Rīga +6°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Pētersīlim pielūdzēju netrūkst – tas ir iecienīts Vidusjūras reģionā, Āfrikas ziemeļos, Tuvajos Austrumos, abās Amerikās, Krievijas plašumos un, protams, arī pie mums Latvijā. Un tas arī saprotami – pētersīlis nemaz nevar nepatikt.
- Veselīgs!
Tas ir bezgala veselīgs – pētersīļa zaļajās, smaržīgajās lapās slēpjas jaudīgi vērtīgo flavonoīdu, antioksidantu, vitamīnu, minerālvielu un šķiedrvielu krājumi. Regulāra pētersīļu ēšana palīdz regulēt sirdsdarbību, normalizē asinsspiedienu, palīdz labāk darboties gremošanas sistēmai, pasargā no brīvo radikāļu posta darbiem un tā tālāk. - Smaržīgs!
Otra brīnišķīgā pētersīļa īpašība ir tā temperamentīgais aromāts – ne velti tas ir klātesošs tik daudzos klasiskos un visā pasaulē mīlētos ēdienos. Pētersīlis ir obligāts dalībnieks franču bouquet garni svētajā garšaugu trīsvienībā (pētersīlis, timiāns, lauru lapa), ar ko sākas teju visas franču zupas (piemēram, kas vispār būtu vistas zupa bez pētersīļu saišķīša!) un sautējumi. Tā aromāts vēdīs no britu sacepumiem, Tuvo Austrumu tabulē salātiem, itāļu salsa verde un dienvidamerikāņu čimičuri mērcēm, un vēl, un vēl. - Skaisti zaļš!
Trešā – un ne mazāk svarīgā – pētersīļa priekšrocība ir tā dzīvespriecīgā, pilnasinīgā zaļā krāsa. Pētersīlis smaržo, garšo un arī izskatās pēc brīnišķīgas, sulīgas vasaras dienas, tas apliecina dabas dāsnumu un vēlīgumu un visu to labo, ko uzņemam sevī, liekot iekšā kārtīgu, zaļumiem bagātu bļodu salātu vai sautējuma vai zupas porciju.
Un nu, kad pētersīlis no visām pusēm uzteikts un izlielīts, ķeramies pie šīs dienas galvenā atklājuma – pētersīļu eļļas, kas restorānu virtuvēs gan vairs nav nekāds jaunums.
Arī vērīgāks restorānu apmeklētājs noteikti būs ievērojis un pagaršojis koši zaļās, spīdīgās lāses, ar ko šad tad tiek dekorēts ēdiena šķīvis un bagātināts ēdiens.
Pētersīļu eļļas pagatavošana nav itin nekas sarežģīts – ar šīs tehnikas palīdzību eļļas pudelītē tiek notverta pētersīļu pasakainā krāsa un garša, kā arī liela daļa vērtīgo vielu, un to varēs uzglabāt vēl labu laiku (ja vien izdosies, protams). Noteikti vērts to pagatavot mājās pašai – jo īpaši, ja pētersīļu dobīte šogad ir sazēlusi īpaši lekna.
Pētersīļu eļļa
70–80 g pētersīļu
125 ml olīveļļas
Sāls
Pētersīļiem nogriež resnos kātus, atstājot tikai lapas ar sīkiem kātiņiem. Katlā uzvāra pusotru litru ūdens ar 1 tējkaroti sāls. Sagatavo arī bļodu ar ledusaukstu ūdeni. Pētersīļus verdošajā ūdenī blanšē 5–10 sekundes (to vieglāk izdarīt, pētersīļus ievietojot caurdurī un iegremdējot ūdenī).
Izņemtus no verdošā ūdens, pētersīļus tūlīt iegremdē ledusaukstajā ūdenī, lai pārtrauktu to tālāku karsēšanos. Atdzesētus notecina un, cieši ietītus papīra dvielī, nosusina. Tad pētersīļus liek blenderī, pievieno eļļu un aptuveni pustējkaroti sāls, visu sablendē biezenī – pēc iespējas gludākā, smalkākā un viendabīgākā.
Tāds tas ir arī lietojams, bet, lai iegūtu dzidru, koši zaļu eļļu, to izfiltrē caur kafijas filtru vai vairākkārt salocītu marlīti.
Lai radītu papildu garšas nianses, pētersīļu eļļai pēc patikas var pievienot, ķiplokus, citrona vai laima sulu, piparus, čili.
Izfiltrētu zaļo pētersīļu eļļu ledusskapī var uzglabāt divas nedēļas. Ja pagatavosi lielāku porciju, vari to likt saldētavā (labi noderēs ledus kubiņu trauciņi). Žvikt, žvikt – un arī janvāra vidū varēsi savu maltīti iesmaržināt ar vasaras dobes aromātu.
Kā izmantot
- To var pievienot salātu mērcēm un vinegretiem, pārlaistīt zupām, ceptai vistai, zivij, kartupeļiem, omletei, tajā tāpat vien apmērcēt maizi.
