Rīga +2°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
9
-
0
-
0
-
2
-
0
-
0
-
0
-
Kad jūs ejat uz restorānu, kā izvēlaties, ko pasūtīt?
Vienmēr cenšos pasūtīt kaut ko interesantu un pārsteidzošu – to, ko pats nevarētu pagatavot vai kas nav pieejams manos restorānos. Piemēram, jēru vai uz oglēm ceptu ēdienu.
Kā rīkojaties, ja izrādās, ka atnestais ēdiens nav kvalitatīvs vai garšīgs?
Noteikti vispirms jāizvērtē, cik ļoti ēdiens ir nekvalitatīvs vai negaršīgs. Atzīšos, nekad mūžā neesmu atdevis ēdienu atpakaļ, jo nekad vēl nav nācies ēst patiešām nebaudāmu maltīti. Ja tomēr ir tā, ka ēdiena garša nedaudz “pieklibo”, tad to arī vienmēr viesmīlim pasaku, jo uzskatu, – tādā veidā izdaru pakalpojumu restorānam un “notušēju” viņu kļūdas.
Vai ir gadījusies situācija, kad arī jūsu gatavotais ēdiens nav izdevies? Kā šādā situācijā rīkojaties, ja zināt, ka viesis vai klients jau ir izsalcis un ēdienu ļoti gaida?
Ja šāda situācija gadītos kādā no maniem restorāniem, vispirms lūgtu viesmīlim pajautāt klientam, kā esošo situāciju varam vērst par labu. Ja klientam būtu ļoti jāsteidzas, noteikti piedāvātu īpašu iespēju atgriezties restorānā citā viņam ērtā reizē un baudīt kādu ekskluzīvu maltīti. Mans galvenais mērķis ir darīt visu iespējami – neiespējamo, lai klients pie mums izjustu tikai vislabāko pieredzi un ar prieku atgrieztos.
Kad parastam cilvēkam (ne pavāram) ir slinkums gatavot vakariņas, itin bieži priekšroka tiek dota makaroniem, cīsiņiem vai pelmeņiem, ko slinkajās dienās gatavojat jūs?
Teikšu godīgi, viens no maniem iecienītākajiem ēdieniem ir tieši pelmeņi.
Nesen “uzgāju” kādu labu vietu, kur iespējams nobaudīt patiešām izcilus medījuma gaļas pelmeņus. Neatsakos arī no cīsiņiem vai makaroniem, taču tie manā ēdienkartē sastopami krietni retāk. Pats galvenais, kas jāievēro ieturot šādus ēdienus – tie jāēd pa dienu, kad iespējams patērēt uzņemtās kalorijas, nevis vakarā.
Kāds ir pats šausmīgākais restorāna apmeklējums, ko esat piedzīvojis?
Esmu pārliecināts – lietas un notikumi ir tieši tādi, kā paši tos uztveram. Tāpēc ar patiešām “šausmīgu” pieredzi neesmu saskāries. Protams, neesmu apmierināts, ja brīdī, kad restorānā nav daudz cilvēku, man uz pasūtījumu ir jāgaida ļoti ilgi. Vai arī ir bijusi reize, kad viesmīlim nedaudz pieklibo personīgā higiēna. Viesojoties ārzemēs, esmu saskāries ar situāciju, kad rēķins par maltīti restorānā ir krietni lielāks, kā tam vajadzētu būt un jūtos stipri pārmaksājis.
Kas ir trakākā situācija, kas atgadījusies jūsu restorānā?
Protams, vairākus gadus darbojoties restorānu biznesā, ir bijušas dažādas amizantas situācijas. Atmiņā nāk kāds notikums, par kuru pats uzzināju no kolēģiem tikai pēc krietna laika – darbinieku ballē, kad tā jau sen bija “aiz muguras”. Brīdī, kad bijis īpaši saspringts posms ar banketu pasūtījumiem un darbu nesen bija uzsākušas jaunas kolēģes, tika sajaukti klienti. Klājām galdu bērēm, bet patiesībā ieradās dāma uz savu 70. jubileju. Par laimi laikus spējām labot situāciju, kolēģi operatīvi “mainīja dekorācijas” un klients pat nepamanīja šo kļūdu. Tāpat reiz gadījās, ka saklājām lepnu banketu, bet izrādījās, ka šefpavārs bija sajaucis mēnešus un pasākumam bija jānotiek pavisam citā laikā. Tiesa, no defekta situācija pārvērtās par foršu efektu, ja bijām sarīkojuši ballīti paši sev un sarūpēto ēdienu varēja baudīt visi kolēģi.
Vai ir kāds restorāns pasaulē, kurā jūs gribētu nonākt un to izbaudīt?
Ļoti vēlētos pabūt restorānā Noma Dānija, kas ir atzīts par vienu no labākajiem pasaulē. Tāpat labprāt paviesotos zemūdens restorānā Maldīvu salās. Taču ceļojot man īpaši patīk, kad vietējie aizved uz pavisam neparastu “nostūri”, kur var baudīt autentisku un patiešām ekskluzīvu maltīti. Tā gūstu daudz interesantākas emocijas, nevis pus gadu gaidot kāda šika restorāna rindā un pēc tam vēl viļoties.
Kā jums šķiet, kādi bērnības notikumi ir jūs tā ietekmējuši, ka esat pievērsies restorānu biznesam?
Mana mamma bija veikala vadītāja un izcila pārdevēja – šīs prasmes noteikti esmu pārmantojis arī es. Bez tām restorāna biznesā nebūtu iespējams darboties. Tāpēc tieši viņai man ir jāpasakās par uzņēmību, neatlaidību, cīņas sparu un spēju virzīties uz priekšu. Savukārt tētis man bija īsts gardēdis un daudz mēdza mājās gatavot - domāju, ka mīlestību pret ēdienu esmu mantojis tieši no viņa.
