• Ksenija Andrijanova: Veselīgs ēdiens nav dārgas salātlapas

    Uzturs
    Santa.lv
    Santa.lv
    29. aprīlis, 2020
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Shutterstock
    “Nē, nu es jau varētu ēst veselīgi, bet kurš var atļauties tās čia sēklas un dārgās salātlapas,” – saka man klients, un es jau zinu, kas te notiek. Tiek uzskatīts, ka cenas jutīgs pircējs labāk izvēlēsies pusfabrikātus, nevis pilnvērtīgu maltīti. Tomēr situācija Latvijā pircējam ir diezgan labvēlīga – atrast veselīgu pārtiku par maciņam draudzīgu naudu ir vienkārši. Sešos padomos dalās Ksenija Andrijanova, uztura speciāliste, uzturzinātnes maģistre.

    Rīsi ir forši!

    Lai man piedod vidēji aritmētiskais latvju vīrietis, kas nespēj iedomāties savu dienu bez karbonādes ar majonēzes restīti, bet augu valsts produkti ir vislabākais veselīgā uztura pamats, un pētījumi pierāda, ka optimāls augļu, dārzeņu un graudaugu patēriņš veicina sirds veselību, kalpo kā profilakse pret onkoloģiskām saslimšanām un otrā tipa cukura diabētu, palīdz uzturēt veselīgu svaru un labu zarnu trakta veselību. Tāpēc pat vienkāršākie rīsi ir izcils produkts, ko gatavot gan otrajā ēdienā, gan zupā un pat saldajā ēdienā! Rīsi nodrošina organismu ar ilgstošu enerģiju, šķiedrvielām, minerālvielām (galvenokārt, kāliju, kalciju, magniju, mangānu) un vitamīniem (folijskābi, B6 vitamīnu un karotinoīdiem).

    100 grami brūno rīsu vārītā veidā satur pusi no dienas mangāna devas! 

    Kefīrs – zarnu mikrofloras pavēlnieks 

    Vai zināji, ka kefīrs — mums tik pašsaprotams dzēriens — kļuvis par īstu modes kliedzienu un izpētes objektu zemēs, kuru plauktos šis produkts nav atrodams? Tas ir pateicoties tam, ka šobrīd aktīvi tiek pētīta zarnu mikrofloras loma organismā. Saka, ka tā spēj ietekmēt ne tikai mūsu zarnu labsajūtu, bet arī veselību kopumā, tajā skaitā arī psihisko veselību. Pētījumi vēl nav galā, taču skaidrs ir tas, ka kefīrs ir viens no tiem produktiem, kas garšo vērtīgajai zarnu mikroflorai un nodrošina mūsu zarnu komfortu un labu darbību. Tāpēc saņemieties un iedzeriet vismaz 200 ml kefīra dienā — tas ir lieliskas otras brokastis vai launags!

    Ola – olbaltumvielu karaliene

    Kad es biju maza, man plauktā bija grāmata par holesterīnu, kurā ar šausmām tika aprakstīts, ka ola ir vienādības zīme sirdstriekai. Atslābstam – tā ir vakardiena! Šis produkts uztura zinātnieku acīs ir reabilitēts jau ilgu laiku. Olas satur visas neaizvietojamās aminoskābes – mūsu olbaltumvielu struktūrelementus, ko organisms nespēj ražot pats. Viena ola apgādās organismu ar 70 % no B2 vitamīna dienas devas, pusi no B12 vitamīna devas, 20 % tik ļoti latviešiem nozīmīgā D vitamīna, 100 % selēna devu un fosforu, dzelzi un cinku. Olas esošie lecitīns un holīns ietilpst šūnu membrānu sastāvā un spēlē nozīmīgu lomu smadzeņu darbībā un aknu veselībā.

    Mēs droši varam ēst vienu olu dienā vai divas reizes nedēļā uztaisīt omleti no 3 vai 4 olām. 

    Vista ir īstā!

    Jau vairākus gadus tiek runāts par to, ka saistībā ar kolorektālā jeb zarnu vēža izplatību ir jāsamazina sarkanās gaļas daudzums uzturā, tāpēc uzsvars savā ēdienkartē jāliek uz putnu gaļu. Vistas gaļa ir pamats daudzām diētām: 100 grami filejas satur tikai 120 kilokalorijas. Droši var izvēlēties arī lētāku variantu – vistu pusstilbus. Tie saglabā visas vistas gaļas vērtīgās īpašības un ir pilnvērtīgs produkts. Abus produktus var veiksmīgi iekļaut dažādos ēdienos kopā ar graudaugiem, kartupeļiem un burkāniem, tādā veidā pasargājot gan savu maciņu, gan nodrošinot sev labu olbaltumvielu un ogļhidrātu devu!

    Zemesriekstu sviesta prieks

    Rieksti ir veselīgi bez gala, taču, ja nauda jātaupa, un jāizšķiras starp riekstiem un siltuma rēķinu, protams, izvēlēsimies nenosalt. Varbūt der pamēģināt tādu produktu kā zemesriekstu sviests? Lai arī liekas, ka zemesriekstu sviesta bundža ir dārgs ieguldījums, jāatceras, ka šāda veselīga našķa pietiks ilgam laikam, piemēram,lielajā Maxima veikalā atradu to vien par 2 eiro! Uzliekot uz tostermaizes vien 1 tējkaroti zemesriekstu sviesta, mēs saņemam gan garšīgu našķi, gan vērtīgas omega-3 un omega-6 taukskābes (veselīgos taukus). Īpaši svarīgas tās ir tiem, kas gana regulāri neēd zivis.

    Tikai neattopieties trijos naktī ar pusizēstu burku virtuvē – tik garšīgi, ka paliek riskanti!

    Ēd sezonāli!

    Visbeidzot, ir svarīgi atcerēties, ka visveselīgāk un finansiāli izdevīgāk ir ēst sezonālās preces. Jau divus gadus Latvijā sezonas augļiem, ogām un dārzeņiem ir samazināts PVN līdz 5%, turklāt, ēst sezonāli ir ne tikai lētāk, bet arī gudrāk — pateicoties tam, ka produkts no dobes uz šķīvja nonāk ātri, neveidojas uzturvielu zudumi, produktus transportējot. Tādēļ vasarā un rudenī izbaudām vietējos gurķus, lociņus, tomātus, plūmes un ābolus un paši marinējam un taisām ievārījumus! Būsim gatavi ziemas sezonai ne tikai ar veselību burciņā, bet arī ar labāku gatavību nomaksāt visus rēķinus.

    0 komentāri

    Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

    Pievienot komentāru

    Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

    Satura mārketings

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Personības

    Vairāk

    Skaistums un mode

    Vairāk

    Bērni

    Vairāk

    Māja un dārzs

    Vairāk

    Izklaide

    Vairāk

    Labākai dzīvei

    Vairāk

    Aktuāli

    Vairāk

    Abonē