Jauno laiku slimība — helsisms

Vai tiešām veselīgums var būt bīstams? Izrādās, ka var un tam pat ir speciāls apzīmējums: helsisms, kas no vienas puses ir veselības kā vērtības apzināšanās, bet no otras puses – krišana galējībās, robežojoties ar tādu psihisko saslimšanu veidu kā procesu atkarība. Par helsisma bīstamo pusi stāsta Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Sabiedrības veselības institūta vadošā pētniece Anda Ķīvīte-Urtāne.
Helsisms
Santa LV
28. jūnijs

Saglabāt

Foto: Shutterstock

“Helsisms ir duāls jēdziens, un tā ēnas puse ir pārspīlēta koncentrēšanās uz veselīgumu. Pēc būtības tā ir atkarība no dažādiem procesiem, piemēram, atkarība no veselīga ēdiena jeb ortoreksija, vai arī pārspīlēta tieksme veidot izteiktu muskuļu masu jeb dismorfija. Vēl var minēt sauļošanās, dejošanas, mācīšanās u.c. atkarības – it kā labas lietas, kas kļūst bīstamas, ja tās pārspīlē,” stāsta RSU docente Anda Ķīvīte-Urtāne. Pētnieki helsismam pievērsušies salīdzinoši nesen, un šeit paveras saistošs darba lauks gan diagnostikas, gan ārstniecības jomā. Pagaidām nav arī vienotības pētnieku vidū, vai helsisms ir procesu atkarība, kognitīvi traucējumi vai impulsu kontroles traucējumi. Runājot par to, kam ir lielāks risks krist helsisma galējībās, A. Ķīvīte-Urtāne norāda – pētījumi liecina, ka ortoreksija (atteikšanās ēst jebko, kas nav veselīgs)* ir izplatītāka starp vegāniem un veģetāriešiem, nevis visēdājiem, savukārt muskuļu dismorfija (pastāvīga neapmierinātība ar savu ķermeni) vairāk raksturīga vīriešiem un militārpersonām.

Starptautiskos pētījumos secināts, ka tieksme pārspīlēt ar veselīgumu var skart 2 – 2,5% iedzīvotāju. Izteiktāk tas raksturīgs augstas labklājības valstīm, bet arī Latvijā šī tendence kļūst populārāka.

“Publiskajā telpā arvien biežāk parādās ziņas par veselīguma saistību ar veiksmīgu un laimīgu dzīvi. Ir labi, ja cilvēki pievērš uzmanību savai veselībai, bet netrūkst piemēru otrai galējībai, piemēram – tu neesi īsti labs un veiksmīgs, ja sestdien 7.00 Facebook nav Tavas pašbildes no svaru zāles.”

Helsisms ir psihiskās veselības problēma, kuru ir grūti diagnosticēt, jo nav precīzu mērinstrumentu.  A. Ķīvīte-Urtāne uzsver: “Tāpat kā citas psihiskas saslimšanas, helsismu varētu diagnosticēt ar validētu jautājumu komplektu, bet, kamēr vēl nav vispārpieņemtas metodikas, sarkanās robežlīnijas varam nospraust, vadoties pēc sešiem atkarības simptomiem. Uztraukumam ir pamats, ja cilvēkam sākas pārņemtība ar kādu procesu (konkrētais paradums kļūst par nozīmīgāko dzīvē), ja vērojamas garastāvokļa izmaiņas, ja paradums jāpraktizē arvien lielākos apmēros, lai gūtu apmierinājumu, ja sākas abstinences simptomi – nepatīkamas sajūtas vai fizikas izpausmes (svīšana, drebuļi), ja rodas konfliktsituācijas starp apkārtējiem un atkarīgo personu, kā arī iekšējs konflikts, un ja vērojama tendence atgriezties pie paraduma praktizēšanas pēc atturības periodiem.”

Kā ar jebkuru psihiskās veselības problēmu, arī ar helsismu ir jāvēršas pēc palīdzības pie narkologa, psihologa, psihoterapeita vai psihiatra.

“Atkarības veidojas pakāpeniski un, lai nenonāktu procesu atkarībās, pilnīgi drošas receptes nav. Jādzīvo sabalansēta dzīve bez pārspīlējumiem, jāseko veselajam saprātam un jādomā kritiski”. Pretējā gadījumā kaitējums var rasties gan cilvēka fiziskajai, gan psihiskajai un sociālajai veselībai jeb labklājībai.

Vairāk par šo tēmu uzzini video:

*Terminu «ortoreksija» 1997.gadā ieviesa Stīvens Bretmens. Pats vārds darināts no «anorexia» un «ortho», kas nozīmē «pareizi». Pretēji anoreksijai, kuras slimnieki aizliedz sev ēst, lai sasniegtu konkrētu figūru, ortoreksijas slimnieki aizliedz sev ēst jebko, kas nav veselīgs.

Lasi citur

2 komentāri

Kristine Liepina
Ārprāts! Kāds farmas lobisms! Tomēr reti kurš zina, ka ārsti labi orientējas slimībās, simptomos, sindromos un pataloğijās, zāļu nosaukumos un formulās, bet neko nezina par to, kas tad vispār ir vesels cilvēks! Man vakar vakarā zvanīja viena kundze ar "skaņas vektoru", jeb psihotipu, absolūti realizējusies - raksta dzeju, mūziku, spēlē instrumentus, viņai ir absolūtā dzirde, bet ārsti saka, ka tā ir šizofrēnija, cenšas viņu "izārstēt", izolējot no sabiedrības (viņa nevienu neapdraud, tikai negrib lietot zāles, jautā man, vai to tiešām var un vajag izārstēt!?) un nobeigt talantu ar zālēm ... viņiem, sevišķi psihiatriem, priekš katra no mums ir sava diagnoze un savs zāļu nosaukums. Krieviski nesen izlasīju labu šīs mānijas vērtējumu: "visi ir psihi, brīvībā vēl staigā tikai tie, kurus nav izdevies pieķert! " ;) Paskatoties uz dažu labu ārstu, ir skaidrs, ka no veselības viņam nav ne mazākās sajēgas, piemēram ğimenes ārsts ar vismaz 50 liekiem kg, vai acu ārsts ar dubultajām brillēm, par
Kristine Liepina
vai acu ārsts ar dubultajām brillēm, nu galīgi nevieš uzticību! Bet tādu piemēru ir ļoti daudz! Un teikšu Jums tā - jebkurš "helsisms", kas par debīlu nosaukumu!, pat pārspīlēts, ir veselīgāks par farmācijas pārlobēto medicīnu! Un esiet veseli un galvenais, esiet modri un atbildīgi par savu veselību paši, jo nevienam, izņemot jūs, tā patiesībā nerūp, ticiet man, arī Urtānei, Sviestiņai, Skaidrītei, vai Rasmiņai, kura ir uzcepusi šo pasūtījuma rakstu, NĒ! P.s. un nē, agod un ļcien ārsti, psihotipu NEVAR un NAV jāārstē. Tam ir jādod attīstīties, augt un realizēties sabiedrības labā!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs