Lēciens uz galvas ūdenī ir krievu rulete

Ārstēšana
Gundega Gauja
Gundega Gauja
1. augusts, 2018
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: No izevniecības Žurnāls Santa
Arī viens vienīgs lēciens uz galvas ūdenī var būt liktenīgs! Un līdzšinējā ārstu pieredze rāda – ja vasara būs karsta, jaunu pretendentu uz invalīdu krēslu būs daudz. Skaidro ARTIS GULBIS, mugurkaula ķirurgs ORTO klīnikā un pasniedzējs LU Medicīnas fakultātē.

Kāpēc lēkšana uz galvas ūdenī ir tik bīstama?

Vasara, upe vai ezers, vēlme izrādīties, alkohola klātbūtne – ideālais komplekts lielai nelaimei. Deviņdesmit procenti galvas lēkšanas upuru ir jauni, spēcīgi vīrieši vecumā līdz 30 gadiem. Lielākā daļa smago traumu fiksētas pēc lēcieniem vietās, kur ūdens bijis tikai līdz pusotra metra dziļumam! Ballīte, jautrība, meitenes – visbiežāk vīrieši ir vēlējušies atstāt iespaidu, izrādīties. Vien mirkli pirms lēciena viņi ir bijuši savā labākajā iespējamā fiziskajā formā. Taču virkne neveiksmīgu lēmumu un – nelaime ir klāt. Vieglākā gadījumā tiek gūti sasitumi vai smadzeņu satricinājums, bet smagākos gadījumos lēcienā cietušais iet bojā vai gūst nopietnu mugurkaula lūzumu ar pilnu muguras smadzeņu šķērsbojājumu, kas atstāj ilgstošas sekas, tai skaitā invaliditāti.

Ūdenī var ielēkt visādos veidos, bet lēkšana uz galvas ir visbīstamākā izklaide.

Kāpēc? Biomehānika! Parasti cilvēks lec vismaz ar ātrumu 3 metri sekundē, ja ļoti atsperas un ieskrienas, tad ātrums var būt vēl lielāks. 3 metri sekundē – tie ir aptuveni 12 kilometri stundā. Kaut arī cilvēks lec ar izstieptām rokām, ūdenī situācija strauji mainās. Ūdenī ķermenim iestājas atslābums, izstieptās rokas saliecas atpakaļ, un cilvēks ietriecas gruntī vai šķērslī tieši ar galvu. Kakls paredzēts turēt galvu, kas cilvēkam vidēji sver 3,5–5 kilogramus. Ja cilvēks sver 80–90 kilogramus, tad trieciena brīdī kakls arī saņem VISUS šos kilogramus. Tātad 15–20 reizes lielāku svara triecienu, turklāt ar paātrinājumu. Mazais kakla skriemelis ar savu saišu struktūru nespēj izturēt tādu enerģijas jaudu, un rezultātā kaulu struktūras un muguras smadzenes tiek iznīcinātas.

Lecot ar galvu ūdenī, cilvēks triecas pret gultni ar ātrumu 3 metri sekundē!

Kāda veida muguras bojājumi rodas, ja tās šādā veidā traumētas?

Muguras smadzenes sver vien 35 gramus. Lai tās neatgriezeniski bojātu, pietiek ar nelielu sekundes daļu. Grūti pat aptvert, ka šajā niecīgajā brīdī var sagrūt vesela cilvēka dzīve! Dažkārt letāli. Dažreiz – atstājot lēcēju paralizētu. Neviens ķirurgs nekur pasaulē nevarēs atgriezt kustības spējas, ja tās būs zaudētas. Bojātas muguras smadzenes – tas ir neatgriezeniski. Visapdraudētākie šādu traumu gadījumos ir apakšējie trīs kakla skriemeļi – C5, C6, C7. Tie cieš vairāk nekā 85 procentos gadījumu. Tas atkal saistīts ar biomehāniku. Kaklam tur ir izliekums un, lecot ūdenī, izliekuma apakšējā daļa saņem lielāko triecienu.

Lecot uz galvas ūdenī, var iegūt trīs veidu traumas

  • Tā dēvēto asaras piliena lūzumu un smagu skriemeļa iespiedumu mugurkaula kanālā.
  • Šķembainu lūzumu.
  • Mežģījumu ar pilnu saišu bojājumu.

Visi gadījumi nozīmē smagas traumas, bet pirmais ir visdramatiskākais. Tur ir neizbēgama paralīze, jo muguras smadzeņu kontūzijas perēklis jeb smadzeņu saspiedums nav lokalizēts tikai vienā vietā, bet reakcija notiek smadzenēs pa kanālu arī uz augšu un leju. Tas ir plašs bojājums. Laikam jāsaka ļoti skaidri: šādā gadījumā cilvēka dzīve ir ļoti īsa, bieži mirst no komplikācijām. Labākajā gadījumā tāds cietušais var pacelt plecus, bet bieži nevar saliekt bicepsu, rokas elkoņos.

Tās ir traumas, kas pilnībā izmaina cietušā turpmāko dzīvi, padarot viņu atkarīgu no apkārtējiem.

Asaras piliena atrāvumi nozīmē, ka kaula šķemba ir nolūzusi, bet pārējā skriemeļu daļa triecas iekšā muguras smadzenēs. Tās tiek saspiestas un ķermeņa kustības apstājas. Viss, kas no kakla uz leju, vairs nekustās.

Kāda diagnoze var būt šajos gadījumos?

Pēc neveiksmīga lēciena ūdenī uz galvas diagnoze parasti skan – Muguras smadzeņu pilns bojājums jeb muguras smadzeņu šķērsbojājums. Šķērsbojājums vai pilna paralīze nenozīmē, ka smadzenes kāds it kā ar šķērēm būtu pārgriezis. Nē, pietiek ar daudz mazāku ietekmi. Mugurkaula kanālam ir noteikts diametrs, kakla daļā 1–2 centimetri, un pietiek, ja tas trieciena brīdī tiek saspiests un atlaists. Bojājums gatavs –  smadzenes ir traumētas. Enerģijas trieciens ir momentāns – iesit, saspiež, atlaiž, un smadzenes ir beigtas, tās vairs nav iespējams atjaunot. Nekāda operācija te nelīdzēs, šobrīd nav arī neviena medikamenta, kas spētu atjaunot šo impulsu pārvadi, lai cilvēks atkal spētu kustināt rokas, plaukstas, kājas.

Vai lēkt uz kājām ir drošāk?

Tāpat kā lēkšana ūdenī uz galvas, arī lēkšana muciņā vai ar izstieptām kājām nav laba doma. Lēcienu ar taisnām kājām ūdenī var salīdzināt ar lēcienu uz kājām no ēkas otrā trešā stāva. Tas nozīmē, ka lēcienu sākumā amortizē ceļu un gūžas locītavas, bet, ja ar to nepietiek, tad tiek iegūts papēža kaula bojājums vai apakšstilba lūzums. Iegurnis tiek triekts uz augšu un tad lūzt iegurnis vai augšstilbs, un rezultātā tiek bojāts arī mugurkauls jostas daļā vai krūšu daļā. Arī te pastāv iespējamība nonākt ratiņkrēslā, bet ne tik liela kā, lecot uz galvas. Muguras smadzenes beidzas aptuveni krūšu 12. skriemeļa līmenī, jo tālāk stiepjas smadzeņu apvalks ar neskaitāmām nervu saknītēm jeb tā saucamā zirgaste – pēc trieciena var būt vājākas pēdu funkcijas, var būt muguras smadzeņu kontūzija vai pat dziļāki bojājumi konusa līmenī.

Lai gan lēkt lielā dziļumā, kā jūra vai dziļais baseina gals ir drošāk, lēkt uz galvas neiesaka nekad.

Varbūt var lēkt piemājas dīķī, par kuru zināms – viss tīrs?

Nelaimes bieži notiek, lecot mazpazīstamās vai vispār nepazīstamās ūdenstilpnēs. Cilvēks var atsisties pret ūdenstilpnes grunti, akmeņiem, pāļiem, dažādām konstrukcijām. Taču tas var notikt arī paša vai draugu piemīlīgajā lauku mājas dīķītī. Jebkas ir bīstami, ja lec dziļumā, kas nav vismaz divreiz lielāks par paša augumu vai vismaz 4 metri. Ja būs šķērslis, trieciens būs momentāns. Ja tas būs kaut kas ļoti ciets – akmens, pālis, lecējs visdrīzāk būs beigts uz vietas, jo tas nozīmē vēl papildus asinsizplūdumus arī galvas smadzenēs. Viņš noslīkst, jo nespēj vairs kustēties, lai uznirtu. Tāpēc sanāk, ka piemājas dīķis, upe vai ezers ir visbīstamākās vietas – daudz bīstamākas par jūru un baseinu. Jūra ir dziļa, un nav jau augstuma, uz kā pakāpties, lai lēktu, bet tie, kas lec jūrā no moliem – parasti nositas uzreiz.

Ūdenī vislabāk iebrist. Tikai tā var pārliecināties par ūdenstilpnes pamatu

 

Vēl pāris būtiskas nianses par lēkšanu ūdenī

  • Pasaulē ap 40–50 procenti šādu negadījumu notiek alkohola ietekmē. Latvijā, nekļūdīšos, ja teikšu vairāk nekā 75 procenti.
  • Par ārstēšanu cilvēkam ar šādu akūtu traumu pašam nekas nav jāmaksā, taču pēc operācijas valsts apmaksātas rehabilitācijas iespējas ir visai niecīgas. Agrāk tie bija trīs mēneši, bet tagad mājās jābrauc jau pēc viena mēneša. Atliek rehabilitāciju apmaksāt privātā kārtā.

Lēciens uz galvas: traumu statistika:

  • 2014. gads – 30 gadījumi (27 vīrieši, 3 sievietes).
  • 2015. gads – 13 gadījumi (12 vīrieši, 1 sieviete).
  • 2016.gads – 19 gadījumi (17 vīrieši, 2 sievietes).

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

Lasi citur

 

Veselība

Vairāk

Receptes

Vairāk

Privātā Dzīve

Vairāk

Ieva

Vairāk

Mans Mazais

Vairāk

Māja un Dārzs

Vairāk

AutoBild.lv

Vairāk

Astes

Vairāk

Klubs

Vairāk

Santa+