Kas jāzina, lai svētku cepetis izdotos?

Jo treknāka gaļa, jo ilgāks vēlams tās cepšanas laiks un zemāka cepšanas temperatūra.

Kaut cepeša pagatavošana ir vienkārša, tas tomēr raisa zināmu piesardzību – ej nu tu sazini, kurā brīdī tieši šis gabaliņš sasniedz savu ideālo gatavību! Izrausi no krāsns par ātru, būs jēls, noturēsi pārāk ilgi – sauss un bezgaršīgs. Tad nu apkopojam svarīgākos punktus, kas jāzina ceļā uz gatavu, sulīgu cepeti, lepnu saimnieci un laimīgiem viesiem! 

Kādu gabaliņu? 

Izvēlei būtu jākrīt uz treknākām lopiņa ķermeņa daļām. Vislabāk izvēlēties jaunu dzīvnieku gaļu (teļš, nevis liellops), mazāk nodarbinātu ķermeņa daļu – tur gaļa ir maigāka un treknāka. Ja iegādāts vecāka lopiņa gabals (liellops, arī medījuma gaļa), to derētu vismaz nakti noturēt marinādē. 

Jo treknāka gaļa, jo ilgāks vēlams tās cepšanas laiks un zemāka cepšanas temperatūra. Šādi tauku slānis lēnām izkūst un iesūcas gaļas šķiedrās. Ja tomēr gaļa ir liesa (liellops, medījums) to var pa klasiskai modei iespeķot – starp šķiedrām saspraust speķa gabaliņus vai visu cepeša gabalu ietīt bekona šķēlēs. 

Runājot par izmēriem, ieteicams izvēlēties 2–4 kilogramu gabalu. Pieņemts gaļas daudzumu aprēķināt, ņemot vērā viesu skaitu. Rēķina apmēra 200–300 gramus jēlas (jo gandrīz puse gaļas svara cepoties izčurkst) gaļas uz vienu personu. Protams, arī pāri palikusi gaļa zudībā neies – nākamajās dienās tā, plāni sagriezta, būs lielisks papildinājums sviestmaizēm, salātiem, auksto uzkodu galdam.