Nespēju saturēt kaku! Ko darīt?

Ārstēšana
Anda Hailova
25. septembris
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: https://www.pexels.com
Ko darīt, ja vēdera izeja rada problēmas? Konsultē gastroenterologs Dr.med. MĀRCIS LEJA un proktoloģe Dr. INGA MELBĀRDE-GORKUŠA.

No lasītājas vēstules: Man problēmas rada vēdera izeja – dažreiz ir aizcietējumi, bet bieži vien ir arī caureja. Pēc vēdera izejas tā vēl turpinās, man pašai to nejūtot, ir smērēšanās. Nekad neesmu droša, ka man būs tīra apakšveļa. Esmu izgājusi visas pārbaudes, kolonoskopijas slēdziens – ka man ir resnās zarnas divertikuloze. Ko darīt?

Gastroenterologa ieteikumi

1. Par zarnu divertikulozi nav jāuztraucas. Vispirms – kas ir divertikuli? Tie ir iztilpumi resnās zarnas sieniņā, kas dzīves laikā izveidojas resnās zarnas gludās muskulatūras pavājināšanās dēļ. Iztilpumu var būt maz un sekli, bet pat tad, ja to ir ļoti daudz un tie ir dziļi, lielākoties nekādas problēmas nerodas – cilvēks visbiežāk par saviem iztilpumiem pat nenojauš.

Teorētiski spriežot, iztilpumu veidošanās varētu būt saistīta ar aizcietējumiem, taču pilnīgas pārliecības par to nav. Katram cilvēkam ar aizcietējumiem nebūt nav divertikuli, savukārt tam, kam tie ir, var nebūt aizcietējumi.

Visbiežāk divertikulus atklāj pavisam nejauši, piemēram, – veicot kolonoskopiju. Protams, ir labi to zināt. Bet vai tādēļ vien būtu vērts taisīt kolonoskopiju? Nē, jo ar šiem iztilpumiem nekas nav jādara līdz brīdim, kad rodas kādas problēmas, bet – tā notiek ļoti, ļoti reti. Iztilpumi zarnas sieniņā ir katram piektajam cilvēkam, un tie jāārstē vienīgi tad, ja radies divertikulīts – iztilpumu iekaisums.

Par divertikulītu liecinās sāpes, un, visticamāk, būs nepieciešama ķirurga palīdzība.

Tagad daudz svarīgāk tikt galā, pirmkārt, ar nekārtīgo vēdera izeju, tātad aizcietējumiem un caureju, un, otrkārt, ar smērēšanos.  

2. Nekārtīgais vēders jāpadara kārtīgs. Kuņģa darbībai ar regulāriem aizcietējumiem un caureju nav nekāda sakara. Te visbiežāk vainojams kairināto zarnu sindroms, funkcionāls gremošanas sistēmas darbības traucējums. Cilvēks sūdzas par hronisku vai periodisku diskomfortu vēderā, caureju vai aizcietējumiem, vēdera uzpūšanos.

Zinātnieki pierādījuši, ka kairinātās zarnas sindroma rašanos lielā mērā ietekmē psihoemocionālais stāvoklis, nervozēšana – nekārtīgā vēdera pamatā ir gremošanas sistēmas pārmērīga uzbudināmība, jutīgums.

Labā ziņa? Tā, ka kairinātās zarnas sindroms neizraisa bojājumus ne kuņģī, ne zarnās. Protams, šādu vēdera izeju nevar uzskatīt par normālu, un kaut kas lietas labā jādara. Pats svarīgākais ir ievērot dzīves režīmu. Reizēs, kad ir cietāka vēdera izeja, noteikti nepieciešamas fiziskās aktivitātes.

Piemēram, ūdenī šķīstošās šķiedrvielas visvairāk ir zirņos, pupiņās, ābolos, auzu pārslās, miežos, citrusaugļos un burkānos. Ūdenī nešķīstošās šķiedrvielas, kas palīdz barībai labāk pārvietoties pa gremošanas traktu, ir pilngraudu kviešu miltos, kviešu klijās, riekstos un dažādos dārzeņos. Šīs šķiedrvielas arī palielina izkārnījumu masu un ir ļoti būtiskas cilvēkiem, kurus nomoka aizcietējumi vai neregulāra vēdera izeja.

Ja papildus lietosi dabiskos šķiedrvielu preparātus, piemēram, ar klijām, rēķinies, ka var būt nepieciešama samērā liela deva, bet rezultātā nereti pirmās atnāk blakusparādības (vēdera pūšanās vai diskomforts), nevis gaidītais efekts. Savukārt, lietojot tādus vēdera izeju stimulējošus preparātus kā Senade, Bisakodils, dažkārt var rasties pierašana, un tad tiem vairs nav efekta. Tos nevajadzētu lietot ilgstoši. 

Kustības, kustības un vēlreiz kustības – un vairāk jāēd produkti, kas bagātīgi satur šķiedrvielas.

 3. Pie speciālistiem uz konsultāciju. Smērēšanās iemesls var būt šķidrāka vēdera izeja, un tāpēc to vajadzētu padarīt vairāk formētu. Ja netiec galā pašas spēkiem un ar ģimenes ārsta palīdzību, konsultējies ar speciālistu – gastroenterologu. Ja arī vēl pēc vēdera izejas sakārtošanas notiek smērēšanās, noderētu vizīte pie proktologa, jo šī problēma var būt taisno zarnu noslēdzošā sfinktera dēļ.

Proktoloģes ieteikumi

1. Pavērot, kad. Visbiežāk sievietēm gados smērēšanās pēc lielajām darīšanām ir sekas tam, ka pavājinās muskulatūras tonuss un līdz ar to sfinkters vairs neslēdzas tik cieši, kā gribētos. Šķidras vēdera izejas gadījumā arī gados jaunāks cilvēks var piedzīvot smērēšanos. Pats šķidrais vēdera saturs nepasliktina sfinktera darbību – vienkārši tas neturas iekšā.

Ja apakšveļa smērējas arī dienās, kad vēdera izeja ir cietāka, iespējams, taisnajā zarnā (parasti tās priekšējā sieniņā) izveidojusies rektocēle jeb kabata. Šāda kabatiņa var būt jebkurai dzemdējušai sievietei, un tā ilgstoši var neradīt nekādas sūdzības, tomēr līdz ar vecumu, samazinoties muskulatūras tonusam, tajā sāk uzkrāties zarnu saturs, kam tur nevajadzētu būt. 

Ja kabata ir liela, tā radīs spiediena sajūtu nelaikā vai arī traucēs normālai vēdera izejai.

Proti, vienā reizē neizdosies izspiest visas fēces un uzreiz gribēsies atkārtoti apmeklēt tualeti. Vai arī pēc vēdera izejas visu dienu būs smērēšanās – šī paša iemesla dēļ. Proti, kabatiņā kaut kas būs palicis un vēlāk pamazām spiedīsies ārā. Dažreiz arī nedzemdējušām sievietēm taisnajā zarnā izveidojas kabatas uz maksts pusi – ja viņām ir mazā iegurņa saišu vājums.

  2. Neiztikt bez apskates un izmeklējuma. Taisnās zarnas kabatu var viegli konstatēt, atnākot uz apskati pie proktologa. Tomēr apstiprinājumu tam, ka kabatā tiešām kaut kas arī aizķeras, sniedz taisnās zarnas funkcionāls izmeklējums – defekogrāfija. Tās laikā rentgenoloģiski varam izvērtēt taisnās zarnas un anālā kanāla izskatu un to, kā taisnā zarna iztukšojas vēdera izejas laikā. Varam arī novērtēt taisnās zarnas un anālā kanāla izmaiņas attiecībā pret iegurņa kauliem gan anatomiski, gan funkcionāli.  

3. Glābiņš – operācija, bet ne vienmēr. Konstatējot lielu kabatu un defekogrāfijā gūstot apliecinājumu tam, ka tajā notiek arī zarnu satura uzkrāšanās, var domāt par plastisko operāciju, kuras laikā caur taisno zarnu kabatu iespējams likvidēt.

Ne vienmēr, kad ir gan kabata, gan sfinktera muskuļu vājums, operācijas rezultāts ir tik labs, kā gribētos.

Arī tāpēc ir labi veikt defekogrāfiju, jo tā parādīs, vai starpenē nav mazā iegurņa orgānu noslīdējuma. Operācijas laikā šos muskuļus nav iespējams uzlabot, tos var nostiprināt tikai ar vingrojumiem. Tāpēc vienmēr jāizvērtē, vai vērts operēt. Jā, kabata tiks samazināta, taču var gadīties, ka smērēšanās turpinās, jo muskulatūra ir tikpat vāja, kāda tā bija pirms operācijas.  

4. Svarīgākais – vingrojumi. Tātad gadījumos, kad ir vāja sfinktera darbība, palīdzēs speciāli mazā iegurņa jeb pamatnes dziļās muskulatūras vingrojumi. Tiklīdz sfinktera muskulīši kļūs stiprāki, vairs nevajadzēs piedzīvot nepatīkamo smērēšanos. Protams, vecumā muskuļus var neizdoties tik labi uztrenēt kā jaunībā, tomēr ir vērts pacensties. Kā? To parādīs jebkurš fizioterapeits.  

DEFEKOGRĀFIJU veic tikai 2 vietās Latvijā un tas ir maksas pakalpojums:

  • Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Diagnostiskās radioloģijas nodaļā
  • Medicīnas sabiedrības ARS Diagnostiskās radioloģijas nodaļā

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

Lasi citur

GADA KOSMĒTIKA 2020

 

Veselība

Vairāk

Receptes

Vairāk

Privātā Dzīve

Vairāk

Ieva

Vairāk

Mans Mazais

Vairāk

Māja un Dārzs

Vairāk

AutoBild.lv

Vairāk

Astes

Vairāk

Klubs

Vairāk

Santa+