Ko darīt un ko nekādā gadījumā nedarīt, ja esi saaukstējies

Ārstēšana
Aiva Alksne
Ievas Padomu Avīze
Ievas Padomu Avīze
30. septembris
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Pixabay
Dažreiz pietiek vienam blakus sirsnīgi nošķaudīties, lai jau nākamajā rītā mēs pamostos ar aizliktu degunu un temperatūru un konstatētu visai bēdīgu faktu – esmu saaukstējies. Kā atveseļoties ātrāk un vieglāk? Konsultē interniste, funkcionālās diagnostikas speciāliste, VCA Aura Premium nodaļas vadītāja Inga Orleāne.

Saaukstēšanās simptomi

  • Tekošs vai aizlikts deguns
  • Iekaisis kakls un/vai klepus
  • Vieglas muskuļu sāpes un/vai galvassāpes
  • Drudzis – cilvēku krata drebuļi.

Kad noteikti jādodas pie ārsta?

Jūtot pirmos saaukstēšanās simptomus, ieteicams palikt mājās, ievērot gultas režīmu un ļoti daudz dzert šķidrumu. Visbiežāk organisms pats 7–10 dienu laikā uzveic elpceļu vīrusinfekciju, un nekāda īpaša ārstēšana nav nepieciešama.

Pie ārsta noteikti jādodas:

  1. ja temperatūra ir augstāka par 38,5 grādiem,
  2. ja trūkst elpas vai elpa ir sēcoša,
  3. ja drudzis ilgst ilgāk par piecām dienām vai tas turpina atgriezties pēc īsiem bezdrudža periodiem,
  4. ja simptomi ir ļoti izteikti – pamatīgi iekaisis kakls, galvassāpes, izteikts klepus u. c.

Kādēļ aptiekā nav iespējams iegādāties zāles pret saaukstēšanos?

Pagājušā gadsimta 50. gados zinātnieki atklāja galvenos saaukstēšanās saslimšanas vaininiekus – rinovīrusu grupu. Tie ir atbildīgi par vairāk nekā 75% no visiem saaukstēšanās gadījumiem.

Tomēr pētnieki, mēģinot pret tiem izstrādāt medikamentus, ātri saprata galveno problēmu – pie vainas ir daudzie vīrusa paveidi. Rinovīrusam to ir vismaz 160, un atrast zāles vai vakcīnu, kas būtu iedarbīgi vismaz pret lielāko daļu, ir ārkārtīgi sarežģīti un līdz šim nav izdevies, kaut pētījumi un mēģinājumi turpinās.

Kādi medikamenti tomēr var noderēt?

Saaukstēšanās gadījumā pret sāpēm un drudzi var palīdzēt bezrecepšu zāles. Tomēr modernā medicīna uzskata, ka vieglu temperatūru nav vēlams nodzīt – izņemot ļoti jauniem un ļoti veciem cilvēkiem, kā arī noteiktu slimību (piemēram, sirds vai plaušu slimību) pacientiem. Temperatūras paaugstināšanās nozīmē, ka organisma imūnsistēma cīnās ar elpceļu vīrusinfekciju un palēnina tās vairošanos.

Vēlme apturēt tekošu degunu ar dekongestantiem jeb pretiesnu līdzekļiem ir saprotama, tomēr nav vēlams tos lietot vairāk par divām vai trim dienām. Atvērt degunu, kā arī atvieglot iekaisušu kaklu var ar sālsūdeni – to skalojot tiešā veidā (puse tējkarotes sāls uz glāzi silta ūdens) vai ar aptiekā nopērkamo jūras ūdens aerosolu.

Ko noteikti vērts ievērot?

  • Cinks – sīrupa, tabletes vai pat aerosola formā –, uzņemts pirmajās saaukstēšanās dienās, var saīsināt slimošanas ilgumu. To pierāda vairāki pētījumi, kas pat vedina domāt, ka, lietojot uztura bagātinātājus ar cinku, profilaktiski var samazināt risku saaukstēties. Tomēr ir arī pietiekami daudz citu pētījumu, kas liecina, ka cinkam piemīt vienīgi placebo efekts. Līdzīgi pretrunīgi uzskati ir par ehināciju.
  • Par C vitamīnu pētījumi ir daudz plašāki un rezultāti pārliecinošāki – profilaktiski tam nav novērota iedarbība, bet C vitamīna lietošana saaukstēšanās sākumā saīsina slimošanas laiku. Šo vitamīnu var uzņemt ne tikai tablešu formā, bet arī ar pārtiku – upenēm, tumši zaļajiem dārzeņiem, citrusaugļiem, zemenēm, kivi, ananasiem.
  • Uzturi istabā siltumu, bet nepārkarsē to, pat ja drudzis liek justies nosalušam. Ja gaiss istabā ir sauss, vēlams iegādāties gaisa mitrinātāju – tas palīdzēs pret sausu kaklu un klepu. Atceries gaisa mitrinātāju regulāri iztīrīt, lai tajā nesāktu vairoties mikroorganismi, kas padarītu to par slimību izplatītāju, kā arī lietot tajā tikai destilētu ūdeni.

Visbeidzot – atceries atpūsties, jo ķermenim ir nepieciešams laiks un enerģija, lai tas cīnītos ar vīrusu un pēc tam varētu atkopties!

Ko noteikti nedrīkst darīt?

Atceries, ka antibiotikas nepalīdzēs! Saaukstēšanās ir vīrusinfekcija, bet antibiotikas cīnās tikai ar baktērijām. Tās ne tikai nepalīdzēs izveseļoties, bet nepareiza antibiotiku lietošana pastiprina pasaulē samilzušo problēmu, ko rada pret antibiotikām izturīgas baktērijas.

Savukārt bērniem (līdz 12 gadu vecumam) nav vēlams lietot aspirīnu pat tad, ja saaukstēšanās laikā sākas stipras galvassāpes.

Tas tādēļ, ka bērns riskē ciest no Reja sindroma – retas slimības, kas izraisa smadzeņu un aknu bojājumus ar potenciāli letālām sekām. Zinātnieki nav droši, tieši kas ir šīs slimības cēloņi, bet ar to saslimst cilvēki, kuri vīrusinfekciju laikā lieto aspirīnu (parasti pacienti ir bērni, retos gadījumos – arī pieaugušie).

Ko lietot uzturā?

Saaukstēšanās pārslimošanas laikā svarīgi dzert daudz ūdens, lai uzturētu ķermeņa šķidruma rezerves. Ja vari un vēlies – sarūpē sev citronūdeni ar medu. Silts groks var palīdzēt aizmigt, un bieži vien to dēvē par zālēm pret saaukstēšanos, bet esi uzmanīgs, to lietojot kopā ar īstiem medikamentiem, turklāt tas var pat pasliktināt veselības stāvokli.

Ēd, cik apetīte ļauj, bet, ja nu pilnīgi negribas, ieteicams pagatavot kaut ko vienkāršu, piemēram, rīsus vai buljonu. Vistas zupa ne tikai sasilda – tās aromātiskie garaiņi palīdz attīrīt arī aizliktu degunu. Ja viens no saaukstēšanās simptomiem ir vēdergraizes, populārs mājas līdzeklis ir gatavot ēdienu ar ingveru.

Ko lietot profilaksei saaukstēšanās sezonas laikā?

  • Zivis ir ļoti labs Omega 3 taukskābju avots, kas organismam palīdz cīnīties ar iekaisumiem.  Tas ir svarīgi, lai vārīgās gļotādas degunā un mutē būtu veselīgas.
  • Tādiem produktiem kā beztauku jogurts un kefīrs piemīt spēcīgas imūnsistēmu stiprinošas īpašības.
  • Ir svarīgi arī atcerēties par regulāru fizisku aktivitāti – sportiski cilvēki nesaslimst daudz retāk, bet viņi saaukstēšanos parasti pārcieš vieglāk un izveseļojas ātrāk.

Kam īpaši jāuzmanās?

Kaut saaukstēšanos parasti uzskata par kaitinošu, bet lielākoties nekaitīgu problēmu, kas ilgst pāris dienu, tā var būt ļoti bīstama pacientiem ar jau esošām veselības problēmām. Piemēram, saaukstēšanās bieži saasina tādas elpošanas ceļu slimības kā hronisku obstruktīvu plaušu slimību (HOPS) vai cistisko fibrozi (jeb mukoviscidozi), kā arī bronhiālo astmu. Saaukstēšanās var arī novājināt imūnsistēmu, un tās laikā paaugstinās iespēja saslimt ar akūtu auss infekciju, akūtu sinusītu, streptokoka infekciju kaklā, pneimoniju, bronhītu bērniem un tamlīdzīgi.

 

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

Lasi citur

GADA KOSMĒTIKA 2020

 

Veselība

Vairāk

Receptes

Vairāk

Privātā Dzīve

Vairāk

Ieva

Vairāk

Mans Mazais

Vairāk

Māja un Dārzs

Vairāk

AutoBild.lv

Vairāk

Astes

Vairāk

Klubs

Vairāk

Santa+