Lietišķā kinezioloģija pret muguras sāpēm

Tu labi zini, ka vingrošanai esi par slinku, un pret zālēm protestē kuņģis... Ko darīt, ja sāp mugura? Izmēģini lietišķo kinezioloģiju!
Muguras sāpes
Ginta Auzniece
1. decembris, 2018

Saglabāt

Foto: Evija Saleniece

Neiroloģe un manuālā terapeite privātklīnikā Piramīda. Dr.Anita Djačenko daudzus gadus pielietojusi adatu terapiju, manuālo terapiju un teipošanu, bet tagad arvien biežāk savā kabinetā izmanto arī lietišķās kinezioloģijas paņēmienus un kopā ar kolēģiem strādā pie tā, lai popularizētu šo metodi. Lietišķās kinezioloģijas pamatlicējs ārsts Džordžs Gudhārts no Mičiganas 1964. gadā nāca klajā ar atklājumu, ka ķermeņa pozas maiņa saistīta ar muskuļiem, kas nespēj veikt savu darbu un ir vāji. Pakāpeniski attīstot šo pamatdomu, tika atklāta konkrētu muskuļu saistība ar konkrētiem iekšējiem orgāniem, mugurkaula skriemeļiem, arī ar dažādu mikroelementu un vitamīnu deficītu organismā, emocijām un citām lietām.

Kāpēc mugura sāp? Galvenokārt tāpēc, ka zūd mugurkaula korsete.

Lietišķā kinezioloģija apvieno daudzas nozares vienā – šīs metodes izpildījumā ietilpst gan osteopātijas un teipošanas paņēmieni, gan manuālā terapija un adatu terapija – un speciālists atkarībā no konkrētā cilvēka problēmas izvēlas vispiemērotākos ārstēšanas paņēmienus. Līdz ar to metode dod ātrākus rezultātus. Procedūras laikā ir iespēja atklāt arī tā sauktās slēptās problēmas, ar kurām organisms pašlaik tiek galā, bet kas nākotnē var radīt nopietnas raizes. Kad vaina atklāta laikus, ar lietišķās kinezioloģijas paņēmieniem to iespējams novērst vēl nesākušos.

Galvenais lietišķajā kinezioloģijā ir – nekaitēt. Nepadarīt visu vēl sliktāku.

Kinezioloģija patiesībā ir kā melu detektors. Tu vari domāt, ka viss ir kārtībā, tikai nesaproti, kāpēc sāp pleci vai mugura! Taču dažas testa kustības parāda, kuri ir tavi vājie punkti. Jo – muskuļi nemelo.

Arī stress liek sāpēt mugurai

Kinezioloģijā izmanto paņēmienu, ko sauc par ligamentāro saistību. Tas nozīmē – katra vieta ir saistīta ar kādu citu, tāpēc, stimulējot, piemēram, kādu muskuli dibenā, es patiesībā atbrīvoju kādu citu kaut kur augstāk.

Ir viens liels muguras muskulis iliopsoas, kas sākas gūžā, bet beidzas augšstilba iekšpusē. Emocionāli tas ir atbildīgs par bailēm, draudzējas ar stresa hormonu, kas katram cilvēkam izdalās no rīta, bet dienas otrā pusē tā darbība apsīkst. Ja šādi nenotiek, tas liek ķermenim visu laiku būt starta pozīcijā. Stresa hormons vakarā nebeidz savu maiņu, un tu esi gatavs cīnīties visu diennakti! Arī tas ietekmē to, kā jūtas mugura. No astes kaula uz abām pusēm iet saites, un, ja kādā pusē tās ir saspringtas, mugura savelkas, ir sajūta, ka gribas iztaisnoties, bet kaut kas traucē. It kā mugura būtu iespīlēta mazā žaketītē. Tātad – nekādas šķības sēdēšanas, ja gribi veselu muguru!

Mums ikvienam būtu jāatceras, kā sēdējām pirmās klases 1. septembrī – stalti un apņēmīgi kā gladiolas.

Uz priekšu – tāpat arī tagad, un mugura nesāpēs! Pēc lietišķās kinezioloģijas seansa nevar plānot varoņdarbus, ko ļoti bieži tieši gribas darīt, jo cilvēks beidzot jūtas labi. Bet nē, tā efektu var tikai sabojāt, tādēļ noteikti nedrīkst mazgāt logus un grābt lapas. Tāpat turpmāk jādomā, kā sēdi, stāvi, kusties. Vārdu sakot, pleci ikdienā jāvirza prom no dibena (it kā visu laiku gribētos dziļi ieelpot), bet vēders – jāmēģina turēt ievilkts, jānospriego presītes muskuļi, tas liks būt tonusā arī dziļajiem muguras korsetes muskuļiem.

KĀPĒC SĀP MUGURA?

  • Mehānisks iemesls – nepareizi pagriezies, pacēli kaut ko smagu. Arī regulāra šķība sēdēšana.
  • Bioķīmiska deficīta dēļ – kad organismā ilgstoši pietrūkst kādas minerālvielas vai vitamīna.
  • Emocijas, stress.
  • Muskuļi saspringst baiļu, uztraukuma, emocionāla strupceļa sajūtas dēļ. Reizēm, atslābinot muskuļus, mazinās pat diska trūces pazīmes – stipras sāpes, vilkšanas un tirpšanas sajūta.
  • Pārslodze.
  • Tā ir arī sporta zāļu apsēsto vaina – daži muskuļi ir pārtrenēti, bet daži – atstāti novārtā, tāpēc rodas muguras sāpes.

CIK SEANSUS?

  • Ja akūti sasāpējusies mugura, reizēm pietiek tikai ar vienu lietišķās kinezioloģijas seansu, kura laikā speciālists saliek pa vietām no ierindas izgājušos muskuļus.
  • Ja problēma dziļāka – mugura sāp regulāri, arī izmeklējumos atklātas būtiskas novirzes no normas, iziet no krīzes stāvokļa var palīdzēt 3–5 seansi, ar vienas vai divu nedēļu pārtraukumu starp tiem.
  • Ja muguras liga hroniska, pie lietišķās kinezioloģijas speciālista var doties reizi mēnesī vai reizi sešās nedēļās. Tas būtu pietiekami, lai uzturētu muguru formā!

KUR UN PAR CIK?

Lietišķās kinezioloģijas paņēmienus savā darbā izmanto fizioterapeiti, rehabilitācijas ārsti un manuālie terapeiti. Cena par vienu seansu – 30–50 eiro.

  • Dr.Anita Djačenko, manuālā terapeite, pieņem pacientus klīnikā Piramīda Rīgā.
  • Dr.Uģis Beķeris – savā fizikālās medicīnas un rehabilitācijas ārsta privātpraksē Rīgā.
  • Dr.Oļegs Suhorukovs, traumatologs ortopēds. Vienīgais Latvijā, kurš ir Starptautiskās Lietišķās kinezioloģijas kolēģijas diplomāts. Pieņem VOKS medicīnas un izglītības centrā.
  • Dr.Zane Gaile – fizikālās medicīnas un rehabilitācijas ārsta privātpraksē Rīgā.
  • Fizioterapeiti Rīgā – Artūrs Ivuškāns, Brigita Āboliņa, Zane Andersone, Ivars Ikstens, Dace Driba.
  • Liepājā – Agnese Krētaine, Anda Kalniņa un Kaspars Čaunāns.
  • Jelgavā – Ilze Buša.
  • Tukumā – Aiga Valdovska.
  • Jēkabpilī – Ivars Porietis.

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs