• Kā zināt, vai man ir nierakmeņi: pazīmes un diagnosticēšana

    Jautājumi un atbildes
    Anija Pelūde
    Anija Pelūde
    31. marts, 2021
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Shutterstock
    Nierakmeņi rodas, kad urīns ir pārlieku pārsātināts ar dažādu veidu sāļiem. Diagnosticēšanas procesā ir vērts uzticēties ārstiem, jo tieši viņiem jāmāk pareizi iztulkot simptomi un soli pa solim jāvada pacients līdz diagnozei. Kādas ir pazīmes un ar ko jārēķinās diagnosticēšanas procesā, skaidro Pēteris Vaganovs, urologs Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcā un medicīnas centrā ARS.

    – Kā cilvēki uzzina, ka ir vai veidojas nierakmeņi?

    – Kamēr akmeņi sēž nierēs un nerada urīnvada nosprostojumu, sāpju var nebūt vispār. Vairums nierakmeņu atklāj tad, kad cilvēks sūdzas par pavisam citām lietām. Visbiežāk par muguras sāpēm, un tad kaut kāda iemesla dēļ uztaisa ultrasonogrāfiju, un, līdzko ierauga akmeni nierē, sāpes mugurā tiek pierakstītas tam.

    Bet reāli dzīvē tā nav, jo akmeņiem nav nervgaļu, un tie nevar sāpēt. Sāp niere, nieres kapsula. Akmens no nieres iekrīt urīnvadā un to nosprosto, bet niere turpina ražot urīnu. Taču urīnvads ir ciet, urīnam nav, kur palikt, niere sapampst un sāk sevi plēst pušu. Proti, nierē rodas akūts urīna sastrēgums un tūska, kuras rezultātā iestiepjas nieres saistaudu kapsula, kas izpaužas ar neciešamām, ļoti spēcīgām viļņveida sāpēm. Nierakmeņu lēkme jau kopš seniem laikiem tiek uzskatīta par vienām no trakākajām sāpēm, ko cilvēks vispār piedzīvo. Viņš nevar rast mieru, ir slikta dūša, pat vemšana…

    Nierakmeņu lēkme jau kopš seniem laikiem tiek uzskatīta par vienām no trakākajām sāpēm, ko cilvēks vispār piedzīvo.

    – Ja ir aizdomas par nierakmeņu lēkmi, jāsauc ātrie vai lēnā garā jāčāpo līdz savam ģimenes ārstam?

    – Lēni neaizsoļosi, visdrīzāk jāsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība, kura var jau uzreiz atvieglot sāpes, iedodot pretsāpju līdzekli, un pēc tam pacientu izmeklēs.

    Ar pašdiagnostiku nodarboties es neieteiktu. Jo ir arī viena ļoti bīstama slimība, kuru šad un tad mēdz sajaukt ar nierakmeņu lēkmi, – tā ir vēdera aortas atslāņošanās. Visbiežāk vīriešiem pēc sešdesmit gadu vecuma parādās spēcīgas sāpes kreisajā sānā… Tas patiešām ir dzīvību apdraudošs stāvoklis, un vajadzīga vismaz elementāra ultrasonogrāfija vēdera dobumam, lai atbildētu uz jautājumu, kas pie vainas.

    – Kā notiek nierakmeņu diagnosticēšana pēc sāpju lēkmes?

    – Zelta standarts jebkurai nierakmeņu slimības lēkmei, cilvēkam ierodoties slimnīcā, ir – pacientu atsāpina, pēc tam veic urīna analīzi un ultrasonogrāfiju. Metode ļauj novērtēt nieru formu un to, vai nav audzēja, sastrēguma. Bet – ultrasonogrāfija nav metode, ar kuru vajadzētu precīzi izvērtēt nierakmeņu slimības esamību un ārstēšanas taktiku. Bieži vien pie manis uz konsultāciju ierodas pacienti ar sāpēm mugurā – tipisks gadījums! –, un ultrasonogrāfijas izmeklējuma izklāstā rakstīts, ka atrasti nierakmeņi, turklāt abās nierēs. Cilvēks uzreiz grib ārstēšanas plānu, bet… diemžēl mūsdienās ar ultrasonogrāfiju vairs nepietiek, jāveic datortomogrāfija jeb kompjūters nierēm vai kompjūters urīnceļiem.

    Akmeņi, kuru izmērs ir līdz 2 milimetriem, gandrīz vienmēr iziet paši, taču lielāki par 1,5 centimetriem – nekad.

    Sarežģītākos gadījumos, kad nevar saprast, vai akmens atrodas urīnvadā vai ne, jāpielieto kontrastviela. Un tad pacients ierodas uz konsultāciju jau ar divām lapiņām, no kurām vienā – ultrasonogrāfijas izmeklējumā – rakstīts, ka viņam ir akmeņi, bet otrā lapiņā – datortomogrāfijas izmeklējumā – ka akmeņu nav. Cilvēks brīnās, kā tā var būt?! «Man mugura sāp joprojām, un ultrasonogrāfijā rakstīts, ka ir akmeņi…» Pieprasa, lai viņu ārstētu. Bet tas būtu aplami – sūtīt cilvēku uz akmeņu skaldīšanas procedūru, pamatojoties tikai uz ultrasonogrāfijas izmeklējumu.

    Tiesa, tā mēs varam iegūt lielisku nierakmeņu ārstēšanas rezultātu – pacientam var saskaldīt akmeņus, kuru patiesībā nav, un pēc tam viņš aiziet uz datortomogrāfiju un konstatē, ka nierakmeņi likvidēti, tātad slimība pilnībā izārstēta. Bet sāpes mugurā ir palikušas! Tāpēc šī nianse pacientiem jāzina. It īpaši mūsdienu apstākļos, ja grib ieekonomēt naudu un laiku, turklāt ar ārstu pieejamību un rindu garumu ir visādi.

    – Kāda ir nierakmeņu profilakse?

    – Pirmais universālais ieteikums – dzert ūdeni. Daudzi pacienti man stāsta: «Es tagad lietoju boržomi. Vai drīkstu dzert arī ūdeni no akas, mums tas ir ļoti kaļķains? Vai man neveidosies nierakmeņi?»

    Nē, ūdens sastāvam minerālu ziņā nav lielas ietekmes uz nierakmeņu veidošanos, jo mūsu organisms ir ļoti gudrs, un niere pati atsijā, ko cilvēkam vajag un ko ne.

    Rekomendēt samazināt kalciju uzturā, lai neveidojas akmeņi, arī ir aplami. Kalcija vielmaiņa ir stipri sarežģītāka. Nebūt nav tā, ka mēs ieberam sevī kaļķi un tas aizsit ciet caurules. Nē! Vēl jo vairāk, ja mēs ierobežotu kalcija uzņemšanu ar uzturu, tad organismā var papildus veidoties īpašas vielas oksalāti – skābeņskābes sāļi –, lai organisms uzņemtu kaļķi, kura trūkst, un šie oksalāti, kas izvadīsies caur nierēm, paši var veicināt kalciju saturošo akmeņu veidošanos. Līdz ar to nevajag pētīt ūdens sastāvu – ūdeni vajag vienkārši dzert! Tā ir galvenā profilakse.

    Jo lielāka šķidruma aprite organismā, jo tajā būs mazāka dažādu sāļu koncentrācija, tie vienkārši skalosies laukā.

    – Cik ilgi parasti jāgaida rindā vizīte pie urologa?

    – Pieraksts pie profesora Vaganova jāgaida trīs, četri mēneši. Protams, maksas konsultācija iespējama ātrāk, pēc divām, trim nedēļām, un tad, ja cilvēks sakrājis naudiņu un atbraucis no tālienes uz Rīgu, loģiski, ka grib saņemt ārstēšanas plānu, bet es viņam uzrakstu nosūtījumu uz datortomogrāfiju, viņš par to nav diez ko priecīgs. Tāpēc, ja ir veikta tikai ultrasonogrāfija, kas uzrāda aizdomas par nierakmeņiem, vajadzētu savam ģimenes ārstam jau laikus palūgt nosūtījumu uz nieres datortomogrāfiju – vēl pirms konsultācijas ar urologu.

    – Vai ģimenes ārsts drīkst rakstīt nosūtījumu uz datortomogrāfiju?Ja grib izmeklēties par valsts naudu, tad atkal jāgaida garā rindā, bet – vai tas ir labi? Un – vai ir atšķirība, ar kādu aparātu un kurā iestādē veic izmeklējumu?

    – Principā es neesmu redzējis tik sliktas kvalitātes datortomogrāfijas bildes, lai nevarētu spriest par nierakmeņu esamību un stāvokli, visi aparāti Latvijā ir labi. Datortomogrāfija ir ļoti objektīvs izmeklējums. Vai izmeklējumu var veikt vēlāk? Kā jau sacīju, kamēr nierakmeņi guļ nierēs, tie nesāp. Tātad attiecīgi var to mēnesi pagaidīt, lai izstāvētu rindu un datortomogrāfiju veiktu par valsts naudu. Jautājums, cik pacients ir motivēts.

    Piemēram, ja grib veikt datortomogrāfijas izmeklējumu Stradiņa slimnīcā, te vienmēr ir garas rindas, divi, trīs mēneši… Cilvēkam nolaižas rokas. Bet varbūt kādā poliklīnikā uz kvotu vietām rinda nav tik gara.

    Nierakmeņu lēkmes laikā nekad nedzer nošpu – labāk lietot ibumetīnu vai kādu citu pretsāpju un pretiekaisuma līdzekli.

    Kur visbiežāk IESPRŪST akmeņi?

    1. Pie izejas no nieres. Tad ir stipras, velkošas, spiedošas sāpes nieru rajonā.
    2. Urīnvada vidusdaļā. Vietā, kur tas šķērso lielos asinsvadus. Tad sāp sāns, sāpes izstarojas uz cirksni.
    3. Vietā, kur urīnvads ieiet urīnpūšļa sieniņā. Tad sāpes ir vēdera lejasdaļā un biežāk jāskrien čurāt. Vīriešiem sāpes mēdz izstaroties uz sēkliniekiem.

    Līdzko akmens iekrīt urīnpūslī, bēdas beidzas, jo urīnizvadkanāls gan sievietēm, gan vīriešiem ir krietni platāks nekā urīnvads, līdz ar to akmens itin viegli tiek izvadīts laukā.

    Nieru koliku pazīmes

    • Neciešamas, izteiktas asas sāpes sānā, kuras izstaro uz cirksni un ārējiem dzimumorgāniem
    • Bieža čurāšana.
    • Asins piejaukums urīnam.

    Izmeklējumi nierakmeņu konstatēšanai

    • Pilna asinsaina, urīnvielas un kreatinīna līmenis asinīs – tas vairāk sniedz informāciju par organisma vispārējo stāvokli (iekaisumu) un nieru funkcionālo stāvokli.
    • Urīna analīze, kas parāda asins un leikocītu klātbūtni tajā.
    • Ultrasonogrāfija.
    • Datortomogrāfija.

    Ja plāno akmeņus ārstēt ar zālēm, papildus jānosaka:

    • urīnā – 24 stundu daudzumu, pH, īpat- nējo svaru, kalcija, magnija, fosfātu, urīnskābes, skābeņskābes, citronskābes, kreatinīna līmeni, ja ir aizdomas pa infekciju – amonija klātbūtni;
    • asinīs – elektrolītu (kālija, kalcija, magnija, neorganiskā fosfora, nātrija, hlorīdu), kopējā olbaltuma, sārmainās fosfatāzes, urīnskābes, skābeņskābes, holesterīna, parathormona līmeni.

    Sekss kā viena no nierakmeņu ārstēšanas iespējām

    Noticis pētījums, kurā piedalījās 75 brīvprātīgie ar nierakmeņu slimību. Viņus sadalīja trīs grupās. Pirmajā bija 31 vīrietis, pētnieki lika viņiem nodarboties ar seksu ne retāk kā trīs vai četras reizes nedēļā. Otrajā grupā vīrieši lietoja zāles, ko parasti iesaka, lai uzlabotos čurāšana, kad labdabīgi palielinājusies prostata. Trešā grupa – 23 pētījuma dalībnieki – saņēma parasto nierakmeņu terapiju. Pēc divām nedēļām pētnieki konstatēja, ka 26 procentiem pirmās grupas vīriešu nierakmeņi bija iznākuši spontāni. Ar tādu galarezultātu varēja palielīties vien 10 procenti otrās un 8 procenti trešās grupas dalībnieku. Vidējais iznākušo nierakmeņu izmērs bija 4.7 milimetri. Tāpēc zinātnieki iesaka vīriešiem, kuriem ir nierakmeņu slimība un šie veidojumi nepārsniedz 6 milimetru diametru, biežāk mīlēties.

    Pievienojies dzīvesstila portāla Santa.lv Facebook un Instagram: uzzini vērtīgo, lasi kvalitatīvo.

    0 komentāri

    Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

    Pievienot komentāru

    Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

    Satura mārketings

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Personības

    Vairāk

    Skaistums un mode

    Vairāk

    Bērni

    Vairāk

    Māja un dārzs

    Vairāk

    Izklaide

    Vairāk

    Labākai dzīvei

    Vairāk

    Aktuāli

    Vairāk

    Abonē