Pret vēzi — ar fiziskām aktivitātēm!

Krūts vēzis
Gundega Gauja
3. janvāris
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Pixabay.com
Latvijā pirms laika veikts pasaules mērogā inovatīvs pētījums, kurā sievietes, kas ārstējas no krūts vēža, min skrejceliņu un spiež ar kājām 100 un vairāk kilogramu svara. Izrādās, spēka treniņš reāli maina ārstēšanās gaitu!

Rīgas Stradiņa Universitātes doktorantūras students Rūdolfs Cešeiko izstrādājis pasaulē pirmo nopietno pētījumu par aktīva spēka treniņa ietekmi krūts vēža ārstēšanas laikā. Programmā piedalījās pavisam 56 sievietes, kuras ārstējās pēc krūts vēža diagnosticēšanas un operācijas. Viņām visām notikusi ķirurģiska iejaukšanās vienā vai abās krūtīs, operēti limfmezgli, un notika ķīmijterapija un/vai staru terapija. Divreiz nedēļā trīs mēnešu garumā viņas Onkoloģijas centrā apmeklēja spēka treniņus.

Palīdz augstākas intensitātes spēka treniņi

Padziļināta interese par aktīvu spēka treniņu un onkoloģiju R.Cešeiko aizsākās Norvēģijā, jo viņš studēja programmā, kas pēta iespējas mainīt iekšējos procesus ķermenī ar fizisko aktivitāšu palīdzību. Tiek analizētas dažādas metodes, ko piemēro atlētiem, cilvēkiem ar veselības problēmām, bet fiziskās aktivitātes un onkoloģija – tas joprojām ir jauns koncepts.

Šobrīd pasaulē runā, ka to vajadzētu attīstīt, turklāt jau noskaidrots, ka vienkārši fiziskās aktivitātes, pastaigas, treniņš ar zemāku intensitāti ievērojamu efektu ne vienmēr dos. Šāda veida pētījums ar augstākām treniņu intensitātēm ir pirmais pasaulē, jo pagaidām lielākoties tikusi izmantota zemāka intensitāte. Šeit pētījumā iesaistītās dāmas ar kājām spiež apmēram 90–100 kilogramu. Līdz šim citur veiktos pētījumos tie bija 50 kilogrami, kas, protams, ir labi, bet lielos vilcienos nedod nekādu būtisku efektu, muskuļi nekļūst spēcīgāki.

Ir pierādīts – lielāks muskuļu spēks ir viens no būtiskākajiem organisma aizsardzības faktoriem pret 26 dažādām hroniskām slimībām, ieskaitot onkoloģiskās.

Ir divi pamatfaktori, kas nosaka cilvēka fiziskās iespējas – aerobās spējas jeb tas, cik efektīgi sirds sūknē asinis un piegādā skābekli muskuļiem, un otrs ir muskuļu spēks. Katram šīs spējas ir noteiktā līmenī un dzīves laikā mainās. Ārstējot onkoloģisku slimību, šīs spējas krītas ļoti, ļoti strauji, tādēļ ķīmijterapijas laikā un pēc tās ir šis izteiktais nogurums, nespēks, sliktāka pašsajūta. Tālāk seko jautājums – kas uzlabo maksimālo muskuļu spēku vislabāk? Atbilde ir – augstākas intensitātes maksimālais spēka treniņš!

Metodi, dažādas nianses – cik un kādus svarus –, R.Cešeiko atklāja un pieslīpēja studijās Norvēģijā kopā ar kursabiedriem un profesoriem. Tad šo ideju, pamatzināšanas par cilvēka ķermeņa fizioloģiju atvedis uz Latviju un salicis kopā ar onkoloģiju. Arī viņa maģistra darbs bija saistīts ar krūts vēža pacientēm, bet viņš strādāja ar jau gatavu fizioterapeitu izstrādātu programmu. Pētījums parādīja, ka sieviešu fiziskās spējas neuzlabojās, programma nebija efektīva. Tāpēc pēc tam nu jau Latvijā noritēja darbs pie jauna pētījuma ar lielākām slodzēm. Pētījuma dati prezentāti Pasaules vēža kongresā Malaizijā, Kualalumpurā. Mērķis ir, lai šīs zināšanas iet plašumā, lai ikvienam, kas vēlas, ir brīvi pieejami trenažieri speciālista pārraudzībā.

Spēks palīdz pārciest ārstēšanas procesu

Lai varētu parādīt programmas lietderību un izvērtēt rezultātus, jābūt maksimāli vienveidīgai grupai, tāpēc atlasītas dalībnieces ar krūts vēzi. Noteikta grupa pilda noteiktus uzdevumus noteiktā laikā un noteiktu reižu skaitu, lai varētu maksimāli izšķirt – jā, šis process ir veicinājis tādas un tādas pārmaiņas. Sievietes nodarbina tikai ķermeņa apakšējo daļu, jo divas trīs nedēļas pēc operācijas ar maksimālajiem svariem ķermeņa augšdaļā nevar strādāt, to arī nevajag.

Bet ar kājām viņas drīkst darīt visu, līdz ar to netiek zaudēta ne kripatiņa laika. Lielākā daļa dāmu vēl pirms ķīmijterapijas kursa uzsākšanas bija izgājušas 3–5 treniņu sesijas, un tāpēc, uzsākot terapiju, viņas jau bija par dažiem procentiem spēcīgākas. Tas jau ir pamatnosacījums, lai ārstēšanas process būtu veiksmīgāks, vieglāk panesams. Ja kādreiz tiks izstrādātas citas treniņu programmas cita veida vēzim, tad pamatprogramma tik un tā būs balstīta uz šo principu. Satiekot dāmas sākumā, bija pārpārēm emociju, daudzām tikko bija notikusi operācija. Bija tāds – vai to vajag?

Daļa piekrita uzreiz, jo tieši to ir gribējušas, meklējušas, bet nebija zināšanu, ko un kā šajā dzīves posmā drīkst.

Ir pierādīts – lielāks muskuļu spēks ir viens no būtiskākajiem organisma aizsardzības faktoriem pret 26 dažādām hroniskām slimībām, ieskaitot onkoloģiskās.

Pētījumā noslogo kāju muskulatūru, jo krūts vēža pacientes pēc operācijām nevar pilnvērtīgi iesaistīt ķermeņa augšdaļu. Muskuļu kontrakcija pie lielās īslaicīgās slodzes maksimāli un pozitīvi noslogo nervu sistēmu, tā sūta signālus uz muskuļiem, lai tie ātri var aktivizēt visas muskuļu šķiedras. Ceļot 50 kilogramu, muskuļu šķiedras arī aktivizējas, bet tas nav pietiekams stimuls lielākām pārmaiņām. Tieši lielā slodze ir tā, kas pastiprina muskuļu iekšējos sekrēcijas procesus, kuri veicina kontrakcijas – tas viss strādā citā pakāpē. Vēl joprojām daļēji valda uzskats, ka nevajag kustēties, labāk pasaudzēt sevi… Taču kontrolētu slodzi obligāti vajag ikvienai un vēl jo vairāk dāmām, kas iet cauri ārstēšanās procesiem. Vajag trenēties gudri, jo tas nav ne profesionālais sports, ne fitnesa industrija, ne arī fizioterapija, kura arī ir ļoti laba un ko var darīt.

Reālie ieguvumi

Iegūtie dati ļauj izdarīt secinājumu, ka pētījumā iesaistītās sievietes labāk panes vēža ārstēšanas procesu, ātrāk atkopjas pēc ķīmijterapijas, viņām ir vairāk spēka visam, kas jāiztur.

  1. Pacientes kļūst fiziski spēcīgākas par 20–30 procentiem. To notestējam ar trenažieri spiešanai ar kājām. Iesākumā viņas var pacelt vidēji 100 kilogramu, tad pēc treniņu procesa, kas ir apmēram 20 sesijas, viņas jau spēj pacelt 120–130 kilogramu.
  2. Uzlabojas aerobās spējas – sirds asinsrites veselība. To novērtē uz skrejceļa. Novērojama gaitas ekonomija – pie noteiktas slodzes sirdsdarbības ritms ir krietni vien zemāks – tas notiek, pateicoties maksimālajam muskuļu spēkam. Ikdienas aktivitātes prasa mazāku enerģijas patēriņu.
  3. Uzlabojas funkcionālās spējas. Tiek novērtēti trīs funkcionālie testi – tas ir 6 minūšu gaitas tests, pakāpienu tests un 30 sekunžu piecelšanās un apsēšanās tests. Rādītāji pēc treniņiem ir krietni labāki.
  4. Uzlabojas dzīves kvalitāte. Tiem izmantotas Eiropas standarta dzīves kvalitātes mērījumu anketas – tur parādās, ka dzīves kvalitāte pieaug. Ir vieglāk panest nogurumu, pēcoperācijas sekas, ķīmijterapijas periodu. Uzlabojas pašvērtējums, garastāvoklis, mazinās nosliece uz depresiju. Tā ir arī iespēja socializācijai un komunikācijai, jo dāmas satiekas mazās grupiņās pa trim, piecām, un tam ir teju līdzvērtīgs devums kā smagumu celšanas procesam. Šie ieguvumi ir skaidri redzami uz otras – kontrolgrupas – fona – tās ir sievietes, kas iziet tādu pašu ārstēšanās procesu, taču spēka nodarbības neapmeklē. Kontrolgrupas rezultātos nekā pārsteidzoša nav – fiziskās spējas viņām dilst.

 

Sākumā novērtēšanu izgāja visas sievietes. Ja sākotnēji dāmas abās grupās varēja celt līdzvērtīgi vidēji 100 kilogramu, tad tagad tās, kas nepiedalās nodarbībās, kļuvušas fiziski vājākas. Maksimālais svars, ko spēja pacelt, sarūk par 10 kilogramiem, ķermeņa svaram piemīt tendence pieaugt (otrām dāmām svars saglabājas vai samazinās), pasliktinās aerobās spējas, viņas ātrāk nogurst, pie nelielas slodzes sirdsdarbības ritms jau ir krietni vien augstāks, nekā būtu normāli, viņas ir drūmākas, nav pozitīvā noskaņojuma, trūkst komunikācijas. Jo fizisko spēju kritums ietekmē garastāvokli, pašvērtējumu, pasliktinās dzīves kvalitātes rādītāji. Līdz ar to pēc trim pētījuma mēnešiem atšķirība starp abām grupām jau ir ļoti liela. Paceļamā svara ziņā tie jau ir 50 kilogrami, kas ir ļoti daudz!  

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs