Kā palīdzēt savam iekaisušajam aizkuņģa dziedzerim

Aizkuņģa dziedzera iekaisums var izraisīt nepatīkamas sajūtas un sāpes, bet konkrētu zāļu pret šo ligu nav. Gastroenterologs endoskopists, Rīgas 1. slimnīcas Endoskopijas nodaļas vadītājs. Dr. Sabri Abdelmasī stāsta, kā sev šādos gadījumos palīdzēt.
Aizkuņģa dziedzeris
Ginta Auzniece
2. aprīlis

Saglabāt

Foto: Shutterstock

Ja aizkuņģa dziedzera iekaisums ir vieglā formā, pēc pārēšanās, tad galvenā ārstēšana ir strikta diēta, no kuras izslēgti trekni ēdieni, saldumi un alkohols. «Kā man patīk teikt: labākās zāles šajā situācijā būs gavēšana jeb – mieru, tikai mieru,» saka ārsts.

Akūtā situācijā droši drīksti neēst pat 24–48 stundas, tikai jālieto daudz šķidruma. Pēc tam pamazām atsāc ēst ko viegli gremojamu – vieglas zupas, dārzeņus, tvaicētus ēdienus, arī vārītu vistas gaļiņu, pilngraudu maizi, piena produktus ar samazinātu tauku saturu. Ja sāpes vēderā nav ļoti stipras, vari palietot kādu no nesteroīdajiem pretiekaisuma līdzekļiem, piemēram, ibuprofēnu vai indometacīnu, kas gan ir recepšu medikaments un ko var izrakstīt ģimenes ārsts. Arī ar nošpu šajā situācijā nenošausi greizi. Komplektā ar pretsāpju zālēm palieto arī kādu no omeprazolu saturošiem medikamentiem, kas domāti, lai bremzētu kuņģa skābes izdalīšanos – tas šajā situācijā pasargās no citām komplikācijām, kas varētu rasties.

Būtiski – diēta

Ja iekaisums atkārtojas, tātad tev ir atkārtots vai hronisks pankreatīts un arī žultsakmeņi… Pirmkārt jāizvērtē, vai nevajadzētu veikt žultspūšļa izņemšanas operāciju. Jā, mani pacienti bieži saka: «Bet, dakter, es nejūtu savus žultsakmeņus!» Un tad man jāatbild: «Un paldies Dievam, ka nejūtat, bet tā var nebūt mūžīgi.» Ja ķirurgs piekrīt, ka žultsakmeņus vēl var neoperēt, tik un tā būtu vēlams žultspūsli reizi gadā pārbaudīt ultrasonogrāfijā. Tāpat pēc iespējas ātrāk maini savā dzīvē to, ko vari mainīt, piemēram, atmet smēķēšanu. Pierādīts, ka risku iedzīvoties akūtā pankreatītā paaugstina arī regulāra smēķēšana.

 Ja ķirurgs piekrīt, ka žultsakmeņus vēl var neoperēt, tik un tā būtu vēlams žultspūsli reizi gadā pārbaudīt ultrasonogrāfijā.

Tāpat aizkuņģa dziedzera dumpīgums ir nopietns signāls pārdomāt, ko tu ēd – no sirds iesaku izvairīties no trekniem ēdieniem, alkohola, bet parūpēties, lai katrā ēdienreizē uz šķīvja būtu pēc iespējas daudzkrāsaināki dārzeņi. Ja aizkuņģa dziedzeri nosprostojis žultsakmens, laba pirmā palīdzība ir ERHP jeb endoskopiskā retrogrādā holangiopankreatogrāfija, kuras laikā no aizkuņģa dziedzera evakuē iesprūdušo žultsakmeni. To gan veic tikai tajās slimnīcās, kur strādā ārsti, kas specializējušies vēdera dobuma ķirurģijā. Smagos akūtos gadījumos reizēm nepieciešama pat vaļēja operācija, lai iekaisuma procesā bojātos, nekrotiskos aizkuņģa dziedzera audus izņemtu. Bet tas nu galīgi nav nekas tāds, uz ko tiekties, jo šādas operācijas ir ārkārtīgi sarežģītas. Un ir ļoti maz ārstu, kas tādas veic. Pie mums, Latvijā, tāds ir, piemēram, profesors Guntars Pupelis Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā.

Pēc situācijas stabilizēšanas vēlams pēc iespējas ātrāk sākt uzņemt vieglu pārtiku. Slimnīcās tādās situācijās izmanto intranazālo barošanu – kuņģim barību pievada caur trubiņu. Tas nepieciešams, lai aktivizētu gremošanas procesus un aizkuņģa dziedzerim liktu sākt strādāt.

Vai padzert fermentiņus?

No pacientiem zinu, ka fermentiņi rullē un cilvēki nereti cer ar tiem atrisināt visas vēdera problēmas. Bet pie akūta vieglas formas pankreatīta šāds gājiens ir lieks. Kāpēc? Jo akūtā situācijā aizkuņģa dziedzeris jau tā strādā pāraktīvi un izdala fermentus vairāk nekā vajag. Savukārt fermenti ir pat ļoti vajadzīgi, kad pankreatīts pārgājis hroniskā formā – tad amilāze, lipāze un pārējie aizkuņģa dziedzera fermenti izstrādājas gausāk, jo pats aizkuņģa dziedzeris ir noguris un nespēj saražot tos tik, cik vajag. Bet atkal – te nepietiks ar dažām 3600 vienību tabletītēm dienā, kāda ir populārāko bezrecepšu līdzekļu deva. Lai aizkuņģa dziedzerim palīdzētu, vajag vismaz 10 000 vai pat 25 000 fermentu vienību.

Par to, kā jūtas aizkuņģa dziedzeris, būtu labi sākt interesēties, pirms tas licis par sevi manīt, jo tad var ieraudzīt, ko dzīvē vajadzētu pamainīt.

Kā pārbaudīt aizkuņģa dziedzera veselību?

Par to, kā jūtas aizkuņģa dziedzeris, būtu labi sākt interesēties, pirms tas licis par sevi manīt, jo tad var skaidri un gaiši ieraudzīt, ko savā dzīvē vajadzētu pamainīt, ja aizkuņģa dziedzeris nejūtas gluži labi. Kādas pārbaudes veikt?

Dr. Sabri Abdelmasī uzsver, ka izmeklējumi gan profilaksei, gan tad, kad krīze jau notikusi, ir līdzīgi. Vēdera dobuma ultrasonogrāfija. Tajā būtu labi aplūkot ne tikai to, kā izskatās aizkuņģa dziedzeris, vai tā struktūra ir gluda, vai nav cistu, tumoru, bet arī žultspūsli, lai pārliecinātos, vai neveidojas žultsakmeņi. Ja tev jau ir atklāti žultsakmeņi, ultrasonogrāfija būtu jāveic vismaz reizi gadā, lai paskatītos, kā uz akmeņiem reaģē aizkuņģa dziedzeris kaimiņos.

Tā kā ultrasonogrāfija anatomisku un dažādu citu iemeslu dēļ ne vienmēr parāda visu, ko ārstam svarīgi zināt, ja akūts pankreatīts atkārtojas, var veikt arī vēdera dobuma datortomogrāfiju vai endoskopisko ultrasonogrāfiju, kas ir tā pati ultrasonogrāfija, tikai no iekšpuses. Šajos izmeklējumos aizkuņģa dziedzeris būs apskatāms labāk.

Jāveic pilna asinsaina, nosakot arī CRO jeb C reaktīvo olbaltumu, kas ir atbildīgs par iekaisuma procesiem organismā. No bioķīmiskajiem rādītājiem par aizkuņģa dziedzeri stāsta fermentu rādītāji – amilāze un lipāze. Īpaši rādītāji, piemēram, bilirubīns, nosakāmi, ja ir žultsakmeņi. Obligāti jānosaka – kopējais, zema un augsta blīvuma holesterīns un triglicerīdi. Tā kā aizkuņģa dziedzerim ir cieša saistība ar insulīnu un cukura diabētu, reizi gadā uzmani arī glikozes rādītāju tukšā dūšā.

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs