7 iemesli, kāpēc ir labi dzert kafiju un kā to darīt pareizi?

Ir cilvēki, kas bez tās no rīta no gultas ārā nekāpj. Kafija patiešām ir lielisks mundruma dzēriens. Bet tukšā dūšā to gan nevajag baudīt! SKAIDRO Dr. med. LAILA MEIJA, docente Rīgas Stradiņa universitātē, Dietoloģijas dienesta vadītāja P. Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā.
Veselība
Ilze Olšteina
8. janvāris, 2016

Drukāt

Saglabāt

Foto: Shutterstock

Esmu no tiem, kam kafija garšo, bet, to lietojot, jāievēro gan mērenība, gan piesardzība. Man – tieši jutīgā kuņģa dēļ. Tāpēc īpaši piedomāju, vai tobrīd, kad ļoti gribas baudīt tasi kafijas, tā dos arī labu pēcsajūtu. Kritēriji man ir divi: kuņģim jāpaliek mierīgam un kafijas sniegtajai baudai jābūt bez vilšanās ēnas.

Šorīt, nākot uz darbu pa neierastu maršrutu, Miera ielā pārsteigta apstājos pie kafejnīcas, kas, kā vēlāk izrādījās, atvērta pirms vairākiem mēnešiem. Kafijas smarža mani ievilināja iekšā. Vīrietim aiz letes uzdevu tiešu jautājumu: Kāda ir īstā kafijas garša?

«Mēs to dēvējam par garšu buķeti. Kad kafijas pupiņas tiek grauzdētas, tajās esošās sulas un eļļas noteiktā temperatūrā tiecas iztvaikot. Brīdī, kad pupiņa sasniegusi kritisku iekšējo spriegumu, tvaiks to burtiski uzspridzina no iekšpuses. Bet šajā brīdī pupiņā iekšā izveidojas mazi kambarīši, kuros gāzveida vielas saglabājas. Kad kafijas pupiņas samaļ, šie kambarīši tiek sašķelti, un gāzveida vielas, kas lielā mērā nosaka ne tikai smaržas, bet arī garšas buķeti, sāk izgarot. Ja kafiju samaļ, jau pēc dažām stundām tās smaržu un garšu buķete būtiski samazinās. Ražotāji samaltu kafiju uzreiz iepako vakuuma pakās. Lai pakā būtu vakuums, no tās izsūc gaisu, ar to vēl samazinot garšas buķeti – salīdzinot ar to, kāda tā būtu, ja kafiju gatavotu uzreiz. Malt kafiju ieteicams arī mājās, tieši pirms pagatavošanas, lai tad smaržo visapkārt. Ja nav kafijas aparāta, kafijai uzlej vidēji mīkstu, aptuveni 94 grādus karstu ūdeni, pēc četrām minūtēm apmaisa un nolej no biezumiem,» vīrietis aizrautīgi klāstīja. Tas izrādījās kafijas eksperts Mārtiņš Dzenis.

Kāpēc radās aizdomīgums pret kafiju

Kādu laiku ārsti teju visiem sirds slimniekiem noliedza dzert kafiju, līdz ar to tautā pret šo lielisko dzērienu sāka veidoties aizdomīgums. Un, kā jau tas mēdz notikt, aizliegumu atcēla, bet aizdomīgums palika! Sak, ja jau ārsti tik daudziem to neļāva dzert, tad kaut kas nebija lāga. Jā, kafija patiešām stimulē simpātisko nervu sistēmu, līdz ar to īslaicīgi paaugstina asinsspiedienu un paātrina sirdsdarbību. Tā kā bija cilvēki, kuri ārstiem sūdzējās, ka pēc kafijas dzeršanas dauzās sirds, radās bažas par visu pacientu, kas slimo ar sirds slimībām, veselības pasliktināšanos kafijas dēļ. Tāpēc, īpaši neko nešķirojot, visiem, kam bija kāda sirds un asinsvadu sistēmas vaina, kafiju vairs neieteica vai pat aizliedza. Un sāka to īpaši pētīt no veselības viedokļa.

Tie, kam tiešām jāuzmanās ar kofeīnu sirds un asinsvadu sistēmas veselības dēļ, ir jauni cilvēki, kam jau konstatēta aritmija vai paaugstināts asinsspiediens.

Pēc tam, kad tika apkopoti daudzi pētījumi, izrādījās, ka kofeīna ietekme uz cilvēku nav vienīgā lieta, par ko vērts runāt kafijas un veselības kopsakarā. Arvien vairāk tika celta gaismā kafijas pozitīvā iedarbība uz organismu. Izrādījās arī, ka kafijas iedarbības kopējais efekts sirds un asinsvadu slimību pacientiem nav nemaz tik biedējošs. Kā tā? Pirms daudziem gadiem nebija modē runāt par individualizēto pieeju medicīnā un citām niansēm. Taču mēs katrs esam unikāls. Ir ļoti lielas atšķirības, kā katra cilvēka organismā notiek kafijas metabolizācijas process. Tas, kā kuram strādā vielmaiņa, ir ģenētiski noteikts. Vienam kafija uzsūcas un tiek izvadīta ātri, citam lēni. Tāpēc ir tā, ka viens var iedzert tasīti pirms gulētiešanas un pēc neilga laika saldi iemigt, bet cits nespēj vakarā iemigt pat tad, ja tikai pēcpusdienā baudījis kafiju. Tāpēc nebūt ne visiem sirds un asinsvadu slimniekiem jānoliedz dzert kafiju. Nē! Jāiesaka pavērot savu individuālo reakciju pēc kafijas baudīšanas. Ja patiešām ir tā, ka sirds sāk dauzīties un jūtami paaugstinās asinsspiediens, labāk gan lieki nekaitināt sirsniņu un no kafijas atteikties. Vai arī…

Vēl var būt tā, ka cilvēks lieto kafiju ar ļoti augstu kofeīna koncentrāciju, tāpēc sirds sāk dauzīties. Ļoti iespējams – ja šis pats cilvēks dzertu pareizi pagatavotu kafiju, nekā tāda nebūtu. Jo, raugi, agrāk par pareizu kafijas pagatavošanu nebija teju nekādas informācijas, padomju gados daudzi bija laimīgi, ja vispār izdevās kafiju nopirkt. Bet nav nekā jaudīgāka par ieraduma spēku, tāpēc nevajag brīnīties, ja cilvēki gados joprojām dara tā: uzlej kafiju uz biezumiem un tur to stundām, ik pa laikam ielejot sev pa tasītei. Kafijā ir kofeīns, kas nelielā daudzumā patīkami uzmundrina. Bet, ja kofeīna ir par daudz, sajūtas nav patīkamas, rodas nevajadzīgs satraukums, kas var būt kopā ar jūtamu sirdsdarbības paātrināšanos. Jo ilgāka ir šķidruma saskare ar kafijas biezumiem, jo augstāks kofeīna līmenis tasītē.

Vēl viena nianse – lētākajās robustas šķirnes kafijas pupiņās ir gandrīz divas reizes vairāk kofeīna nekā arabikas pupiņās.

Daudzi kļūdaini domā, ka espreso, tā nu gan ir kofeīna bumba. Nekā nebij’! Espreso gatavo, aptuveni 25 sekunžu laikā izdzenot ūdeni cauri kafijai, tāpēc tasītē kofeīna līmenis ir ļoti zems. Ja turpināsi turēt kafiju uz biezumiem, kofeīna līmenis augs, augs, līdz sasniegs maksimālo līmeni, kāds konkrētajā malumā iespējams. Ja ome dzer kafiju, kas aplieta, piemēram, pirms kādas stundas, nav jābrīnās, ka viņai sirds sāk dauzīties. Bet tas vēl nenozīmē, ka viņa nedrīkst baudīt labu espreso. Un vēl – šķīstošajā kafijā ir augsta kofeīna koncentrācija!

Pētījumi, kas tika veikti Itālijā, kur cilvēki dzer tikai labu kafiju, parādīja, ka tiem, kam vecumā no 18 līdz 45 gadiem jau kaut kas nav lāga ar sirdsdarbību un asinsspiedienu, kafija jālieto mērenā daudzumā, allaž vērojot, vai pēc tās dzeršanas nekļūst sliktāk.

Paturot kafiju uz biezumiem trīs minūtes, kofeīna līmenis tajā būs jau vismaz trīs reizes augstāks, nekā aparātā pagatavotam espreso.

Citādi par kafiju tagad dzied slavas dziesmas – vieni labumi vien!

  1. 1. labums. Palīdz priecāties par dzīvi un dzīvot ilgāk.
    Cilvēkiem, kuriem dzīvē daudz aizliegumu, mazinās dzīvesprieks. Tik daudziem kafija ir baudas mirklis, ka tā vien ir labā ziņa – gandrīz nevienam nav iemesla to sev liegt! Mērenā daudzumā lietojot kafiju, tā uz sirdsdarbību neatstāj negatīvu ietekmi, zinātnieki kafijas efektu uz sirds veselību un veselību kopumā visbiežāk vērtē kā neitrālu vai pat pozitīvu, jo, kā rāda dažādi pētījumu apkopojumi, tā var paildzināt dzīvi. Turklāt tiem, kam asinsspiediens allaž ir mazliet par zemu, nereti tieši kafija ir vienīgais glābiņš, lai sevi sapurinātu. Arī nomāktajiem tā palīdz justies kaut drusku labāk. Depresiju, protams, neārstē, bet vismaz uz brīdi atvieglo grūto stāvokli.
  2. 2. labums. Pasargā aknu šūnas, noder pretvēža profilaksē.
    Tas nu gan ir viens no izpētītajiem un vispāratzītajiem kafijas labumiem bez nekādiem bet. Ir pat pētījumi, ka, ārstējot C hepatītu, kafijas baudītājiem izdevies samazināt zāļu devu. Kafija vēlama arī tad, ja ir taukainā hepatoze un fibroze. Mazina cirozes risku. Tā kā kafijā ir daudz spēcīgu antioksidantu, izteikti pieņēmumi, ka kafijas dzeršana spēj pasargāt ne tikai no aknu, bet arī no citiem vēža veidiem.
  3. 3. labums. Piedalās cukura līmeņa regulēšanā.
    Kafija stimulē ne tikai simpātisko nervu sistēmu un vielmaiņu, bet arī labvēlīgi iedarbojas uz glikozes vielmaiņu. Tāpēc to iesaka otrā tipa cukura diabēta pacientiem, lai palīdzētu svara, kā arī cukura līmeņa regulēšanā. Kafijas lietošana arī mazina risku saslimt ar otrā tipa cukura diabētu.
  4. 4. labums. Paātrina vielmaiņu, palīdz pret aizcietējumiem.
    Kafija spēj palīdzēt veicināt zarnu darbību, tāpēc dod labumu arī tiem, kurus moka aizcietējumi.
  5. 5. labums. Palīdz samazināt urīnskābes līmeni.
    Daudzi, kam sākusies podagra  vai ir tikai paaugstināts urīnskābes līmenis, baidās dzert kafiju. Bet tieši tad kafija ir pat vēlama, jo spēj samazināt urīnskābes daudzumu.
  6. 6. labums. Noder neirodeģeneratīvo slimību profilaksei.
    Lai mazāk satraukumu par to, ka tik vecumdienās nebūtu jācieš no Alcheimera demences vai Pārkinsona slimības, vajag laikus padomāt par veselīgu dzīvesveidu. Un iekļaut ikdienas ēdienkartē arī pāris tases labas kafijas, kas stimulē smadzeņu šūnu darbību.
  7. 7. labums. Urīndzenošs līdzeklis.
    Ir situācijas, kad tas ļoti noder. Citreiz traucē, jo bieži jāskrien uz tualeti, kas, piemēram, ceļojumā, ir apgrūtinoši. Tomēr urīndzenošā iedarbība nav tik spēcīga, ka organisms varētu atūdeņoties, par to nav jāsatraucas.

 

Kafijas nelabumi

Grauzdējot jebkuru produktu, izdalās benzopirēni, akrilamīds, kā arī vēl citas vēža attīstību veicinošas vielas. Un – kafijas pupiņas grauzdē. Ir ražotāji, kas piedāvā mazāk grauzdētu jeb viegli grauzdētu kafiju. Viegla grauzdējuma pupiņās vairāk ir antioksidanti – hlorogēnskābes. Cik tas ir ieguvums veselībai, salīdzinot ar antioksidantiem, kas rodas, kafiju pagrauzdējot ilgāk, grūti teikt. Tomēr, ja runājam par grauzdēšanu, – mazāk vienmēr ir labāk, ja vien stipri necieš garša. Galu galā nav nekādas jēgas dzert kafiju, kura negaršo, tikai tāpēc, ka, iespējams, konkrētajā kafijā ir mazāk kaitīgo grauzdēšanas blakusproduktu.

Praktiķes padomi

Kafijas eksperte ANETE DINNE, strādā Itālijā par kafijas degustētāju zīmola Lavazza uzņēmumā.

Veselīga dzīvesveida piekritēji īpaši ieklausīsies Anetes ieteikumos, tiklīdz pieminēsim, ka viņa ir veselīga uztura guru, lieliskās kardioloģes Ivetas Mintāles meita.

  • Kvalitatīva kafija nevar maksāt maz. Lētākai kafijai vienmēr ir sliktāka kvalitāte. Pupiņas tiek atlasītas ar lielākiem defektiem – fermentētas, sašķīdušas, ar koka gabaliņiem, un tamlīdzīgi, kas dod sliktu garšu, piemēram, rūgtumu, melno olīvu piegaršu.
  • Es atturētos lietot šķīstošo kafiju vispār, bet ĪPAŠI to, kurai uz iepakojumiem norādīts 3 in 1. Šajās paciņās ir sausais piena maisījums ar hidrogenētiem taukiem (aptuveni 30 procenti no paciņas satura), cukurs (aptuveni 44 procenti no paciņas satura) un drusciņ arī šķīstošā kafija. Pierādīts, ka šķīstošajai kafijai piemīt antioksidantu īpašības, taču šajā kafijas veidā nav vairs palicis nekā no īstās aromātu un garšu buķetes. Šķīstošo kafiju izgudroja, lai vienkāršāk un efektīvāk dabūtu gatavu kofeīnu saturošu dzērienu. Tā ir koncentrēta, un nepieciešams tikai karstais ūdens, lai to pagatavotu. Šķīstošā kafija tika patentēta 1891. gadā Jaunzēlandē, bet tās ražošana strauji attīstījās Otrā pasaules kara laikā un pēckara periodā, kad efektivitātei un zemai cenai bija izšķiroša nozīme.
  • Ja tu pērc maltu kafiju vakuuma iepakojumā, pēc atvēršanas kārtīgi aizloki, iestum visu iepakojumu burciņā, aizskrūvē un glabā vēsā vietā, vislabāk ledusskapī, kur kafija lēnāk oksidējas un tik strauji nezaudē savas aromātiskās īpašības. Atvērta paciņa labas 100% arabikas kafijas istabas temperatūrā jau pēc sešām vai septiņām dienām saskarsmē ar skābekli ir zaudējusi savas aromātiskās īpašības, tai jau jūtama oksidācijas smarža un garša.
  • Ja šķiet, ka kafija ir skāba, visbiežāk tā ir veca oksidējusies kafija, kas kļuvusi pavisam skābena. Nedzer to! Tiesa, arī mitrā veidā pārstrādātas zaļās arabikas pupiņas ir ar lielāku skābuma līmeni, bet tas būtu raksturojams kā patīkams skābums ar augļainu pēcgaršu. Arī gaiši grauzdēta kafija var būt skābāka.
  • Ja uz kafijas paciņas ir atzīmes par sertifikātu RFA (Rain Forest Alliance ar zaļu vardīti) vai UTZ, lielākoties tās ir audzētas veselībai draudzīgos apstākļos. Jo, tāpat kā jebkurš lauksaimniecības produkts, arī kafija var būt audzēta intensīvā vai mazāk intensīvā veidā, kā arī var būt apstrādāta ar pesticīdiem un citām ķimikālijām. Tam izsekot līdzi ir ļoti grūti.
  • Pārāk mīksts ūdens varētu radīt nepatīkami pārsātinātu kafijas garšu, bet pārāk ciets ūdens savukārt neitralizē kafijas skābumu, kas var izpausties kā rūgtas garšas nianse un aromāta zudums. Ja netiek lietota izcili īpaša un aromātiska kafija, vidēja cietuma ūdens der ļoti labi.
  • Jaunie kafijas automāti ar kafijas kapsulām tiešām piedāvā labāku veidu kafijas pagatavošanai mājas apstākļos, ja katru rītu negribas vai nav iespējas malt pupiņas pašiem. Pareizs kafijas malums espreso sagatavošanai kapsulā glabājas modificētā atmosfērā. Lielā kafijas paka mājas apstākļos sen būs oksidējusies, kamēr kapsulu iepakojums katrai reizei savs un svaigs.

Vai kafijai jābūt rūgtai?

MĀRTIŅŠ DZENIS, kafijas eksperts jau 10 gadus, kafejnīcas Grauzdētava, Rocket Bean Roastery vadītājs:

– Rūgta garša no seniem laikiem cilvēkiem likusi uzmanīties, vai tikai ar to ēdienu vai dzērienu viss ir kārtībā. Cilvēka mēle rūgto garšu atšķir pat tad, ja tā ir vismazākajā koncentrācijā. Kafijai nevajadzētu būt rūgtai. Ja tā tomēr tāda ir, šī garšas nianse norāda, ka pupiņas nepareizi vai nu novāktas, vai apstrādātas, vai nu grauzdētas, vai arī pagatavotas. Vai arī – viss kopā.

Viens no daudzajiem ķīmiskajiem procesiem, kas notiek kafijas pupiņu grauzdēšanas laikā, ir cukura karamelizēšanās. Kad tas karamelizējies, pupiņas garša kļūst piesātināta, krēmīga. Bet jau teju nākamajā sekundē cukurs sāk degt un kļūst rūgts. Turklāt ne tikai cukurs, bet arī pati pupiņa sāk degt, un rūgtā garša pārklāj citas garšas nianses. Tāpēc cenšamies pupiņas grauzdēt līdz brīdim, kad visas garšas nianses ir apogejā.
Ir cilvēki, kas domā, ka labāk kafijas pupiņas grauzdēt mājās pašiem, un vaicā, kādā temperatūrā to darīt… Tas tikai izskatās viegli – nograuzdēt pupiņas. Katrā valstī augušās kafijas pupiņas ir citādas –
citas lielākas, citas mazākas, citas blīvākas, citas mazāk blīvas. Tāpēc pateikt to vienu precīzo temperatūru un ilgumu grauzdēšanai nav iespējams. Visu nosaka pieredze.

Mērenības zelta likums – trīs vai četras tasītes dienā!

Kafija ir viens no bagātākajiem antioksidantu avotiem. Tikko, 2015. gada novembrī, ASV veikts apkopojums par 10 gadus ilgušu pētījumu, kurā tika novēroti 200 000 cilvēku. Viena cilvēku grupa dzēra vairāk nekā piecas kafijas tases dienā, otra grupa dzēra trīs tases dienā, bet trešā grupa – mazāk par trim tasēm, un vēl ceturtā grupa kafiju nelietoja nemaz. Pētījums fokusējās uz saistību ar mirstības risku kardiovaskulāro un neiroloģisko slimību dēļ. (Bet citu lielu pētījumu apkopojumi rāda, ka kafija spēj mazināt mirstības risku arī daudzu citu hronisku slimību gadījumos!) Jaunākie dati liecina, ka tiem, kuri dzēra aptuveni trīs kafijas tases dienā, mirstības risks minēto slimību dēļ bija mazāks nekā tiem, kas kafiju nelietoja nemaz. Secinājums: ja dzersi kafiju mērenos daudzumos, tava dzīve varētu būt ilgāka!

Cik tieši ir mērenos daudzumos? Citā pētījumā, kurš fokusējās uz kafijas ietekmi uz vairāku slimību kopumu, kas rada pāragras mirstības risku, savukārt secināts, ka vismazākais šis risks bija tiem, kuri dzēra četras vai piecas tasītes kafijas dienā. 2012. gadā publicēts pētījums (kurā apkopoti dati par vairāk nekā pieciem miljoniem cilvēku, kas novēroti 13 gadus) parādīja, ka kafijas lietošana līdz sešām tasītēm dienā saistīta ar mazāku mirstību no sirds slimībām, elpošanas orgānu slimībām, infarkta, cukura diabēta un citām. Turklāt šajā pētījumā rezultāti bija līdzīgi arī tiem, kas dzēra kafiju bez kofeīna. Tā ka, iespējams, arī kafijas tasīšu lielums (tās nav tējas krūzes!) mazliet atšķiras, varētu secināt, ka vislabāk dzert trīs vai četras tasītes labas kafijas dienā!

Lieto kafiju apdomīgi, ja tev ir:

  • dzelzs deficīta anēmija vai osteoporoze un ir ļoti svarīgi ar uzturu uzņemt mikroelementus. Tad kafiju vajag baudīt atsevišķi no ēdienreizēm, ievērojot aptuveni divas stundas ilgu pauzi. Vērts to ielāgot pusaudža gados un arī vecumā, kad tuvojas menopauze;
  • pārāk aktīvs vēdera iziešanas ritms vai pat caureja, kā tas saasinājuma periodos mēdz būt iekaisīgu zarnu slimību pacientiem.tad gan kafiju šajā laikā nelieto – būs vēl trakāk;
  • paātrināta vielmaiņa vairogdziedzera problēmu dēļ. nevajag to pastiprināti stimulēt, dzerot kafiju;
  • bojāta kuņģa, divpadsmitpirkstu zarnas gļotāda un/vai atvilnis. nekad nedzer kafiju tukšā dūšā un ļoti uzmanīgi vēro, vai tā lieki nekairina tavu vājo vietu organismā – kuņģi un, iespējams, jau bojāto barības vadu. Ir cilvēki, kuru gremošanas sistēma nespēj tikt galā ar kafijas eļļām, kas ir kairinošas. Viņiem noteikti nevajag dzert krūzītē aplietu kafiju. Ja vispār nevar iztikt bez kafijas, tad tikai pa malciņam kopā ar ēdienu vai pēc ēšanas.

 

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs