Liepājas slimnīcas – ka viņš savas ilggadējās ārsta prakses laikā Latvijā nav redzējis nevienu pacientu ar cingu, kuram tad patiešām būtu nepieciešams papildus uzņemt C vitamīnu. Bet, kas attiecas uz pārējiem lietotājiem… Tā ir ļoti labi nostādīta reklāma, kas ilgstoši un intensīvi darbojas uz mūsu prātu, un tad patiešām sāk šķist: nu kā tad es tā – ziemā bez C vitamīna, manas acis bez melleņu tabletēm, urīnsistēma bez dzērveņu kapsulām, pavasarī bez polivitamīnu kursa…

Pierādīts arī – C vitamīns dzīvildzi nepagarina, kā agrāk minēja.

Diezgan daudz diskusiju notiek par to, vai ķīmiski sintezēto C vitamīnu jeb askorbīnskābi var uzskatīt par ekvivalentu C vitamīnam, kas atrodas augļos un dārzeņos.

– Bet D vitamīns, piemēram?
– Tas ir cits stāsts. To gan es Latvijas iedzīvotājiem ieteiktu – reizi gadā ziedot aptuveni desmit eiro un kopā ar vispārējo asinsanalīzi noteikt, kāds ir D vitamīna līmenis asinīs, jo lielākoties tas ir par zemu. Šādā gadījumā D vitamīns būtu jālieto papildus. Bet atkal – nevis izvēlēties kaut ko uz savu galvu, bet vajadzētu parunāt ar ārstu, jo viņš visdrīzāk ieteiks medikamentu – koncentrētu D vitamīnu. Nav jēgas aptiekā nopirkt uztura bagātinātāju, kuram uz kastītes būs minēts, ka satur D vitamīnu, taču tik mikroskopiskā devā, ka tu varēsi gadiem dzert šīs kapsulas, toties D vitamīna līmenis nepaaugstināsies. 

– Vēl populāras ir tā dēvētās kaļķa tabletes – kalcijs, ko vajadzētu lietot kopā ar D vitamīnu.
– Arī šī tēma būtu jāpārrunā vispirms ar ārstu. Galvenokārt, lai vienotos, kurš ir piemērotākais preparāts. Aptiekā var nopirkt gan kalcija karbonātu, gan hidrogēnkarbonātu, bet parasti, kad speciālists skatās kalcija daudzumu tabletē, viņš pārrēķina uz tā dēvēto elementāro kalcija daudzumu jeb tīro kalciju, lai pateiktu, cik šīs minerālvielas ir katrā uztura bagātinātājā vai zāļu preparātā. Turklāt jāņem vērā, ka vislabāk organismā uzsūcas kalcija karbonāts. No šāda viedokļa, manuprāt, labāki ir tīrie kalcija preparāti, kurus tad kopā ar D vitamīnu varētu lietot, un nevis uztura bagātinātāji. 

– Topā ir zivju un krila eļļas – kā omega 3 un omega 6 taukskābju avots, ja divreiz nedēļā neēd zivis, kā arī profilaksei pret asinsvadu aizkaļķošanos un sirds slimībām.
– Diemžēl man jūs atkal jāsarūgtina, jo pēdējo gadu pētījumi, kas publicēti medicīnas žurnālos, pierāda, ka zivju eļļai drīzāk nav nekāda efekta. Tā ir ilūzija, ka šie uztura bagātinātāji palīdz izbēgt no sirds un asinsvadu slimībām! Šāds mīts nāk no pagājušā gadsimta 70. gadiem, kad divi dāņu zinātnieki pētīja Grenlandes ziemeļos dzīvojošos inuītus un secināja, ka viņi ēdot daudz zivju, līdz ar to reti slimojot ar sirds un asinsvadu slimībām. Taču pēdējo gadu pētījumi rāda, ka, no vienas puses, sirds un asinsvadu risks inuītiem toreiz netika līdz galam novērtēts, un, no otras puses, arī randomizētie, kontrolētie pētījumi, kas ir augstākais standarts medicīnā, parāda, ka sirds un asinsvadu slimību risku samazināšanā zivju eļļai praktiski nav nekādas ietekmes. No deviņpadsmit šādiem pētījumiem tikai divos konstatēts, ka zivju eļļas lietotājiem varētu būt minimālas priekšrocības, salīdzinot ar nelietotājiem.

Nebūtu prātīgi izdot naudu par uztura bagātinātājiem, bet nenopirkt ārsta
izrakstītās zāles.


 Par krila eļļu ir diezgan līdzīgs stāsts, uzdarbojas ļoti izvērsts mārketings. Turklāt vajadzētu paturēt prātā ētiskos aspektus. Krils ir dzīvi organismi, kas dzīvo okeānā, tā ir barība pingvīniem, citiem jūras iemītniekiem, un šobrīd notiek ļoti liela krila nozveja, lai ražotu eļļu. Protams, ražotājs savukārt apgalvo, ka viss notiekot kvotu ietvaros un nekādu ietekmi uz ekosistēmu nozveja neatstāšot.

– Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis kā vienu no uztura bagātinātājiem, kura nozīme tiešām esot pierādīta un kuru esot jēga lietot, nosauca folijskābi.  
– Tas attiecas uz grūtniecēm. Nezinu citas situācijas, kad cilvēkam speciāli vajadzētu papildus uzņemt folijskābi. Tad tas būs ārsta kompetencē.

Folijskābe pieder pie B grupas vitamīniem, nepieciešama sarkano asins ķermenīšu veidošanai, kā arī palīdz normāli attīstīties bērniņa galvas un mugurkaula smadzenēm. Zinātnieki pierādījuši, ka folijskābes deficīts ir viens no cēloņiem, kādēļ mazulis var nākt pasaulē ar iedzimtiem muguras smadzeņu defektiem. Proti, grūtniecības sākumā bērnam vēl nav attīstījušies skriemeļi, mugurkauls ir mīksts. Ja trūkst folijskābes, ir traucēta muguras skriemeļu attīstība – jostas krustu daļā var palikt tāds kā caurumiņš jeb veidoties muguras smadzeņu trūce, kas ir nopietns mugurkaula defekts. Folijskābes trūkums var būt arī cēlonis tam, ka bērniņam trūkst galvaskausa velves un galvas smadzeņu lielākās daļas. Tāpēc topošajai māmiņai ieteicams uzņemt folijskābi pietiekamā daudzumā jau mēnesi pirms grūtniecības un vismaz līdz 12. grūtniecības nedēļai, kamēr gaidāmais bērniņš pilnībā izveidojies. Parasti folijskābi iesaka papildus uzņemt visu grūtniecības un arī zīdīšanas laiku. Bet atkal – viss jāsaskaņo ar savu ginekologu, stingri pārdomājot devas. Tad ārsts izraksta specifiskus vitamīnus, kas speciāli paredzēti grūtniecei, nevis uz savu galvu jālieto polivitamīnu kompleksi.

Vēl medicīnas literatūrā kā uztura bagātinātājs ar pierādītu efektivitāti tiek minēts glikoz-amīns – lielmolekulārs savienojums, kas, aizturot locītavas skrimšļos ūdeni, piešķir tiem elastīgumu un uztur locītavas ieeļļotas, kustīgas, – jā, to varētu lietot piemēram, pie ceļu locītavu osteoartrīta. Bet atkal – kā papildterapiju, turklāt svarīgi ievērot noteiktas devas, lai nebūtu tā, ka lieto pārāk maz.

– Un selēns? To onkologi iesaka pēc ķīmijterapijas un vēža ārstēšanas.
– Par šo tēmu jārunā ar speciālistu – onkologu vai imunologu – un par konkrētu cilvēku, nevis vispārīgi. Taču sacīt, ka katram vidējam Latvijas iedzīvotājam, kurš principā ir vesels, tagad jāpērk selēns, nē, nepiekritīšu. Es gribu redzēt pierādījumus, kāpēc man selēns būtu jālieto. Un, protams, man daudz labāk patīk, ka preparāts ar selēnu ir reģistrēts Zāļu reģistrā, nevis Uztura bagātinātāju reģistrā. Jo zālēm ir daudz stingrākas reģistrācijas prasības, jābūt noteiktiem klīniskiem pierādījumiem, kas parāda preparāta efektivitāti, kas savukārt netiek prasīts uztura bagātinātājiem. Tur pietiek ar produkta veselīguma norādēm, jo uztura bagātinātājs pēc būtības, kā jau sacīju, ir pārtika.

– Vēl topa tēma ir brīvie radikāļi. Saules ultravioletais starojums, rentgena stari, gaisa piesārņojums, sliktais stress veicina organismā pārmērīgu brīvo radikāļu rašanos. Parasti tie nodrošina organisma normālu funkcionēšanu, taču, ja brīvo radikāļu daudzums organismā savairojas pārāk daudz, tad tiek bojātas veselās organisma šūnas, un tas sekmē organisma pastiprinātu novecošanu un pat vēža rašanos. Savukārt no brīvajiem radikāļiem (tātad arī no to sliktās darbības) palīdz atbrīvoties antioksidanti, arī tādi kā C, A, E vitamīns, bēta karotīns…
– Un atkal es jums varētu iedot rakstus no pēdējo gadu medicīnas žurnāliem, kuros pausts, ka antioksidantu kompleksi neko nepalīdz, ka darbojas placebo efekts. Vēl vairāk – pierādīts, ka sintētiskie antioksidanti lielās devās sāk uzdarboties pilnīgi pretēji – kā prooksidanti. Atsevišķos gadījumos A un E vitamīna nepareiza lietošana var pat izraisīt nāves gadījumus, jo taukos šķīstošie vitamīni organismā uzkrājas. Pirms daudziem gadiem, kad modē bija iedegums, bet ne visas varēja atļauties aizbraukt uz dienvidiem, lai labi nosauļotos, viena otra sieviete lielos daudzumos dzēra burkānu sulu – pāris litru dienā –, kas bagāta ar A vitamīnu, un iedzīvojās aknu kaitēs.

– Sievietēm pēc piecdesmit iesaka lietot augu izcelsmes estrogēnus – sojas un sarkanā āboliņa ekstraktus, naktssveces eļļu, Menopace…
– Jautājums: vai jums tiešām to vajag? Un, ja radusies doma, ka ir vajadzība pēc kaut kā estrogēnu saturoša, tad nākamais solis būtu konsultācija ar ginekologu, izvērtējot konkrētās sievietes pašsajūtu un vispārējo veselības stāvokli.

– Tomēr es nesaprotu – ja jau uztura bagātinātāja darbs ir papildināt uzturu un nevis kaut ko ārstēt, turklāt man nav žēl iztērētās naudas, tad kāpēc par tā lietošanu man kaut kas būtu jāprasa ārstam?
– Jā, Latvijas iedzīvotāju vidū ir izplatīts uzskats, ka uztura bagātinātāju lietošana blaknes nevar radīt, taču patiesībā uztura bagātinātāji mijiedarbojas ar medikamentiem.

Tiem, kas lieto zāles, vajadzētu uzmanīties no greipfrūtu saturošiem uztura bagātinātājiem. Greipfrūts vispār – arī pats auglis un sula – organismā darbojas īpaši: tas satur citohromus P450, kas piedalās dažādu vielu metabolismā, un rezultātā zāļu iedarbība tiek pastiprināta vai arī tā samazinās. Un tad ārsts brīnās, kāpēc ārstēšana ir neefektīva vai pēkšņi uzliesmo negaidītas blakusparādības, lai gan tām nevajadzētu būt. Izrādās, cilvēks paralēli medikamentiem lietojis kaut ko greipfrūtu saturošu!

Jāuzmanās arī no citronliānas: ja ir sirds slimības, vajadzētu pakonsultēties ar ārstu pirms tās preparātu un ogu lietošanas. Jāuzmanās ar asinszāli un tās preparātiem. Jo tie mēdz izraisīt fotodermatītu un mazina pretapaugļošanās tablešu, pretvīrusu līdzekļu un dažu citu zāļu iedarbību.

Žeņšeņs var paaugstināt asinsspiedienu. Divdaivu ginks palielina asiņošanas risku, tādēļ jābūt piesardzīgam, lietojot to kopā ar prettrombu līdzekļiem vai augiem, kuriem piemīt šādas īpašības, piemēram, kumelītēm, ķiplokiem, žeņšeņu.

Aloja un lakrica veicina kālija zudumu, tāpēc šādus uztura bagātinātājus nedrīkst kombinēt ar urīndzenošiem līdzekļiem. Kalciju un D vitamīnu saturoši uztura bagātinātāji reizēm aizkavē dažu medikamentu uzsūkšanos. Tāpat uztura bagātinātāju lietošana var ietekmēt laboratorisko analīžu rezultātus: piemēram, A vitamīns paaugstina eritrocītu grimšanas ātrumu, kofeīns paaugstina glikozes līmeni asinīs, žeņšeņs to pazemina… Tāpēc ārsts vienmēr jāinformē, kādus uztura bagātinātājus tu lieto. Ja ārsts to nezina, viņš reizēm nespēj rast loģisku izskaidrojumu, kāpēc medikaments nedarbojas vai arī kāpēc ir šie izmanītie analīžu rezultāti.

Zāles no uztura bagātinātājiem atšķiras  ar aktīvo vielu daudzumu.


– Pirms pāris gadiem mediķu žurnāls Doctus rakstīja, ka cilvēkiem, kuri lieto uztura bagātinātājus svara samazināšanai vai muskuļu masas audzēšanai, var attīstīties akūts hepatīts vai aknu mazspēja. Visbiežāk novērotie simptomi esot apetītes zudums, gaišas fēces, tumšs urīns un dzelte.

– Jā, aptuveni pirms diviem gadiem tika saņemts ziņojums no ASV Slimību kontroles un profilakses centra par vienu internetā iegādātu uztura bagātinātāju, ka radušās aizdomas par hepatīta izraisīšanu. Vairs neatceros, cik pacientu bija nonākuši dažādās slimnīcās ar aknu bojājumiem – dažiem hepatīts bija pat ļoti nopietnā formā, vajadzēja pārstādīt aknas, un visi šie cilvēki bija lietojuši konkrēto uztura bagātinātāju. Tāpēc speciālisti, arī Latvijas slimnīcās, tika brīdināti: ja pacientam pēkšņi parādās neskaidras izcelsmes hepatīts, jāpārjautā, vai viņš nav to lietojis.
Šādus gadījumus nevar izslēgt. It īpaši, ja uztura bagātinātājs pirkts internetā. Bet vispār, par svara samazināšanas līdzekļiem runājot, lielā mērā tie ir ilūzija. Kā profesors Danilāns reiz teica – ja tiešām būtu radīts preparāts, kas reāli ilgtermiņā samazina svaru, tad noteikti tā izgudrotājs un ražotājs būtu miljardieri.

Svars jāsamazina pakāpeniski, pārdomāti, jo viens ir ārējais izskats, bet jāpadomā arī par to, kādu stresu mēs nodarām organismam gan tad, kad straujā tievēšana sākas, gan vēlāk, kad svars atgriežas.

Starp citu, kā jums šķiet, ar kādu trīs vārdu kombinācijas palīdzību varētu pārdot jebkuru uztura bagātinātāju? Mans piedāvājums ir – «līdzeklis imunitātes stiprināšanai». Visu ko citādi nevar popularizēt, nosauc par imunitātes stiprināšanas līdzekļiem. Tā ir milzīga uztura bagātinātāju grupa. Un ražo taču visu ko! Reizēm es vācu arī interesantākos nosaukumus… Kaut vai uztura bagātinātājs Vīra spēks, kura aprakstā norādīts, ka var lietot veseli cilvēki un var lietot sievietes. Hm, kāpēc sievietei būtu vajadzīgs vīra spēks?! Sastāvā, ja pareizi atceros, tomātu pasta, ķirbju sēklu eļļa, ugunspuķe, neparasta sastāva vārāmais sāls, kas nepaaugstina asinsspiedienu un ir veselīgs sirdij… Kas no tā?! Cits uztura bagātinātājs Skaidrais rīts, pēc paģirām… Epsorīns – ekstrakts no jauniem, nepārkaulotiem Jakutijas savvaļas ziemeļbriežu ragiem – īpaši uzlabojot aknu darbību. Ārsti spriež par aknu transplantāciju, bet te viens apgalvo, ka briežu ragi atjaunos aknas! Un kā garantiju izdod garantijas sertifikātu, nevis zinātnisku pierādījumu.

– Tad kāds būs rezumējums? Kā mums turpmāk dzīvot?!
– Biežāk un ilgāk uzturēties svaigā gaisā, iztērēt naudu sportiskām aktivitātēm, izbraucieniem, labākiem pārtikas produktiem, bet ne uztura bagātinātājiem – ja vien nav kādas ļoti īpašas izņēmuma situācijas. Bet, ja nu nekā, mirst vai nost bez uztura bagātinātāju kapsulām, tad labi, lai lieto. Kaut gan principā es teiktu, ka nē, tomēr nevajag.

    FORMULA, KĀ IZVĒRTĒT IZVĒLĒTO UZTURA BAGĀTINĀTĀJU

    1. Izlasi sastāvu un kas ražojis.
    2. Paskaties, vai par šo uztura bagātinātāju kaut kas sīkāk rakstīts ražotāja mājaslapā. Kam ražotājs to iesaka lietot, un tad analizē, cik šī informācija korekta.
    3. Ielūkojies, vai Latvijas uztura bagātinātāju reģistrā ir kaut kas vairāk minēts par šo produktu: www.pvd.gov.lv/lat/lab_izvlne/registri/uztura_bagatinataji/uztura_bagatinataju_registrs
    4. Apskaties, vai ražotājs atsaucas uz kādiem zinātniskiem pierādījumiem.
    5. Bet vispirms atbildi godīgi uz jautājumu: «Kāpēc man šo uztura bagātinātāju vajadzētu? Ja atbilde ir: «Sliktāk jau nebūs, bet iespējams, ka jutīšos labāk…,» tad aprunājies ar savu ārstu.

     

    Lai tavs ārsts meklē informāciju par pētījumiem ŠAJĀS LAPĀS!

    • The Cochrane Library – sistemātiskie pārskati, zelta standarts medicīnā.
    • PubMed – datu bāze, informāciju meklē no vairāk nekā 80 pasaules valstu 6000 žurnālu.
    • DynaMed – uz pierādījumiem balstītās medicīnas uzziņu datubāze, kas aptver klīniskos pārskatus par vairāk nekā 3200 medicīnas tēmām.

    Lasi citur

    0 komentāri

    Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

    Pievienot komentāru

    Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

     

    Veselība

    Privātā Dzīve

    Mans Mazais

    Astes

    AutoBild.lv

    Māja

    Receptes

    Dārzs