Biežākās kļūdas, cepot konditorejas izstrādājumus

21. februāris, 2018

Drukāt

Saglabāt

Pareiza cepšanas temperatūra

Gatavojot biskvītu ruletei vai kūku pamatnei, arī kēksus, temperatūrai jābūt diezgan augstai.

Turklāt ir divi veidi, kā cept biskvītu.

Pirmais – mīklu sadala daļās, katru lej atsevišķā formā vai pannā un cep plānā kārtā.

Otrais veids – visu mīklu lej vienā formā, biezā slānī un sagriež ripās pēc izcepšanas.


Pirmajā variantā – mīklu cep plānā kārtā, kuras optimālais biezums 1,5–2 cm. Plānāk gan ne, jo tad biskvīta masa sāks kalst un zaudēs cēlumu. Ieteicamākā cepšanas temperatūra tad ir: 
 gāzes plītī – 220 grādu; 
 elektriskajā cepeškrāsnī – ap 180 grādiem. Biskvīta cepšanas ilgums 10–12 minūtes.

Biskvītu biezā slānī (vienā formā): 
 elektriskajā cepeškrāsnī cep 145 grādos 35–40 minūtes, 
 gāzes plītī – 165 grādos un arī 35–40 minūtes, gatavību pārbaudot ar koka irbulīti.


Protams, norādītie grādi var nedaudz atšķirties, jo katrai cepeškrāsnij ir savas īpatnības. Tāpēc jau bieži vien izdevušās kūkas vai kēksa pamatā ir sauklis: «Pazīsti savu cepeškrāsni!»
Mazos kēksiņus cep 180 grādos apmēram 10–15 minūtes. Tad atver cepeškrāsni un viegli uzsit pa virsiņu, ja kēkss neplok – tātad gatavs un var ņemt laukā.
 

Visām sastāvdaļām jābūt SILTĀM!
Cepot kēksu, gan piens, gan sviests, gan olas (par tām gan ir atsevišķs stāsts!) un, protams, arī milti (bet tie jau parasti tiek glabāti istabas temperatūrā) labu brīdi (30–60 minūtes) iepriekš jāizņem no ledusskapja. Tas tāpēc, ka siltas sastāvdaļas savstarpēji labāk draudzējas, tāpēc arī mīkla iznāk vijīga, viendabīgāka. Piemēram, ja siltam, sakultam sviestam pielies pienu no ledusskapja, tie vairs tik labi nesajauksies un arī mīkla iznāks kunkuļaina. 
Turklāt aukstu, cietu sviestu gluži vienkārši nevar saputot. Ja nu piemirsies to laikus izņemt no ledusskapja, sviestu var uzlikt uz siltas plīts vai nedaudz pakausēt pannā, tad ar rokām samīcīt un tikai tad putot.

 

Miltus labāk nekult ar mikseri.
Biskvīta, arī kēksu gatavošanas klasiskā kārtība ir šāda: vispirms sakuļ sviestu ar cukuru, tad pakāpeniski pa vienai pievieno olas, turpinot cītīgi kult. Olas jāsakuļ īpaši labi, jo kārtīgi saputota masa ir viena no meistarīga biskvīta panākumu atslēgām.
Tad pielej pienu vai kādu citu paredzēto šķidrumu un arī sakuļ. Pēc tam atsevišķā bļodā sajauc miltus ar cepamo pulveri vai sodu, piemaisa sukādes, žāvētu augļu gabaliņus, ja tādi nepieciešami. Šo miltu maisījumu ber klāt sakultajam sviestam un olām, tad cēli, maigi apmaisa ar karoti. To nevajag darīt ilgi – pāris vēzieni, un kārtībā, citādi kēkss vai kūka slikti celsies augšup. Kad mīklai pievienoti milti un cepamais pulveris, mīklu kult vairs nedrīkst!
Milti biskvīta mīklā noteikti jāiesijā, nevis vienkārši jāieber. Iesijājot veidosies vairāk gaisa burbulīšu, un biskvīts izdosies daudz cēlāks.
Biskvītam der tikai baltie kviešu milti, tos var aizvietot vienīgi ar mandeļu miltiem. Lai iegūtu pufīgu kēksu vai biskvītu, miltus labāk piebērt nedaudz mazāk nekā vairāk.
 

Kad siltas olas, kad aukstas?
Olas var putot arī tikko izņemtas no ledusskapja – sakulsies vienlīdz labi. Taču, ja mīklas sastāvā ir piens, sviests vai cita taukviela (piemēram, kēksam), tad labāk izmantot siltas olas, jo aukstas atvēsinās pārējo mīklu, kas nenāks par labu tās konsistencei. Šādām olām putošanas švunkai var piebērt šķipsniņu sāls.
Savukārt, cepot biskvītu, kura sastāvā ir tikai olas, cukurs un milti, – piemērotākas būs olas tieši no ledusskapja vai pagraba. Tās labāk uzputosies. Tad sāli bērt nevajag.
Lai olas attaisnotu cerības, liela nozīme ir mikserim – tam jābūt ar daudzām sīkām slotiņām, jaudīgam un efektīvam.

 

Stingri olu baltumi. 
Olu baltumus un dzeltenumus biskvītam var putot gan kopā, gan atsevišķi. Mikserējot baltumus vienus pašus, ir kāds vērtīgs knifs: lai tie saputotos īpaši stingri, baltumiem pievieno cukuru un silda ūdens peldē, maisot ar slotiņu, līdz cukurs izkūst. Tikai tad puto. Ja baltumus puto parastā kārtā, cukurs tiem jāpievieno pakāpeniski – trīs kārtās. Visu uzreiz nevar bērt. Tas attiecas arī uz dzeltenumu un vispār olu putošanu!
 

Labāk cepamais pulveris, nevis soda.
Sodai piemīt izteikti sārmaina garša, tāpēc ar to viegli var pāršaut pār strīpu un sabojāt cepumu. Lai tā nenotiktu, precīzi jāievēro receptē norādītais sodas daudzums: ja strīķena tējkarote, tad tā arī jāliek, nevis mazliet vairāk... 
Cepamais pulveris būs labāka un drošāka izvēle, jo tas nerada piegaršu. Ja tomēr cepamā pulvera nav mājās un nākas lietot sodu, tās garšu var nomākt, piejaucot klāt citronskābi attiecībā 1:1. Rūpīgi samaisa sodu ar citronskābi un pievieno miltiem.

 

Saldētas ogas nedaudz mazāk.
Ja receptē norādītas svaigas ogas, bet tās aizvieto ar saldētām, tad saldētās jāliek nedaudz mazāk. Tās kūstot rada vairāk šķidruma. Saldētas ogas, ko paredzēts pievienot mīklai, nevajadzētu līdz galam atlaidināt – vienīgi nedaudz pagaidīt, līdz var atdalīt citu no citas.

 

Neturi cepeškrāsnī!
Kad biskvīts, kēkss vai kāds cits konditorejas izstrādājums ir gatavs, to uzreiz ieteicams ņemt laukā no plīts un atdzesēt siltā vietā, piemēram, uz plīts. Atdzist ļauj cepamformā, tikai tad ņem no tās laukā.
 

Pamēģini:
Konditorejas izstrādājumiem vēlams izmēģināt cepeškrāsns karstā gaisa cirkulācijas režīmu, jo tad gaiss labāk cirkulē, karstums vienmērīgi sadalās un nepiedeg ne augša, ne apakša.

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs