Kā nopirkt labu zosi?
- Cepšanai der šā gada zoss, kas sver 3–5 kilogramus.
- Pērkot raugies, lai zosij nav nogriezts kakls un spārnu gali, jo šīs vietas, ilgstoši glabājoties, parasti apkalst pirmās. Ja spārnu un kakla nav, iespējams, tiek slēpts, ka zoss nav pirmā svaiguma.
- Zosij jābūt viegli dzeltenīgai, tā nedrīkst būt apkaltusi.
- Ļoti smaga zoss var būt veca, un tādu izcept mīkstu ir gandrīz neiespējami.
- Zostēviņš vai zosu mamma – garšā atšķirības nav. Vienīgi pavasarī, kad zostēviņš būs krietni noskrējies, gaļa būs sīkstāka.
- Nesteidzies pirkt vislielāko zosi, jo var gadīties, ka nevarēsi to ierūmēt cepeškrāsnī.
Sagatavošana
Kad zoss pārnesta mājās, tā rūpīgi jāatspalvo. Vislabāk pūku nodedzināt ar atklātu uguni – uz gāzes liesmas vai ar šķiltavām.
Izņemt zosij taukus vai ne – tas ir gaumes jautājums. Ja tauki paliks, cepetis būs ļoti trekns, tādēļ, ja tauku daudz, noteikti jāizņem vismaz daļa. Izņemtos zosu taukus var sagriezt gabaliņos, izkausēt, izkāst un saliet trauciņos. Vēlāk šos taukus var izmantot cepšanai, pastētēm.
Sablendē ķiplokus, sajauc ar sāli un pipariem un ar šo maisījumu pamatīgi iemasē zosi gan no iekšpuses, gan ārpuses. Bet ielāgo – nevis iesmērē, bet tiešām pamatīgi, pamatīgi iemasē, nežēlojot laiku un spēku.
Tad zosi mūsdienu smalkumam iesmērē ar dabisko marinētāju – sarīvētu vai sablendētu svaigu ananasu. Nekādas etiķa marinādes zosij neder – zoss ir karalisks putns, un to nevajag sabojāt ar lētām lietām.
Iemarinēto zosi rūpīgi ietin pārtikas plēvē un liek uz 12 stundām vēsumā.
Pildīšana
Kad noteiktais laiks pagājis, zoss jāpiepilda. Pildīt var ar kāpostiem, ar āboliem, ar iepriekš novārītām grūbām, bet šoreiz gatavojam pēc ulmaņlaiku receptes – ar griķiem un āboliem pildītu zosi. Ņem pusi griķu un pusi ābolu. Cik daudz – tas jānovērtē pēc zoss lieluma. 4,5 kilogramus smagajai zosij pildījumam ņēm 400 gramu griķu un 4 ābolus.
Griķus aplej ar verdošu ūdeni, pēc 10 minūtēm ūdeni nolej un piešauj kādu šķipsnu sāls. Āboliem izņem serdes un sagriež lielos gabalos. Mizot gan nevajag, mizā taču pats labums! Griķus sajauc ar āboliem un maisījumu labi cieši pilda zosī. Zosi aizšuj, lai pildījums no tās nebirst ārā.
Cepšana
Pannai jābūt dziļai, tajā jāieklāj cepampapīrs. Ideāli, ja zoss ietilpst cepamtraukā – pīlē. Zosi liek līdz 200 grādiem sakarsētā cepeškrāsnī un cep 20 minūtes, tad krāsni pārslēdz uz lēnāku cepšanas režīmu – 140 grādiem –, bet pašās beigās atkal uzgriež stipru karstumu apbrūnināšanai. Svētku galdam zosi vislabāk cept iepriekšējā dienā – zosi izcep, bet neapbrūnina, tad svētku dienā to krāsnī lēnām uzsilda un nobeigumā pieliek punktu, apbrūninot tieši pirms celšanas galdā.
Cik kilogramu smaga zoss, tik stundu tā jācep. Nevajag uztraukties, ja drīz vien zoss stilbi un spārni sāk rādīt plikus kaulus – tā ir zoss īpatnība, ka uz stilbiem un spārniem nav tik daudz gaļas kā vistai. Zoss gatavību pārbauda, iedurot tajā ar asu nazi vai koka iesmiņu. Kad iedurot no cepeša iztek caurspīdīgs, nevis sarkans šķidrums – cepetis ir gatavs. Pats, pats galvenais laba zoss cepeša likums: tā ik pa brīdim jāaplaista ar šķidrumu, kas veidojas cepšanas gaitā. Jo biežāk, jo labāk, bet pēc katras stundas – obligāti.
Pasniegšana
Pirms celšanas galdā gatavo zosi īpašam spīdumam vēl var nosmērēt ar taukiem, rotāt ar zaļumiem, krāsnī ceptiem kartupeļiem – jāļauj vaļa fantāzijai.
Zosij jāļauj uz galda pagozēties, jo tā dziest lēnām, tādēļ sagriezt nevajag steigties. Tikko zosi sāk griezt, tā savu daiļumu zaudē, tādēļ par to jāpriecājas, cik vien ilgi var. Vislabāk zosi griezt ar asu nazi, pieturot ar cepeša dakšu. Zosi sāk griezt no krūšu kaula, atdalot no tā gaļu uz visām pusēm. Zoss cepetim lieliski piestāv brūkleņu ievārījums, arī mārrutku un ābolu mērce. Tāda ir īsta Mārtiņdiena!