Onkoloģijas eksperti vērtē šķidro biopsiju vēža atklāšanā

Vēzis
Ilze Olšteina
8. janvāris
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Shutterstock
Pastāv viedoklis – jo agrāk vēzi atklāj, jo lielākas iespējas ir to izārstēt. Viena no iespējām, kā konstatēt onkoloģisko saslimšanu agrīnā stadijā, ir veikt šķidro biopsiju. Metodi vērtē medicīnas jomas sepciālisti.

Šķidrās biopsijas metodi vērtē valsts galvenā onkoloģe, biotehnoloģju uzņēmuma Imec pārtsāvis un farmācijas kompānijas Roche Latvija, kas Latvijā pirmā piedāvā noteikt progresīvo vēža gēnu karti – audzēja audu izmeklējumu, kas sniedz informāciju par precīzākām terapijas iespējām vēža pacientam, nekā veicot tikai līdzšinējās standarta diagnostikas procedūras – pārstāvis.

«Tagad daudziem labākā metode ir PET»

Dr. med. Dace Baltiņa, valsts galvenā onkoloģe: – No zinātniskās puses raugoties, tas ir fantastiski, ka mēs varam konstatēt cirkulējošās vēža šūnas vai to DNS fragmentus asinīs un pēc tam lipināt bildi kopā. Latvijā šķidro biopsiju var veikt cilvēks pēc savas iniciatīvas vai arī pēc ārsta ieteikuma.

Audzējs ir kā hameleons, kas nemitīgi mainās.

Tiesa gan, par ļoti lielu naudas summu, jo analīzes sūtām uz citām valstīm. Man ir bijuši pacienti, kam veiktas šīs smalkās gēnu mutāciju analīzes. Slēdzienā norādīts, kuras zāles būtu piemērojamas un kuras – ne. Bet, ja pacients jau ir saņēmis piemērotās zāles un slimība tomēr turpina progresēt, ko tad?! Vai arī, ja kāds iedomājas, ka šādi varēs vēzi atklāt ļoti agrīni, kamēr neviens cits izmeklējums par to neliecina?… Piemēram, atnāk sieviete, kurai atrasts asinīs cirkulējošs vēža DNS fragments, bet ko tālāk? Šobrīd mēs audzēju ārstējam tikai tad, kad tas ir morfoloģiski pierādīts ar virkni citu noteiktu bioloģisko parametru.

Šķidrā biopsija ir tāds gēnu mutāciju marķieris, lai izvēlētos konkrētu medikamentu.

Bet vēl šobrīd ar šķidro biopsiju mēs varbūt varam pasargāt pacientu no sevišķi dārgas vai toksiskas terapijas – ja noskaidrojas, ka tā nebūs efektīva. Tagad šķidrā biopsija savā ziņā ir tāds gēnu mutāciju marķieris, lai izvēlētos konkrētu medikamentu. Taču pilnīgas garantijas, ka tas noteikti būs efektīvs, turklāt vēl ilgstoši, mums tāpat nav. Audzējs ir kā hameleons, kas nemitīgi mainās.

Ar PET/CT metodi var precīzi ieraudzīt jau ļoti sīkus vēža šūnu perēkļus.

Ja bailes no vēža neizdodas mazināt, izrunājoties ar ārstu, tad vērtīgāk būtu par savu naudu veikt pozitronu emisijas tomogrāfiju jeb PET izmeklējumu. To uzskatu par šobrīd labāko pieejamo metodi, lai novērtētu audzēja izplatību – gan sākotnēji, to diagnosticējot, gan vēlāk, sekojot slimības gaitai un ārstēšanas efektivitātei. Ar PET/CT metodi var precīzi ieraudzīt jau ļoti sīkus vēža šūnu perēkļus, turklāt to bieži atklāj agrīnāk, kad vēzis vēl nav saredzams ar tādām diagnostikas metodēm kā ultrasonogrāfija, datortomogrāfija, magnētiskā rezonanse.

Taču tādas metodes, ar kuras palīdzību vienkārši pēc asins pilītes izanalizēšanas varētu pateikt – ir vēzis vai nav –, pagaidām vēl nav. Laboratorijās tās tiek attīstītas, bet vēl nav nonākušas līdz rutīnas praksei. Tā ir tāda kā sava veida zinātniskā fantastika, kas varbūt kādreiz kļūs par realitāti. Taču pagaidām uz to jāraugās mazliet kritiski, jo citādi gadās, ka jaunākie atklājumi cilvēku spārno, bet realitāte izrādās ne tik daudzsološa.

«Vēža šūnas atrod 3 minūtēs!»

Martins Fuvarts, Nanoelektronikas un digitālo tehnoloģiju kompānijas Imec (Beļģija, Lēvena), pārstāvis:Imec šobrīd tiek izstrādāta pārnēsājama biotehnoloģiju ierīce, ar kuras palīdzību pāris asins pilienos iespējams identificēt ļaundabīgas šūnas. Mūsu mērķis ir, lai vēža diagnostika miljoniem pacientu visā Eiropā būtu ērtāka un ātrāka. Mūsu darbs saistīts ar nanotehnoloģijām, un esam radījuši silikona mikročipu, kas ļauj atrast un atlasīt asinīs cirkulējošās vēža šūnas. Atdalītās aizdomīgās šūnas tiek analizētas ar papildmetodēm. Agrāk ar citām tehnoloģijām rezultātu varējām iegūt stundas laikā, tagad tas prasa tikai trīs minūtes.

Mūsu mērķis ir pilnveidot tehnoloģiju un padarīt to tik pieejamu, ka šo testu katrs cilvēks varētu veikt, aizejot pie ārsta. Iespējams, ar laiku atrast vēzi būs tikpat vienkārši kā uztaisīt grūtniecības testu. Šobrīd šķidro biopsiju ārsti piedāvā tikai tad, kad jau ir konstatēts vēzis un jāprecizē ārstēšana, bet vajadzētu, lai šādi vēzi noteiktu agrīni. Analīzēm, kurās nosakām cirkulējošās vēža šūnas un vēža DNS fragmentus, vajadzīgs 5–50 ml asiņu – atkarībā no vēža veida, tad vienā paraugā būs vismaz 550 cirkulējošo vēža šūnu.

Iespējams, ar laiku atrast vēzi būs tikpat vienkārši kā uztaisīt grūtniecības testu.

Pilnīgi izstrādāta un plaši pieejama šī tehnoloģija varētu būt pēc 3–5 gadiem. Zinātnisko darbu finansē daudzas kompānijas, arī Eiropas Savienības investīciju programma inovācijām medicīnā.

«Metode piemērotāka pacientiem, kuriem ilgstoši jāseko līdzi slimības gaitai»

Dr. Kaspars Losāns, Roche Latvija medicīnas direktors: – Šķidro biopsiju pagaidām pasaulē veic, lai noteiktu precīzu mērķterapiju. Tas daudziem palīdz, kaut arī pagaidām jutība, lai atrastu izmainītas šūnas pacienta audos, veicot tradicionālo biopsiju, ir daudz augstāka, nekā uzķerot jau noārdījušās vēža DNS daļas asinīs.

Tomēr, lai uzsāktu vēža ārstēšanu, vadoties pēc līdzšinējiem algoritmiem, diagnoze tik un tā ir jāapstiprina, izmeklējot vēža audus.

Iespējams, kāds Latvijas iedzīvotājs par saviem līdzekļiem jau ir mēģinājis agrīni noteikt iespējamo onkoloģiskas slimības sākumu un veicis arī šķidro biopsiju. Bet pagaidām nav pierādījumu, ka ar šo metodi varētu uzticami agrīni noteikt vēzi. Tomēr visa pasaules diagnostikas zinātne skatās šajā virzienā – simtiem laboratoriju meklē iespējas, kā neinvazīvi diagnosticēt vēzi, un diagnozes noteikšanu asins analīzēs, salīdzinot ar biopsiju vai operāciju, var uzskatīt par neinvazīvu metodi. Agrīnā stadijā vēzis parasti mēdz būt lokalizēts un asinīs tā šūnas nenonāk pietiekamā daudzumā, lai tās būtu atrodamas ar līdzšinējām diagnostikas metodēm.

Tāpēc šī metode šobrīd ir piemērotāka onkoloģiskajiem pacientiem, kuriem ar metastātisku audzēju ir laba prognoze, bet nepieciešama ilgstoša ārstēšana, kuras laikā jāseko līdzi slimības gaitai. Tad – jā, ir noderīgi veikt atkārtoti šķidro biopsiju ārstēšanas laikā, lai izvērtētu izvēlēto terapiju vai to mainītu. Kaut arī pagaidām vēža genoma mutācijas ar visaugstāko precizitāti var izpētīt biopsijas audos, tādas pašas iespējas tiek meklētas, arī veicot asins analīzi un šķidro biopsiju.

Kompānija, kuru pārstāvu, arī piedāvā šķidro biopsiju un turpina paplašināt tās iespējas, paaugstinot metodes jutību. Un, kā jau zinātnē, – atklājumu robežas nav paredzamas. Sapnis ir, ka vēzi ar šo metodi varētu noteikt ļoti agrīnā stadijā. Tomēr, lai uzsāktu vēža ārstēšanu, vadoties pēc līdzšinējiem algoritmiem, diagnoze tik un tā ir jāapstiprina, izmeklējot vēža audus.

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs