Vai plastmasa virtuvē ir bīstama?

Ekoloģija
Zane Timpare
25. janvāris
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Shutterstock
No plastmasas ražotu virtuves priekšmetu piedāvājums tikai pieaug, taču – cik šie materiāli ir droši veselībai? Kā saprast, kuru plastmasas krūzīti var droši izmantot, bet kuru labāk likt atpakaļ veikala plauktā? Vai varbūt labāk vispār atteikties no plastmasas krūzēm, bļodām, virtuves dēlīšiem?

Atrodi un atšifrē kodu!

Lai izvēlētos veselībai mazāk kaitīgu plastmasu, noteikti jāatšifrē tās otrreizējās pārstrādes kods. Uz plastmasas priekšmetiem to veido trīsstūris no savstarpēji savienotām bultiņām, kuram pa vidu ir cipars no 1 līdz 7 vai arī lielo burtu kombinācija, piemēram, PS, PP vai PETE.

Dažkārt var būt arī tikai trīsstūris un burtu kombinācija vai arī tikai cipars. Ja šāda otrreizējās pārstrādes koda uz plastmasas trauka nav vai arī uz tās gan uzspiests trīsstūris, taču bez cipara, labāk to neiegādāties vispār! Bez cipara vai burtu kombinācijas nav iespējams noteikt, no kāda veida plastmasas trauks izgatavota, līdz ar to nezinām arī, vai tas ir vai nav kaitīgs veselībai. Visticamāk, ražotājs vēlas slēpt lētu un veselībai kaitīgu plastmasu.

 

 

Plastmasas kodi

Ieraugot šos ciparus un burtus, uzmanies!

Ir tāda veida plastmasas, ko virtuvē labāk nelietot, jo īpaši saskarsmē ar ēdienu. Vislielāko draudu rada divu veidu plastmasas, tāpēc noteikti iegaumē un atceries šos marķējumus – lai izmantotu plastmasas izstrādājumus, kas marķēti ar apzīmējumiem, noteikti jāievēro īpaši lietošanas noteikumi, lai nekaitētu savai veselībai

  • Cipars 3 un burtu apzīmējums V vai PVC – vinils vai polivinilhlorīds. Lai plastmasu mīkstinātu, padarītu vieglāk veidojumu un lētāk ražojumu, tai pievieno ftalātus. Taču šīs vielas traucē endokrīnās sistēmas jeb hormonu darbībai organismā. Īpašu kaitējumu ftalāti var nodarīt maziem bērniem, kuru ķermenis tikai vēl veidojas un attīstās.
  • Cipars 7 un burtu kombināciju PC vai arī uzraksts OTHER. Satur polikarbonātu un melamīnu, kam pievieno veselībai kaitīgu vielu – bisfenolu A, kas nepieciešams, lai plastmasu padarītu cietāku un caurspīdīgāku. Tāpat kā ftalāti, bisfenols A negatīvi ietekmē hormonālās sistēmas darbību. Melamīna traukos vairākkārt nepieļaujamā daudzumā atklāta kancerogēna viela formaldehīds. Ar šo kodu marķē arī citu veidu plastmasas, kurām nav piešķirts atsevišķs kods, piemēram, biodegradējamo plastmasu.
  • Aizdomas par kaitīgumu veselībai ir arī par plastmasu ar ciparu 6 un burtu apzīmējumu PS (polistirols). No šī veida plastmasas izgatavo pufīgos traukus, krūzītes un bļodiņas siltā ēdiena/dzēriena līdzņemšanai, kā arī olu kārbas. Ja trauks saskaras ar ēdienu vai dzērienu, kura temperatūra pārsniedz 60 grādus, no polistirola var izdalīties stirols, kas organismā pārveidojas par stirola oksīdu un ir toksiska (iespējams, pat kancerogēna) viela. Karstie dzērieni – kafija un tēja – šo grādu atzīmi nereti pārsniedz, tāpēc, lai neriskētu ar veselību, labāk šos dzērienus neliet traukos, kas izgatavoti no polistirola.

Ftalāti un bisfenols A atdarina hormonus, ko rada vairogdziedzeris, aizkuņģa dziedzeris u. c. Organisms neatšķir, vai hormons ir īsts vai mākslīgs, tāpēc var pārtraukt izstrādāt dabiskos hormonus.

Pētījumi pierādījuši, ka šīs vielas ilgtermiņā var negatīvi ietekmēt bērna sekmes, radīt alerģijas, kā arī Alcheimera vai Parkinsona slimību – tās abas saistītas ar hormonālo sistēmu un tiek konstatētas arvien jaunākiem cilvēkiem.

Ftalāti un bisfenols A var izraisīt arī neauglību. Ir pētījumi, kas atklāj, ka šo vielu nonākšana organismā ietekmē cukura diabēta veidošanos. Protams, uzreiz ftalāti vai bisfenols A nekādas pārmaiņas neizraisīs. Negatīvie efekti parādīsies pēc gadiem.

Eiropas Savienībā ir ierobežota ftalāta un bisfenola pievienošana izstrādājumiem, kas paredzēti bērniem līdz triju gadu vecumam. Zīdaiņiem noteikti nevajag pirkt plastmasas krūzes, šķīvjus, uz kuriem ir norāde, ka tie paredzēti bērniem no triju gadu vecuma (zīmīte ar nosvītrotu bērniņu). Tiesa, kopš 2015. gada februāra ftalātu pievienošana plastmasas priekšmetiem ir ierobežota – tie drīkst būt tikai līdz 0,1% no priekšmeta masas.

Ārā mest gluži nevajag

Taču nav arī tā, ka plastmasas virtuves priekšmetus ar marķējumu 3 vai 7 uzreiz vajadzētu izmest. Lai arī tie satur kaitīgos ftalātus un bisfeonolu A, veselībai kaitīgi šie plastmasas izstrādājumi kļūst tikai divos gadījumos:

  • ja nonāk saskarsmē ar karstu (virs 70–80 grādiem) ēdienu vai dzērienu. Tikai tad no plastmasas sāk izdalīties kaitīgās vielas. Piemēram, ieliekot plastmasas kārbā, kas marķēta ar ciparu 3, tikai maizītes vai kādu augli, no tās nekādas kaitīgas vielas neizdalīsies;
  • ja plastmasa saskaras ar siekalām, proti, mēs tiešā veidā priekšmetu ieliekam mutē vai pieskaramies tam ar lūpām – piemēram, dakšai, karotei vai krūzītei.

Pārtikai droši trauki, BET…

Plastmasas veidi, ko apzīmē ar cipariem 1, 2, 4 un 5, uzskatāmi par pārtikai drošiem. Tomēr ir daži BET!

  1. Plastmasu nedrīkst bojāt ar asiem priekšmetiem, kā arī berzt ar pārāk asu sūkli. Jebkura veida plastmasa, kas saplēsta, ieplīsusi, stipri saskrāpēta vai zaudējusi krāsu, ir kaitīga veselībai. No bojātajām vietām izdalās kaitīgas vielas, kas citādi no plastmasas neizkļūtu. No šiem traukiem labāk vispār atteikties, jo īpaši tad, ja tajos liekam siltu ēdienu, dzērienu.
  2. Jebkurā gadījumā labāk izvairīties plastmasas priekšmetos liet karstu vai verdošu dzērienu. Karstuma ietekmē rodas jaunu vielu savienojumi, kas plastmasā paši par sevi nemaz neatrodas un var būt kaitīgi. Piemēram, dedzinot plastmasu – jo īpaši polivinilhlorīdu (pārtikas plēves, dažādi iepakojumi) –, rodas kancerogēni dioksīni.
  3. Plastmasas traukus nevajag likt trauku mazgājamā mašīnā un mikroviļņu krāsnī, ja vien nav speciāla norāde, ka to drīkst darīt. Plastmasas traukus drošāk nomazgāt vien ar mēreni siltu ūdeni, neizmantojot spēcīgu trauku mazgājamo līdzekli.
  4. Plastmasas traukos labāk nelikt treknus ēdienus. Tos nevajag tīt arī pārtikas plēvēs. Tauki šajā gadījumā darbojas kā starpnieki, kas pārvada kaitīgās vielas.

 

Ko nozīmē šīs norādes?

PETE vai PET – polietilēntereftalāts Izmanto, gatavojot limonādes, alus un citu dzērienu pudeles.
HDPE – augsta blīvuma polietilēns Izmanto, gatavojot pienbaltās un necaurspīdīgās piena pudeles, vienreizlietojamos traukus, pārtikas iepakojumu.
V vai PVC – vinils vai polivinilhlorīds Izmanto, gatavojot pārtikas plēvi, dažādu pārtikas produktu iepakojuma materiālus.
LDPE – zema blīvuma polietilēns Izmanto, gatavojot iepirkumu maisiņus, ēdiena iepakojumus, vienreizlietojamos traukus.
PP – polipropilēns Izmanto, gatavojot plastmasas traukus ēdiena līdzņemšanai, iepakojumus, vienreizlietojamos traukus.
PS – polistirols Izmanto, gatavojot pufīgos traukus siltā ēdiena vai dzēriena līdzņemšanai, olu kārbas, produktu iepakojumu. 
Other vai PC – dažādi plastmasu veidi: polikarbonāts un melamīns, tajā skaitā bioplastmasa, kas sadalās dabā. Izmanto, gatavojot lielos ūdens balonus ofisiem, košos un cietos traukus, kas paredzēti maziem bērniem.

 

Ko nozīmē šie simboli?

  • Glāzīte un dakšiņa – plastmasa paredzēta saskarsmei ar ēdienu.
  • Krāsniņa ar vilnīšiem – paredzēts lietošanai mikroviļņu krāsnī. Tiesa, viedokļi atšķiras: ir speciālisti, kas plastmasas priekšmetus vispār neiesaka lietot mikroviļņu krāsnī, pamatojot, ka zīmīte ar vilnīšiem nozīmē, ka trauks mikroviļņu krāsnī neizkusīs, taču tā nenozīmē, ka no plastmasas neizdalīsies nekādas kaitīgas vielas. Citi nav tik skeptiski, apgalvojot, ka zinātnieku pētījumi apliecinājuši, ka plastmasa, kas speciāli paredzēta izmantošanai mikroviļņu krāsnī, nav tik bieza, lai mikroviļņu starojums tajā varētu uzsūkties. Tas plastmasai iziet cauri bez aizķeršanās, nenodarot tai nekādu kaitējumu. Protams, lai izslēgtu jebkādu risku, labāk mikroviļņu krāsnī lietot stikla vai keramikas trauku, nevis plastmasas.
  • Pārsvītrota krāsniņa ar vilnīšiem – trauks izgatavots no tik biezas plastmasas, ka pastāv risks mikroviļņiem uzsūkties plastmasā, tātad tā zināmā mērā absorbē mikroviļņu starojumu, kā rezultātā plastmasa sāk kust un daļa no tās var nonākt pārtikā.
  • Sniegpārsliņa vai arī norāde, ka trauku drīkst izmantot no plus 100 līdz mīnus 20 grādu temperatūrā. Visbiežāk trauki, kas paredzēti saldēšanai, der arī lietošanai mikroviļņu krāsnī, un otrādi, jo izgatavoti no termoizturīgas plastmasas.

 

4 padomi, iegādājoties plastmasas traukus

  1. Košas, krāsainas plastmasas bļodas un krūzes, lai arī izskatās skaisti un atdzīvina interjeru, nav nemaz tik labas. Droši vien esi ievērojis, ka lielveikalā nopirktā lētā plastmasas bļoda pēc laika zaudē savu košumu. Tā sāk izbalēt, un tas nozīmē, ka daļu krāsas esam apēduši.
  2. Jo mīkstāka plastmasa izmantota virtuves priekšmeta izgatavošanā, jo ātrāk tas saskrāpējas, tātad plastmasa sāk izdalīt kaitīgas vielas, turklāt noskrāpētās plastmasas daļiņas nokļūst ēdienā.
  3. Pirms pērc plastmasas virtuves priekšmetu, pasmaržo to! Tam nevajadzētu izdalīt nekādu aromātu. Ja aromāts tomēr jūtams, varbūt labāk trauku nepirkt. Tiesa, var gadīties, ka priekšmets uzsūcis blakus esošās smakas – tad tās drīz vien izvēdināsies.
  4. Ja gribi būt pārliecināts par plastmasas kvalitāti, labāk izvēlies pazīstamākus zīmolus. Uz plastmasas izstrādājumiem diemžēl attiecināms princips – jo lētāks, jo lielāka iespēja, ka nekvalitatīvs.

 

Būt vai nebūt virtuvē?

  • PETE pudeles. Nereti tās izmantojam atkārtoti, jo īpaši 5 litru pudeles, kurās taču var ērti saliet avota ūdeni. Ja šādas pudeles ūdens glabāšanai izmanto atkārtoti, veselībai nekāds kaitējums netiks nodarīts, taču pudeles nevajadzētu izmantot atkārtoti izteikti skābu šķidrumu uzglabāšanai – etiķim vai, piemēram, ābolu sulai. Ja vienreiz pudelē ieliesim ābolu sulu, nekas traks jau nenotiks, bet, ja tam pašam mērķim izmantosim tās arī nākamajā sezonā, iespējams, plastmasa jau sāks noārdīties. Tāpat nav ieteicams otrreiz izmantot PETE pudeles, kurās bijis piens. Piena tauki var iespiesties plastmasā, tur sabojāties un sabojāt atkārtoti iepildītu pienu. Vairs lietot nevajadzētu arī PETE pudeles, kas ilgstoši atradušās karstā saulē. PETE pudelē, kas ir saņurcītas vai deformētas, vairs nevajadzētu liet nekādu šķidrumu.
  • Pārtikas plēve, iepirkumu maisiņi – nekādu kaitējumu veselībai nenodara. Lielākā problēma, ko rada plēves un maisiņi, – tie piesārņo vidi, tāpēc labāk iegādāties tādus, kas izgatavoti no noārdošās bioplastmasas.
  • Tējkanna – ieteicams labāk izvēlēties metāla tējkannu ar stikla daļām. Jāņem vērā, ka plastmasas snīpītis regulāri būs pakļauts vāroša ūdens iedarbībai, turklāt plastmasas tējkannas nekalpos tik ilgi kā metāla.
  • Caurduris – der arī plastmasas, tikai tad tajā nevajag kāst pastu vai tikko izvārītus dārzeņus.
  • Citrusaugļu spiede – ja ir atzīme dakšiņa un karote, plastmasa ir droša saskarei ar ēdienu. Tomēr ilgstoša saskare ar skābu sulu nav vēlama.
  • Griežamais dēlītis – labāk to tomēr izvēlēties koka vai cita materiāla. Plastmasas dēlītis noderēs, ja griešanai tiek izmantots reti. Jāraugās, lai plastmasa būtu pēc iespējas cietāka, ko nav iespējams tik ātri sagraizīt.
  • Plastmasas karotes maisīšanai, fritēšanai, karstu produktu apgrozīšanai pannā – var izmantot, ja ražotājs garantē, ka priekšmets karstumā nekusīs, taču, lai izvairītos no jebkāda kaitējuma veselībai, labāk tomēr izmantot koka vai metāla karotes.

 

Secinājums: no plastmasas priekšmetiem virtuvē labāk izvairīties, to vietā izvēloties stikla, koka vai keramikas. Ērtos un vieglos plastmasas izstrādājumus var izmantot, dodoties izbraukumos vai pārgājienos.

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs