Slepenā aģente lācene

Lācene ir ekskluzīvākā Latvijā augošā oga. Kas lāceņu vietas zina, tas citiem nerāda un iet uz purvu vai katru dienu, lai paspētu ogas salasīt pirmais.
Ogošana
Lolita Lūse
10. jūlijs

Drukāt

Saglabāt

Foto: Shutterstock

Kopš savas bērnības atceros dzintarkrāsas ogas, ko mamma pašā vasaras karstumā desmit litru kannā atnesa no purva. Lācenes! Arī es tiku lācenes lasījusi, bet tad gadu no gada ogu palika mazāk, līdz mamma uz purvu vairs negāja, jo lācenes bija pazudušas. Pirms dažiem gadiem, gribēdamas izvairīties no darba siena pļavā, abas ar māsu pierunājām viņu tomēr iet lāceņu izlūkos, un trijatā atradām vienu ogu. Lai gājiens nebūtu pavisam velts, lāceņu ievārījuma vietā lielā māsa malkas šķūnītī sarīkoja bērniem purva augu izstādi. Tomēr gadu no gada joprojām ceru vēl kādreiz izbaudīt lāceņu lasīšanas samtaino kaifu: karsta jūlija diena, purvs klajš un tāls kā lidlauks un sūnu paklājā kā svecītes aug lācenes.

Lāceņu noslēpums

Lācenes (Rubus chamaemorus) aug visapkārt Ziemeļpolam nedaudz uz dienvidiem no polārā loka. Tas ir rožu dzimtas kazeņu dzimtas augs, un Latvijā lācenei ir vēl divas pusmāsas – ziemeļu kaulene un klinšu kaulene. Lāceni dažādās Latvijas vietās mēdz saukt atšķirīgi – šķomene, škovene, muraka, mīklene. Savvaļā tās aug augstajos jeb sūnu purvos, mīkstā sūnu paklājā. Lielākās lāceņu platības savvaļā atrodamas Ziemeļvidzemē, arī Ķemeru un Olaines puses purvos, Madonas apkārtnē, šur tur arī Latgalē. Tomēr visiem gribētājiem ogu nepietiek – tirgū tās ir ārkārtīgi dārgas un spaiņiem kā mellenes tās salasīt nevar. Kāpēc tā? Kāpēc šī oga ir kā slepenā aģente, ko nevar satikt katrs, kas vien vēlas?

«Tā nu gluži nav, ka lāceņu Latvijā nav. Ir gan! Dzirdēju, ka pagājušogad kādā purvā Ērgļu pusē bijusi fantastiska lāceņu raža – oga pie ogas,» saka Latvijas Lauksaimniecības universitātes Augsnes un augu zinātņu institūta doktorante Jana Apše. Turklāt dažas ogas Jana pagājušajā gadā atradusi pat purviņā Berģos. Jana stāsta, ka lācene patiešām ir oga ar smalkām prasībām, kādas vislabāk spēj nodrošināt pati daba. Lai sargātu ziedus no pavasara salnām, lācenēm vajag aizvēju un vienlaikus daudz gaismas. Ja aizvēja nav un vējš skrien griezdamies, kukaiņi nelido un ziedi paliek neapputeksnēti. Kamēr priedes tuvumā mazas – labi, bet, tikko koki kupli saaug, lācenēm kļūst par tumšu, un ziedēšana ne prātā. Vēl viena lāceņu īpatnība – izteikti atšķirīgs vīrišķo un sievišķo augu īpatsvars: sievišķo augu ir trīsreiz mazāk nekā vīrišķo, turklāt puikas labi aug un ātri vairojas. Pat tad, ja pavasarī uzej ziedošu lāceņu lauku, nav nekādas garantijas, ka vasarā tur būs ogas. Tieši šis ir viens no iemesliem, kādēļ ir apšaubāma savvaļas lāceņu rakšana un pārstādīšanas piemājas dārziņā: ziedēs kā trakas, bet ogu nebūs, jo puiši vien. Turklāt lāceņu vīrišķie un sievišķie ziedi saplaukst dažādos laikos – vispirms zied puikas, pēc nedēļas – meitenes, tādēļ apputeksnēšanās ir sarežģīta. Un tad nāk vasara. Lācenes parasti sāk ienākties jūlija sākumā, jūlija vidū – kādu sekundi pēc meža zemenēm. Tās jālasa, kamēr ir sārtas, nevis zaļas vai jau dzeltenas. Bet atkal – viss atkarīgs no laikapstākļiem. Ja laiks karsts, lācenes ātri, pat dažu dienu laikā, pārgatavojas un lasot šķīst pirkstos, savukārt zaļas tās grūti noplūkt – raujas ar visām kauslapām.

Lāceņu kultivēšana

Lāceņu audzēšana piemājas dārzos vai komercplatībās visā pasaulē vēl ir tikai bērna autiņos. Bet šī oga cilvēkus interesējusi vienmēr. Savulaik Skandināvijā lāceņu audzes pat sargājusi armija, la kaimiņvalstu ogotāji tās nesalasa sev. Pirms 55 gadiem Norvēģijā un Somijā, bet vēlāk arī Ziemeļamerikā, lācenes sāka kultivēt, tomēr, lai gūtu zinātniski pierādītus rezultātus, ar pusgadsimtu nepietiek.  Taču zināmi panākumi ir gan. Jana Apše stāsta, ka Somijā, lācenes kultivējot, ražība pieaug pat 25 reizes. «Tiekoties ar somu kolēģiem, redzēju fotogrāfijas ar kultivētajiem lāceņu laukiem, kur lāceņu ceriem lapa pie lapas un oga pie ogas.» Lai šādu rezultātu panāktu, ieguldīts daudz darba, un galvenais no tiem ir klonu selekcija, lai nodrošinātu veiksmīgu apputeksnēšanos: izveidotas gan labas vīrišķās un sievišķās formas šķirnes, gan pašapputes šķirnes. Somijā, piemēram, vispirms dabā atrastas lācenes, kas apputeksnējas pašas: zieds ir gan puika, gan meitene. Un tieši no šiem retajiem eksemplāriem selekcijas rezultātā izveidotas šķirnes kultivēšanai.  

Kas tik vēl nav darīts! Lācenes audzētas dažādos substrātos, atšķirīgi mēslotas un citādi lolotas, tomēr kaut kādu noslēpumu šīs ogas glabā joprojām, citādi lāceņu komercplatību laukiem nevarētu ne galu, ne malu saskatīt. Lācenei vajag daudz: purvam raksturīgu mikroklimatu, atbilstošā līmeņa gruntsūdeņus un kūdru ar attiecīgu sadalīšanās pakāpi un piemērotu skābumu, kā arī barības vielas ne vien pietiekamā daudzumā, bet arī pareizi saņemtas. Norvēģijā, piemēram, izpētīts, ka, audzējot lācenes dabīgā vidē – purvā, labus rezultātus dod lāceņu dziļā, nevis virspusējā mēslošana. Tad uz sievišķajiem dzinumiem vairāk veidojas koksnainie dzinumi, kas dod ogas. Interesanti, ka lāceņu raža strauji palielinās purvos, kur degusi kūdra: augi, gribot izdzīvot, izsēj iespējami daudz sēklu.

Latvija – lāceņu zeme?

Fotogrāfijās redzot, cik ļoti bagātīgi ražo lācenes Somijas komercplatībās un tiekoties ar somu profesoru Hariju Kokko, kas ilgus gadus veltījis lāceņu pētīšanai, Jana Apše domā, ka Latvijā lāceņu audzēšanai piemērotākā varētu būt Ziemeļvidzeme – tur, kur ir aukstas ziemas, jo lācene nav nekāda Dienvidu pludmales meita. Ja Latvijā klimats kļūs siltāks, lācenēm te patiks arvien mazāk.

Runājot ļoti virspusēji, lācenēm vajag līdzīgus augšanas apstākļus kā krūmmellenēm, tikai augsnei jābūt skābākai. Zemniekiem lāceņu audzēšana varētu būt perspektīva kultūra, īpaši tiem, kam īpašumā ir lielas purvu platības. Lācenes ir salīdzinoši vienkārši pavairojamas – tās labi dzen sakņu atvases un cerojas. Tomēr, lai atbildētu precīzi, būtu vajadzīgi zinātniskie pētījumi. Lāceņu audzēšana ir izmēģināta vairākās Latvijas zemnieku saimniecībās – tās gan sētas, gan stādītas, un nupat lāceņu pētīšanai nobriedis arī LLU Augsnes un augu zinātņu institūts: Somijā jau pasūtīti 40 lāceņu šķirnes ‘Nibe’ stādi, un jau šoruden tie tiks iestādīti. Par rezultātiem ziņosim!

Zināšanai! Laižam ogot igauņos! Lācenes brangi aug kaimiņos – Igaunijas purvos. Ieplāno atpūtu un lāceņu (igauniski – murakas) lasīšanu Igaunijā. Vistuvākie lāceņu purvi ir Dienvidigaunijā, tūlīt aiz mūsu Ziemeļvidzemes.

Pieredze

  • Iestādīts savs lāceņu lauks

Jānis Bierands, z/s Strēlnieki saimnieks

Pagājušajā gadā iestādījām 20 kvadrātmetrus lāceņu stādu. Pirkām tos Somijā, izvēlējāmies šķirni ‘Nibe’, kam zieds ir gan puika, gan meitene. Lācenes aug labi, ir krietni sakuplojušas, bet ražas šogad vēl nav – ir tikai pāris ogas. Visticamāk, jāgaida nākamais vai vēl kāds gads uz priekšu. Pašlaik lāceņu audzēšana mums ir kā eksperiments, izmēģinām dažādus audzēšanas un mēslošanas paņēmienus. Tomēr tas mani nebaida – tieši tāpat, neko nezinot, savulaik sākām arī ar mellenēm un zemenēm, un tagad ar šīm ogām esam vīrā.

  • Lāceņu ievārījums – ekskluzīvs

Ilze Saltā, uzņēmuma Zelta zaptes saimniece

Katru gadu vāru arī lāceņu ievārījumu un priecājos, ka kaut burciņu izdodas saglabāt līdz nākamajai sezonai. Pati nekad neesmu bijusi purvā lasīt lācenes, bet par tām esmu daudz dzirdējusi no cilvēkiem, no kā šīs ogas iepērkam. Lāceņu raža katru gadu atšķiras, ir bijis tā, ka pat piecu kilogramu dēļ esam gatavi braukt pāri pus Latvijai. Zinu, ka lācenes aug Valmieras un Limbažu pusē, arī ap Madonu un Jēkabpili, bet nekad neesmu dzirdējusi, ka lācenes lasītu Kurzemē. Zinu, ka lāceņu vietu zinātāju vidū pastāv sīva konkurence – viņi iet uz purvu vai katru dienu, lai tikai paspētu nolasīt pirmie. No jauna uzietās ogu vietas lasītāji viens otram nerāda un pat slēpj.

No lācenēm izdodas burvīgs ievārījums. Lai gan mēdzu vārīt zaptes, jaucot kopā arī dažādas ogas, lācenes ne ar ko pat nedomāju savienot – tā ir pārāk smalka oga. Ja ogas pazaļas, mēdzu tās izklāt plānā kārtiņā, un jau divu dienu laikā ir pilnībā nogatavojušās. Ogas pirms vārīšanas rūpīgi jātīra – jānolasa kauslapiņas, jāizlasa katra skujiņa un skudriņa. Un tad jāvāra kā parasts ievārījums. Izdodas vienmēr!

Receptes

  • Lāceņu ievārījums

1 l lāceņu

500 g cukura

Ogām noņem kauslapas, noskalo un kādu brīdi vāra mazā ūdens daudzumā, tad pievieno cukuru. Vāra apmēram pusstundu, regulāri apmaisot. Tad sapilda mazās burciņās.

Skābumam var pievienot naža galu citronskābes vārīšanas laikā.

Izcili garšo ar pankūkām, Lapzemes sieru, franču bageti, kopā ar aknu pastēti.

  • Lāceņu sīrups

1 kg lāceņu

1 kg cukura

1 l ūdens

Lācenes saber katlā, pievieno cukuru un ūdeni un vāra apmēram 20 minūtes. Gatavo sīrupu nolej, pilda sterilās pudelēs un izmanto dažādu dzērienu un desertu saldināšanai.

Lāceņu padomi

  • Ogas lasa pusgatavas, iesārtas un liek plānā slānī groziņā, lai tās nesaspiestos.
  • Gatavas ogas kļūst caurspīdīgas, dzeltenas.
  • Cietie lāceņu kauliņi var kairināt kuņģa gļotādu, tādēļ no lācenēm labāk spiest sulu un gatavot ievārījumus, nevis lielos daudzumos ēst svaigā veidā.

 

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs