Rīga +2°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Ķiploka uzstājība ēdiena kopējā garšā nav atkarīga tikai no daiviņu skaita, ko pievienojam ēdienam. Pārsteidzoši, taču ļoti no svara ir tas, kā ķiploku sagriežam. Nu, piemēram, ir skaidrs, ka ēdienam pievienota vesela ķiploka daiviņa dos daudz maigāku garšu nekā sasmalcināta.
Princips ir šāds: jo vairāk ķiploku sašķeļam, jo asāka būs ķiploka garša. Kāpēc? Jo šādi veidojas sēra savienojums alicīns, kam piemīt ne vien milzīgs potenciāls uzlabot mūsu veselību, bet arī velnišķīgs aromāts un asa garša, kas senos laikos radīja teiksmas par ļauno spēku un vampīru aizbiedēšanu. Jo vairāk alicīna izdalās, jo vairāk smird ķiploks.
- Ar roku kapāts ķiploks būs sauss un salīdzinoši maigs. Bet – jo smalkāk to kapāsim, jo vairāk tas saniknosies. Kapātu ķiploku apcepot vai apsautējot, iegūsim viegli saldenus, mīkstus gabaliņus.
Niknums: 1 - Ķiploku saberžot piestā, iegūsim lipīgu biezeni ar mīkstiem lielākiem gabaliem. Tas nebūs pārlieku ass un, uzkarsēts vai pievienots karstam ēdienam (ideāli – sakņu biezenim), kļūs saldens un viegli pikants.
Niknums: 1 - Uz ķiploka spiedēm profesionāļi raugās ar sarauktu degunu. Lieta tāda, ka, šādi sasmalcinātam, ķiplokam piemīt izteiktāka sēra smarža, sula atdalās no ķiploka gabaliņiem, garša ir asāka, zaudē saldumu un mīkstumu.
Niknums: 3 - Sakapāts un samīcīts ar nazi. Apstrādāts šādā tehnikā, iegūst vienmērīgu tekstūru ar asu garšu un izteiktu aromātu. Ideāli, lai pēdējā brīdī zupai piešķirtu ķiploka spērienu. Rīkojas šādi: ar platu nazi ķiploku smalki jo smalki sakapā un tad ar plato malu pakāpeniski samīca, līdz masa kļuvusi vienmērīga.
Niknums: 2 - Sarīvēta ķiploka asums ir atkarīgs no rīves smalkuma. Jo sīkāka rīve, jo niknāks un rūgtāks kļūst ķiploks!
Niknums: 3
Karsējot ķiploka ģiftīgais aromāts, protams, pieklust. Taču no svara ir arī taukvielas, kurās tas karsēts. Augu eļļā cepts ķiploks būs asāks, savukārt krietni vien maigāks tas kļūst, sutināts sviestā.
Izrādās, ķiploku savaldīt spēj skābums – sablendējiet 4 ķiploka daiviņas ar puscitrona sulu un iegūsiet pikantu, taču ciešamu un ne-rūgtu kokteili, ko var, piemēram, sajaukt ar eļļu un sāli un pārvērst ideālā mērcītē salātiem, zivju ēdieniem un arī kā papildinājumu zupām.
Un, protams, visiedarbīgākā metode, kā iegūt brīnišķīgo ķiploka aromātu, taču pilnībā atbrīvoties no asuma, proti – vesela ķiploka cepšana krāsnī (nogriežot daiviņu augšdaļu, citādi tās uzsprāgst!) – šļuka olīveļļas, piciņa sviesta, šķipsna sāls, 20 minūtes 200 grādos, ņuka siltas maizes, un rokā ir dievīgākā uzkoda, kādu var iedomāties!
Un te vēl dažas receptes, kurās ķiploks ir gaidīts viesis!
