Alerģija, kas nemaz nav alerģija

Niezoši, sārti plankumi uz ādas, nātrene, gremošanas traucējumi un citas pazīmes, kas šķietami raksturīgas alerģijai, var izrādīties… nemaz nav alerģija. Konsultē SIGNE PURIŅA, Veselības centra 4 alergoloģe.
Veselība
Žurnāls IEVA
Agnese Meiere
3. jūlijs

Saglabāt

Foto: Shutterstock

Foršs vakars ar draudzenēm, kurā ir ne tikai sarunas, bet arī vīns, pelējuma siers, dažādu šķirņu rieksti, zivis… Izklausās labi, vai ne? Taču gadās, ka visu prieku nākamajā vai jau tai pašā dienā izbojā sarkani un niezoši izsitumi uz ādas, gremošanas traucējumi un citas nepatīkamas izjūtas. Vai tiešām alerģija?! Pat ja tāda nekad nav bijusi? Nē, visticamāk, tikai organisma darbības traucējumi, kas izliekas par alerģiju, jeb pseidoalerģija.

Alerģija ir izteikta organisma reakcija uz organismā vai vidē esošām specifiskām vielām – alergēniem. Savukārt pseidoalerģijas gadījumā nenotiek nopietni vielmaiņas traucējumi, vienkārši organisms nespēj pietiekami labi pārstrādāt noteiktas vielas kādos pārtikas produktos, ir pret tām īpaši jutīgs. Taču ārējās izpausmes – nātrene, gremošanas traucējumi un citas – abos gadījumos ir ļoti līdzīgas. Ļoti daudz pacientu nāk pie ārsta un saka, ka cieš no alerģijas, taču izmeklējumos tā neapstiprinās. «Ne katrs sārts plankums, kas parādās uz ādas un niez, tāpat ne katri gremošanas traucējumi ir alerģija, lai gan pacienti bieži tā to sauc,» paskaidro Signe Puriņa.

Izrādās, pseidoalerģiju var rosināt daudz dažādu faktoru. Produktos esoši konservanti, krāsvielas, arī paši pārtikas produkti.

Reizēm neveiksmīgi var sakrist dažādi faktori – fonā bijis vīruss, nu tam pievienojies stress, tikko lietotas pretsāpju zāles un vēl apēsts pārlieku daudz kādu produktu, kas ikdienā netiek lietoti. Piemēram, persiki, kas apstrādāti ar ķīmiju. Alerģijai līdzīgus simptomus var izraisīt arī alkohola lietošana apvienojumā ar pārlieku lielu emocionālu un/vai fizisku slodzi vai, piemēram, smūtiju (jā, jā!) dzeršana. Reizēm iemesli ir ļoti specifiski. Alergoloģe Signe Puriņa pastāstīja par kādu gadījumu, kad pie viņas vērsies cilvēks, kuram ik pa laikam parādījusies nātrene – lielas papulas dažādās vietās uz ķermeņa. Strauji parādījušās un jau pēc pāris stundām pazudušas bez pēdām. Tūkusi mēle, lūpas, bijusi diskomforta sajūta kaklā. Turklāt šīs pazīmes atkārtojušās pāris reižu nedēļā. Ģimenes ārsts šo cilvēku jau bija izmeklējis, veikti arī alerģijas testi, taču tie bijuši negatīvi. Alergoloģe lūgusi šim cilvēkam sākt rakstīt uztura dienasgrāmatu, un tad pēc divām nedēļām atklājusies īstā aina. Izrādās, tajās dienās, kad parādās alerģiskā reakcija, šis cilvēks ciemojies pie radiem, kuri viņu ikreiz cienājuši ar zupu. Bet zupai parasti piemetuši buljona kubiņu. Izrādījies, ka alerģiskā reakcija ir tieši pret šo buljona kubiņu…

Līdzīgus piemērus varētu turpināt vēl un vēl, savā ziņā apstiprinot teicienu, ka «dzīvot ir bīstami».

 

Eiropā veikts pētījums, kurā aptaujāti vairāk nekā 10 tūkstoši cilvēku, atklāj: 38% cilvēku uzskata, ka viņiem ir alerģija, taču laboratoriski tā apstiprinās tikai 4,2% gadījumu.

Kas var radīt pseidoalerģiju?

  • Ātrās jeb pirmā tipa alerģijas. Tās sastopamas visbiežāk – cilvēks apēd produktu, pret kuru viņa organisms ir īpaši jutīgs, un jau piecpadsmit minūšu laikā parādās alerģijai raksturīgi simptomi. Piemēram, apēd olu, un ap muti parādās sarkani izsitumi. Apēd riekstus, sāk klepot, parādās ādas apsārtums, var pievienoties arī smakšanas sajūta.
  • Vēlīnā tipa alerģijas – tās parādās tikai 48 stundu laikā vai vēlāk pēc tam, kad apēsts kāds no produktiem, kas izraisa alerģijai līdzīgus simptomus. Šā iemesla dēļ ir diezgan grūti atrast, kurš tieši produkts izraisījis alerģijai līdzīgos simptomus.
  • Jauktas alerģijas, kad kombinējas ātrās un vēlīnās alerģijas. Tad raksturīgas ne tikai alerģijai līdzīgas izpausmes uz ādas, bet arī eozinofīlais ezofagīts jeb barības vada iekaisums.
  • Fermentu nepanesība. Piemēram, cilvēkam pūšas vēders no piena, jo organismā nav fermenta, kas sašķeltu laktozi jeb piena cukuru. Ikreiz, kad šis cilvēks lietos pienu, viņam uzpūtīsies vēders.
  • Farmakoloģiska nepanesība. Šai gadījumā alerģijai līdzīgus simptomus izraisa medikamenti. Visbiežāk pretsāpju un/vai pretiekaisuma, kā arī dažādi citi, ko cilvēks reizi pa reizei lieto. Tāpat alerģijai līdzīgos simptomus var izraisīt attiecīgais medikaments plus kāds no uzturā lietotajiem produktiem.
  • Histamīniem bagātas pārtikas izraisīta pseidoalerģija. Piemēram, jau pastāvējušas zivis, kas vairs nav īsti svaigas, bet vēl arī ne bojātas. Reakciju var izprovocēt šādu zivju ēšana, piemēram, kopā ar vīnu, saulē kaltētiem tomātiem un pelējuma sieru. Ja vēl cilvēks nav pietiekamā daudzumā dzēris ūdeni, ir ēdis tukšā dūšā, var parādīties alerģijai līdzīgi simptomi.
  • Kad tiek apēsta sabojājusies pārtika.
  • Pēkšņas, smagas reakcijas, kad nav iespējams noteikt cēloni (to dēvē par idiosinkrāziju). Par laimi, šādi gadījumi ir ļoti reti.

Ņem vērā!

* Gan bērniem, gan pieaugušajiem alerģijai līdzīgas reakcijas var rasties pēc tam, kad izslimots kāds vēdera vīruss. Zarnu trakts sakairināts, tā caurlaidība palielināta, fermenti nav nostabilizējušies, baktēriju līdzsvars izjaukts, un kādu laiku cilvēks nepanes produktus, kas savulaik nesagādāja nekādas problēmas.

* Alerģijai līdzīgu reakciju var izraisīt arī smūtiju dzeršana. Jā, tie ir vērtīgi un labi, bet… smūtijos parasti kombinējam produktus, kuros daudz olbaltumvielu – čijas un citas sēklas, rieksti, avokado, augu piens… Ja katru produktu ēstu atsevišķi, nekas nenotiktu. Taču, lietojot šādu ar uzturvielām bagātu produktu, mēs izslēdzam gremošanas sistēmas augšējo stāvu. Proti, nenotiek produkta sakošļāšana, sajaukšanās ar siekalām, tas uzreiz nonāk kuņģī, un zarnu trakts nespēj to pienācīgi pārstrādāt.

Dažkārt kādu iemeslu dēļ mēdzam ieturēt vienveidīgu diētu, uzturā lietojot viena veida olbaltumvielas, piemēram, putnu gaļu, olas, lēcas. Atsākot ēst daudzveidīgu barību, var rasties alerģijai līdzīgas izpausmes. Proti, fermentatīvā sistēma aizmirst, kā šķelt pārējos produktus, un nav tik viegli tos atkal iekļaut ēdienkartē.

Alerģijai līdzīga reakcija var rasties arī tad, ja uzturā par daudz lieto cieti saturošus produktus – banānus, kartupeļus, auzu pārslas, maizi, makaronus. Katra cietes molekula organismā pārveidojas par divām cukura molekulām, kas nav veselīgi.

Kā rīkoties, ja šķiet – piemeklējusi alerģija?

1. Jāieņem tablete. Pirmā palīdzība ir pretalerģijas zāles, tā dēvētie antihistamīni. Vari lietot gan pirmās paaudzes antihistamīnus tavegilu vai suprastīnu (rada miegainību, nedrīkst lietot kopā ar alkoholu), gan otrās paaudzes – zirteku un klaritīnu (nerada miegainību). Šos medikamentus ikvienai ģimenei vēlams turēt mājas aptieciņā, jo tie var noderēt arī citos gadījumos, piemēram, ja iekodis ods vai ir stipras iesnas. Ja ir smaga saaukstēšanās, šīs zāles palīdz noņemt tūsku.

2. Jādzer daudz šķidruma.

3. Ja skaidri zināms, ka apēsts kaut kas neierasts, var palīdzēt aktīvā ogle vai sorbekss.

4. Alergologi iesaka: brīdī, kad parādījušās alerģijai līdzīgas izpausmes, sāc rakstīt uztura dienasgrāmatu, proti, pieraksti pilnīgi visu, ko attiecīgajā dienā ēdi un dzēri (ieskaitot košļājamo gumiju).

!!! Ja arī pēc antihistamīnu lietošanas tūska, apsārtums nemazinās vai – nedod Dievs! – palielinās, tūlīt jāvēršas pēc palīdzības pie ģimenes ārsta. Ja tas nav iespējams, jāsauc ātrā palīdzība (113). Ja parādās lūpu, kakla pietūkums, smakšanas sajūta, ātrā palīdzība jāsauc nekavējoties.

Zini!

Vienu reizi dzīvē nezināmu iemeslu dēļ 25% cilvēku var parādīties nātrene, un padziļināta izmeklēšana tad parasti nav nepieciešama.

Svarīgi atcerēties!

Pēkšņās reakcijas var izraisīt ne tikai pārtikas produkti, bet arī konservanti, pārtikas piedevas. Tāpēc uzturā lietoto produktu sastāvu būtu labi nofotografēt – ar telefonu tas ir vienkārši izdarāms. Īpaši svarīgi tas ir tad, ja epizodes atkārtojas un alergologam gluži kā detektīvam starp tūkstošiem citu produktu jāatrod viens specifisks.

Kā nosaka – tā ir alerģija vai pseidoalerģija?

* Veic atopijas aplikācijas testus. Uz muguras ādas uzlīmē plāksteri ar speciālām metāla iedobītēm, kur katrā iepildīts alergēns, rezultātu nolasa pēc 48 stundām.

* Jāraksta uztura dienasgrāmata.

* Ja ir aizdomas par alerģiju, nosaka dažus produktus, kurus var droši ēst (piemēram, rīsi, trusis, kabacis, ziedkāposts u. c.). Šāda diēta jāievēro nedēļu, bet pēc tam ik pēc nedēļas ēdienkartei pievieno pa vienam produktam, lai saprastu, kas izprovocē problēmas. Šādi var izkristalizēties viens konkrēts produktus, kuru pacients nevar lietot.

* Dažkārt vajadzīga gastroskopija, lai pārliecinātos, vai nav iekaisis barības vads.

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs