Kur pazūd asinis? Jeb - analīzes uzrāda zemu dzelzs un hemoglobīna līmeni

«Analīzes mammai uzrādīja zemu hemoglobīna un dzelzs līmeni, tādēļ ģimenes ārsts viņu steidzami nosūtīja uz augšējo un apakšējo endoskopiju. Izmeklējumos nekādas kuņģa un zarnu vainas netika atrastas. Taču atbildi, kāpēc viņai ir zems hemoglobīns un dzelzs un kur pazūd asinis, diemžēl neguvām. Arī ģimenes ārste tikai nogrozīja galvu un atkal lika dzert dzelzs kapsulas. Varbūt vajadzētu vēl ko pārbaudīt?» mums raksta Elīna.
Lasītāja jautājums
Dace Rudzīte
2. decembris, 2018

Drukāt

Saglabāt

Foto: Shutterstock

Gastroenterologs, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Gastroenteroloģijas, hepatoloģijas un nutrīcijas klīnikas vadītājs Dr.med. Aleksejs Derovs skaidro, ka cēloņi var būt tiešām dažādi... Lai gan vietām medicīnas literatūrā minēts, ka aptuveni 90 procentus iekšējo asiņošanu izraisa kuņģa un zarnu trakta problēmas, piemēram, kuņģa vai divpadsmitpirkstu zarnas čūla, tik strikti to apgalvot nevar. Vīriešiem iekšējās asiņošanas iemesls tiešām pārsvarā ir gremošanas traktā – sākot no vēdera augšas līdz pat apakšai. Turpretī sievietēm asiņošana var būt saistīta gan ar gremošanas orgāniem, gan ar ginekoloģiskām kaitēm. Tāpēc, tā kā endoskopiju izmeklējumos pacientei viss ir kārtībā, nākamais solis, kas būtu mērķtiecīgi jāsper – viņai jāpārbaudās pie ginekologa, jo var asiņot mioma dzemdē, var būt iekaisums vai citas ginekoloģiskās kaites... Tāpat šādos gadījumos jāprecizē, vai sievietei nav ļoti spēcīgas mēnešreizes, kuru dēļ viņas organisms nespēj mēneša laikā uzkrāt jaunas dzelzs rezerves. Ja ginekoloģiski viss tiešām nav gluži, kā nākas, atrodot šo slēptās asiņošanas cēloni un to ārstējot, izdosies apturēt arī dzelzs krišanos.

Kas notiek tievajā zarniņā?

Bet ko tad, ja arī pa sieviešu līniju viss izrādīsies vislabākajā kārtībā?... Tad pastāv iespēja, ka vaina meklējama tievajā zarnā, kas ir vistiešākajā veidā atbildīga par dzelzs uzsūkšanos. Tā ir piecus līdz septiņus metrus gara, bet veicot gastroskopiju un kolonoskopiju, ārsts to pilnvērtīgi neredz. Tievajā zarnā visbiežāk asiņo asinsvadu malformācijas dēļ. Tās ir īpašas izmaiņas asinsvados, kad tie specifiski izlokās un sāk asiņot. Dažkārt tie paasiņo, paasiņo, tad saplok, un asiņošana pazūd, bet pēc kāda laika atkal atsākas. Tāpat pie vainas asiņu zudumam var būt uzsūkšanās traucējumi, zarnas iekaisums. Iespējams, ka cēlonis ir slēptā celiakija, Krona slimība, dažādu veidu izmaiņas tievajā zarnā, kas saistītas ar pārtikas alerģiju.

Vīriešiem iekšējās asiņošanas iemesls tiešām pārsvarā ir gremošanas traktā – sākot no vēdera augšas līdz pat apakšai. Turpretī sievietēm asiņošana var būt saistīta gan ar gremošanas orgāniem, gan ar ginekoloģiskām kaitēm.

Ja tievās zarnas asiņošana ir periodiska – šad tad ir, šad tad nav –, hemoglobīns krītas, parādās klasiska mazasinība ar visiem simptomiem: vājums, nespēks, galvas reiboņi... Sievietes pamana izmaiņas nagos, izkrīt mati, mainās āda.

Kā apskatīt tievo zarnu?

Vienīgais informatīvais tievās zarnas izmeklējums ir kapsulas endoskopija. Tas nozīmē, ka jānorij neliela, aptuveni parastas zāļu kapsulas izmēra ierīcīte, kas, ceļojot pa gremošanas traktu, nofotografē ļoti daudz attēlu. Bildes automātiski tiek nosūtītas uz datoru, ārsts tās apstrādā un izanalizē, bet pati kapsuliņa, izceļojusies pa zarnu līkločiem, dabīgā veidā lielo darīšanu laikā iznāk ārā. Vienīgais mīnuss – šis izmeklējums ir dārgs – maksā 600–700 eiro, bet ar ģimenes ārsta nosūtījumu var nākties gaidīt ļoti ilgi. Ārstējošais ārsts nepieciešamības gadījumā var nozīmēt arī entereskopiju – tievās zarnas izmeklēšanu ar zondi (tā ir sarežģīta procedūra, ko veic tikai tad, ja ārsts to uzskata par vajadzīgu). Lai pierādītu vai izslēgtu celiakiju un tās radītās izmaiņas, nepieciešama specifiska asins analīze un augšējā endoskopija, lai varētu izvērtēt divpadsmitpirkstu zarnas gļotādu un paņemtu audu paraugus.

Prātīgi ar pretiekaisuma līdzekļiem!

Kamēr vēl nav noskaidrots iekšējās asiņošanas iemesls, ir lietas, ko paciente jau tagad var darīt. Proti, mazināt kaitīgos apstākļos, kas varētu būt par iemeslu asiņošanai. Viens no galvenajiem – mazāk lietot nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus jeb NPL, jo tie bieži vien izraisa čūlas slimību un asiņošanu. Lielākie kaitnieki ir diklofenaks. Latvijas bestsellers – īpaši novados – ir citramons, arī aspirīns, un protams, ibuprofēns. Problēma ar šo zāļu radītajām čūlām ir tā, ka visbiežāk tās uz āru nekādi neizpaužas, neizraisa nekādus simptomus, bet pēkšņi sāk asiņot. Loģiski, ka neārstējot čūlas ies dziļumā un kādreiz zem kādas trāpīsies arī asinsvads un sāksies asiņošana. Tāpēc – ar pretsāpju zālēm prātīgi! Protams, ja pretsāpju līdzekļus lieto epizodiski, tikai šad tad, kad sasāpējusies galva, nekas traks nenotiks. Galvenais – nedzert zāles tukšā dūšā. Taču, ja pretsāpju un pretiekaisuma līdzekļus kādas kaites dēļ lieto regulāri, regulāri arī jāveic pārbaudes, kas parādīs, vai organisms tiek ar zālēm galā, vai arī jau sākušās problēmas. Un ik pēc pieciem gadiem noteikti jāveic augšējā endoskopija. Otrs – ja ir nopietns iemesls, kāpēc regulāri jālieto pretiekaisuma zāles jeb NPL, komplektā noteikti jālieto arī protonu sūkņa inhibitori, kas pasargā kuņģa un barības vada gļotādu. Vispopulārākais šajā grupā ir omeprazols, taču, ja lieto vairākus medikamentus, labāk izvēlēties pantoprazolu, jo tam ir vismazākā mijiedarbība ar citām zālēm.

Kas var vēderā SLĒPTI asiņot?

  • Barības vada vēnas. Šī problēma gan vairāk raksturīga, ja ir aknu ciroze – tad asiņošana var būt spēcīga, un parasti to agrāk vai vēlāk atmasko vemšana ar asinīm.
  • Resnās zarnas divertikuloze. Tas nozīmē, ka kādā konkrētā vietā zarna kļūst mīkstāka un uz tās sieniņas parādās kabatiņas, kas mēdz asiņot.
  • Kuņģa čūla, divpadsmitpirkstu zarnas čūla. Ja čūla asiņo nedaudz, virspusēji, vēl nekas traks, taču, ja zem čūlas krātera ir asinsvads un čūla, ejot dziļumā, to sabojā, var sākties masīva asiņošana, kas mēdz beigties arī visai bēdīgi.
  • Hemoroīdi. Gan ārējie, gan iekšējie, par kuriem bieži pat nenojauš.
  • Gremošanas trakta audzēji.

Kā laikus uzķert, ka pazūd asinis?

  • Reizi gadā – ikvienam jānodod asins analīzes un jāveic vēdera dobuma ultrasonogrāfija.
  • Reizi 5 gados – būtu labi, ja pēc 40–45 gadu vecuma veiktu augšējo un apakšējo endoskopiju arī tad, ja nav nekādu sūdzību par savu veselību.

   

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs