• Šobrīd

    weather img

    Rīga +8°C

    Imunitāte ir tik svarīga

    Dermatoloģe Kristīne Kalniņa – fakti un mīti par saules aizsargkrēmu

    Dace Kaņepe
    30. maijs
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Shutterstock
    Domā, saules aizsargkrēms vajadzīgs tikai pludmalē? Nē! Pēdējā desmitgadē, ievērojami pieaugot ādas vēža gadījumu skaitam, dermatologi to rekomendē lietot arī pilsētā. Un ne tikai ielās, bet arī birojos un pat auto. Saule atkal ir zenītā, tāpēc laužam populārākos mītus par aizsargkrēmiem! Skaidro Dr. Kristīne Kalniņa, dermatoloģe Lāzermedicīnas klīnikā un Latvijas Dermatovenerologu asociācijas un Eiropas Dermatoloģijas un veneroloģijas akadēmijas biedre.

    Sākumā – nedaudz teorijas… Attiecībā uz sauli āda visu piedod, taču neko neaizmirst. Intensīvi sauļojoties, tajā rodas brīvie radikāļi, kas kā šķēres sagriež kolagēna saites un veicina ādas priekšlaicīgu novecošanu. Turklāt šūnas kodolā kā datorā saglabājas visa informācija par ādai gadu gaitā nodarītajām pārestībām.

    Sākumā āda sparīgi aizsargājas no saules, sabiezinot epidermu un ražojot dabiskos antioksidantus, šūnas atjaunojas, izmantojot dabiskus DNS labošanas mehānismus un ieprogrammētu slimo šūnu bojāeju. Taču pienāk brīdis, kad ādas resursi izsīkst un tā vienkārši padodas – ne tikai zaudē elastību, kļūst pelēcīga un nevienmērīga, bet arī necīnās ar mutācijām.

    Attiecībā uz sauli āda visu piedod, taču neko neaizmirst. Šūnu kodolos saglabājas visa informācija par ādai gadu gaitā nodarītajām pārestībām.

    Jo ādai bijusi grūtāka pagātnes pieredze, jo lielāks risks, ka šūnās sāks notikt nevēlamas izmaiņas. Vai un kad tas notiks, iepriekš paredzēt diemžēl nav iespējams. Tagad pie ārstiem nāk paaudze, kas bezbēdīgi apmeklēja solārijus deviņdesmitajos, kad bija mākslīgās saules bums. Atklāto ādas vēžu un jaunveidojumu skaits ir dramatiski audzis (protams, arī pateicoties jaunajām diagnostikas iespējām!), un dermatologus vairs neizbrīna trīsdesmitgadnieki ar bazaliomu vai melanomu, kas vēl pirms pārdesmit gadiem bija vienīgi senioru slimības.

    Turklāt – sargi un uzmani savus vīriešus, vīru, tēti, dēlu! Ādas vēzim nav dzimuma, taču novēlotā stadijā to biežāk atklāj tieši kungiem.

    Mīts! Ar aizsargkrēmu nevar nosauļoties

    Fakts. Pat tad, ja to atkārtoti uzklāj ik pēc divām trim stundām, kas ir optimālais saules aizsargfiltru darbības laiks, neviens no tiem nebloķē sauli pilnībā. Peldēšanās, svīšana, saskare ar smiltīm krēma aizsardzības funkciju samazina vēl vairāk. Lietojot saules aizsargkrēmu, iedegums veidojas, tikai lēnāk, vienmērīgāk, tas nebūs tik tumšs, turklāt āda nekļūs sausa. Dermatologu novērojumi liecina, ka sauļojoties, izmantojot aizsargkrēmus, skaists ādas tonis saglabājas ilgāk.

    Mīts! Āda pie aizsargkrēmiem pierod

    Fakts. Uzskats, ka āda pie mākslīgas aizsardzības pieradīs un zaudēs dabiskās aizsargspējas, ir nepamatots. Melanīnu – mūsu dabisko aizsargu – ražojošās šūnas nav kā muskuļi, kas, atstāti novārtā, atrofējas. Lietojot saules aizsargkrēmu, melanocīti (pigmenta šūnas, kas ādu iekrāso brūnu) nosacīti atpūšas, bet, tiklīdz saskaras ar ultravioleto starojumu, sāk aktīvi strādāt. Tiesa, ar gadiem aizsargšūnu mehānisms vājinās – tās vai nu sāk darboties pārāk intensīvi, vai izsīkst (sevišķi zonās, kas dzīves laikā saulei bijušas pakļautas visvairāk). Tad var veidoties gan tumšāki, gan gaišāki plankumi (hiperpigmentācija un hipopigmentācija). Jāatceras, ka vietās, kurās ir hipopigmentācija, ir augstāks apdeguma risks un šīs vietas jāsargā īpaši rūpīgi.

    Mīts! Saules aizsargkrēms kavē D vitamīna sintēzi

    Fakts. Lai saņemtu D vitamīna dienas devu, pietiek, ja ar atklātu seju vai rokām (līdz elkoņiem) laukā pavadām 15–20 minūtes. Turklāt lielu D vitamīna daļu ikdienā uzņemam arī ar pārtiku – pienu, zivīm, sviestu, olām. Tomēr mūsu platuma grādos šā vitamīna visbiežāk trūkst, arī ēdot sabalansēti un veselīgi, tāpēc to vienalga iesaka lietot papildus.

    Atceries, ka D vitamīns neuzsūcas organismā, ja to lieto kopā ar A vitamīnu!

    Mīts! Aizsargkrēmi ir kaitīgi un pat izraisa vēzi

    Fakts. Dramatiski lielo ādas vēža skaita pieaugumu beidzamajās desmitgadēs skaidro dažādi, taču varam būt drošas, ka saules aizsargkrēmu melnajā sarakstā nav. Viens no galvenajiem iemesliem, kas maldīgi liek domāt, ka saules aizsargkrēmi sekmē audzēju rašanos, ir pārprasta to lietošana. Nereti domājam – ja reiz no rīta viscaur uzklāju krēmu ar SPF 50, nebēdājot varu uzturēties saulē līdz pat vakaram. Bet tā nav! Turklāt, ja tā tupinām visu sezonu… Arī speciālisti atzīst, ka nosacīts saules aizsargkrēmu mīnuss ir tas, ka, tos lietojot, cilvēki mēdz zaudēt modrību un tādējādi saņem pārāk lielu ultravioleto staru devu.

    Saules krēms, pat ar visaugstāko aizsardzību, optimāli pasargā vien divas trīs stundas. Ja tas netiek uzklāts atkārtoti, āda atkal ir pakļauta starojuma ietekmei, bet šūnas – mutāciju riskam.

    Dzirdēts arī uzskats, ka aizsargkrēmu nedrīkst klāt uz lielām vai piepaceltām dzimumzīmēm. Patiesībā otrādi – šādas dzimumzīmes no saules stariem jāsargā ar vislielāko rūpību.

    Mīts! Grūtniecības laikā saules aizsargkrēmus nedrīkst lietot

    Fakts. Eiropas Savienībā ir ļoti strikti noteiktas vielas, kuras drīkst izmantot kosmētikā, un stingri fiksēta to koncentrācija. Tās, kuras var uzsūkties organismā, ir aizliegts izmantot kosmētikas ražošanā. Tāpēc vari būt droša, ka bērniņš mammas vēderā ir pasargāts un saules aizsargkrēmos esošās vielas pie viņa nenonāk.

    Diemžēl ādas audzēji un jaunveidojumi barojas no hormonālajām izmaiņām, un tas ir iemesls, kāpēc ārsti grūtniecības laikā iesaka maksimāli izvairīties no saules. Hormonālo izmaiņu dēļ (mehānisms un cēlonis vēl nav skaidri) proporcionāli lielāks kļūst jaunveidojumu skaits, esošie veidojumi var mainīties un palielināties. Tāpēc, ja gaidi bērniņu, izvairies atrasties tiešos saules staros, cītīgi lieto saules aizsargkrēmu, iegādājies speciālu kopējo peldkostīmu no auduma, kas bloķē ultravioleto starojumu, un pievērs uzmanību veidojumiem uz ādas.

    Savukārt, rūpējoties par mazuli, zini: jo agrīnākā vecumā cilvēks iegūst saules apdegumu, jo augstāks risks dzīves laikā saslimt ar ādas vēzi.

    Mīts! Nepieciešami tikai pludmalē

    Fakts. Aizsargkrēms jālieto arī tad, ja saule ilgstoši apspīd caur stiklu – sēžot automašīnā, birojā vai kafejnīcā. Stikls aiztur UVB starojumu, taču ne UVA starus, kas atbild par ādas novecošanu un diemžēl arī par ādas vēža rašanos. Ja esi autobraucēja, ikdienā neaizmirsti ieziest ar saules aizsargkrēmu arī rokas.

    Mīts! UV staru indeksam ir nozīme tikai tuvu pie ekvatora

    Fakts. Eiropas attīstītākajās valstīs ik rītu ziņo par ultravioletā starojuma intensitāti. Ne velti – reizēm arī ziemeļu puslodē tas mēdz būt ievērojami augsts (9., 10. un 11. indekss). Jo augstāks skaitlis, jo proporcionāli ātrāk – 15, 20 minūšu laikā – var iegūt saules apdegumu pat dienās, kad gaisa temperatūra nav ļoti augsta. Mūsu speciālisti neiesaka doties uz jūru arī tad, ja ir 7. un 8. starojuma intensitātes indekss. Pat neliels ādas apdegums ādas šūnās rada mutāciju, bet katra mutācija rada iespēju rasties nelabvēlīgam jaunveidojumam.

    Mīts! Labāka izvēle ir krēms, kas satur fizikālos filtrus

    Fakts. Ir divu veidu saules aizsargfiltri – fizikālie un ķīmiskie. Pastāv viedoklis, ka fizikālie jeb minerālie filtri ir dabiskāka izvēle. Jā un nē. Fizikālie filtri – cinka oksīds, titāna dioksīds, talks, dzelzs oksīds – nereaģē ar ādu, tāpēc neizraisa alerģiskas reakcijas (šā iemesla dēļ tos biežāk iesaka lietošanai bērniem un cilvēkiem ar jutīgu ādu). Taču tīrs, neapstrādāts fizikālais filtrs blīvi noklāj ādu, padarot to baltu. Lai mazinātu šo kosmētisko defektu, filtrus mūsdienās mēdz apstrādāt ar nanotehnoloģijām, taču, lai padarītu tos noturīgākus pret oksidēšanos, pievieno dažādas vielas, piemēram, silikonu. Tātad par dabiskumu varam runāt visai nosacīti. Otrkārt, fizikālie filtri diemžēl ir arī komedogēni, tas ir, tie pastiprina poru nosprostošanos un pumpu rašanos, tāpēc lietošana rūpīgi jāizvērtē cilvēkiem ar noslieci uz akni.

    Savukārt ķīmiskie filtri (avobenzons, oksibenzons) absorbē un izkliedē UV starojumu, tie piemēroti arī problemātiskai ādai, toties biežāk zaudē stabilitāti saules gaismā, un daži filtri (piemēram, Benzophenone 3) var izraisīt alerģiju. Speciālisti norāda – vislabāko aizsardzību var panākt, lietojot aizsargkrēmu ar abu filtru kombināciju (lielākoties tāda ir visos aizsargkrēmos, kas nopērkami veikalos un aptiekās), jo katrs absorbē cita garuma gaismas viļņus. Tādējādi tiek paaugstināta krēma efektivitāte, padarīta ērtāka lietošana un arī samazināta katras vielas koncentrācija līdzeklī, līdz ar to – iespējamā kairinošā iedarbība un uzsūkšanās caur ādu.

    Mīts! Pietiek, ja tonālais krēms satur filtrus

    Fakts. Lieliski, ja arī dekoratīvo kosmētiku izvēlies, ņemot vērā tās spēju pasargāt no saules. Tomēr tā nevar kalpot par vienīgo ikdienas sabiedroto pat tad, ja uz tās ir norāde SPF 50. Tā kā saules aizsargfiltri, uzklāti uz ādas, darbojas vien pāris stundu, iespējams, brīdī, kad dodies laukā no mājas, to darbības laiks jau ir beidzies. Tāpēc, ja ikdienā seju klāj grima kārtiņa, līdzi allaž jābūt arī izsmidzināmam augstas aizsardzības aerosolam, kas piemērots lietošanai virs grima. Šādus produktus piedāvā, piemēram, zīmoli Uriage, La Roche Posey.  Šie aptiekās iegādājamie un ļoti ērtie somiņas formāta līdzekļi, uzsmidzināti uz sejas, kakla un pārējām atsegtajām zonām, acumirklī nožūst, tādēļ ir vislabākā alternatīva pilsētniecēm un aktīva dzīvesveida piekritējām.

    C vitamīns beidzot salabis ar sauli

    C vitamīns arī ādas kopšanā pašlaik atzīts par vienu no spēcīgākajiem antioksidantiem. Pavisam nesen tas nebija savienojams ar sauļošanos, bet, pateicoties jaunākajām tehnoloģijām, veiksmīgi iekļauts ādas kopšanā arī vasarā. To maksimāli drošā formā pievieno saules aizsargkrēmiem, un C vitamīna serumu pat iesaka lietot pirms dienas krēma kā pirmo ādas kopšanas līdzekli. Tomēr jāatceras, ka šim vitamīnam atkarībā no tā koncentrācijas ir ādu loboša iedarbība, tāpēc vasarās tas lietojams tikai kopā ar atbilstošas pakāpes saules aizsargfiltriem. Kā antioksidants tas izcili strādā sinerģijā ar E vitamīnu: dubultam aizsargājošam efektam no rīta lieto C vitamīna serumu, bet vakarā – E vitamīna serumu (vai lieto to iekšķīgi kapsulas formā).

    Pievienojies dzīvesstila portāla Santa.lv Facebook un Instagram: uzzini vērtīgo, lasi kvalitatīvo.

    0 komentāri

    Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

    Pievienot komentāru

    Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

     

     

    Veselība - Parūpējies par savu sirdi!

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Privātā Dzīve

    Vairāk

    Ieva

    Vairāk

    Mans Mazais

    Vairāk

    Māja un Dārzs

    Vairāk

    AutoBild.lv

    Vairāk

    Astes

    Vairāk

    Klubs

    Vairāk

    Santa+