Sīpol, tu esi zelts!

Sīpoliem gan laba dzīve: visi tos pazīst jau pa gabalu pēc smaržas. Vispirms šķin zaļos lokus, tad izrauj no zemes zeltaini dzeltenu bumbuli, griež šķēpelēs, bet mizas krāj Lieldienām un krāso tajās olas. Kuram dārzenim vēl izrāda tik daudz goda un cieņas?
Saimniecība
Lolita Lūse
21. oktobris, 2016

Saglabāt

Foto: Shutterstock

No viena kilograma kvalitatīvu sīksīpolu izaugs ap 50, bet labos gados pat 80 kilogramu sīpolu.

Desmit padomi labai sīpolu ražai

  1. Atrodi labu stādāmo materiālu!
    Protams, katra mazdārziņa saimniece pēc kilograma sīksīpolu uz Holandi nebrauks, būs vien jāpērk tepat Latvijā, bet tad nu jābūt ļoti izvēlīgai. Vislabāk sīksīpolus pirkt specializētajos dārzkopības veikalos. Jā, tur tie būs dārgāki, bet ir vērts. Pārtikas un būvmateriālu lielveikalos pirkt lētos sīksīpolus ir milzīgs risks – nevar zināt, kas tie par sīpoliņiem un kā uzglabāti.

    Izvēloties sīpoliņus, jāskatās, lai starp tiem ir iespējami mazāk brāķu: sažuvušo, ļoti maziņo, bojāto. Nozīme ir arī izmēram. Vislabāk izvēlēties sīksīpolus 14–21 mm diametrā.

    Noteikti nevajag pirkt ļoti lielus sīksīpolus, kādus dažkārt piedāvā lielveikalos. Vēl jāraugās, lai sīpoliņi nav sadīguši, – ja tie cenšas augt vēl pirms iestādīšanas, tātad tiem klājas slikti. Svarīgi ir stādmateriālu iegādāties laikus, jo ir bijuši gadi, kad sīksīpolu pavasarī Latvijā pietrūkst.

  2. Stādi dažādas šķirnes!
    Vēlams katru gadu izvēlēties vairāku šķirņu sīpolus – gan agrākus, gan vēlākus. No agrajiem ātrāk varēs iegūt lokus, vēlie labāk glabāsies. Pat tad, ja šķiet, ka atrasta īstā šķirne, vērts papildus iestādīt vēl citu – pavasari, vasaras un rudeņi mēdz būt tik atšķirīgi, ka jaunā šķirne var izdoties pat labāk nekā ierastā.

  3. Sīpoliem patīk smagāka augsne.
    Sīpoliem patīk salīdzinoši smaga augsne, smilšainā zemē tie noteikti neizaug tik labi. Un nu viens no galvenajiem noteikumiem: augsni, kurā stādīsi sīpolus, pirms tam nevajag mēslot, arī augšanas laikā tos nevajag mēslot. Ja augsne samēslota iepriekšējā gadā, ar to pilnīgi pietiek. Savukārt, ja sīpolus sāksi mēslot un pārbarosi ar slāpekli, tie var sapūt jau augot.

  4. Nevar iestādīt par agru.
    Tikko zeme jau labi apstrādājama, laiks likt tos zemē. Labākais laiks ir aprīļa pirmā trešdaļa, bet Zemgalē sīpoli ir stādīti jau marta beigās. Dažreiz cilvēki mēdz aplami domāt, ka vēl var uznākt aukstums, un ko tad? Audzētājiem ir gadījies, ka uz iestādītajiem sīpoliem pat sniegs uzsnieg, bet tāpat nekādas vainas. Ja bijusi laba sēkla, vēsums pēc iestādīšanas sīpoliem vairs nekaitē. Ja sīpoli izzied, visticamāk, sīksīpoliņi ir nepareizi glabāti un būtu izziedējuši pat tad, ja tos iestādītu maijā un īpaši uzpasētu.

  5. Jāstāda gana sekli.
    Sīksīpoliņš zemē jāliek tik dziļi, lai no tā augšpuses līdz augsnes virskārtai būtu kādi 2–4 centimetri. Mazdārziņā stādīt var ļoti vienkārši – iedur pirkstu zemē un ieliek caurumā sīpoliņu, turklāt augsne uz tā nav speciāli jāuzrauš: ja uzbirst pati – labi, ja neuzbirst – arī labi.

    Sīpoli cits no cita jāstāda pussprīža attālumā, lai izauguši gandrīz piespiestos cits pie cita. Klasiskajā vagā sīpolus var stādīt pat divās rindās. Ja sīpoli sastādīti pārāk cieši, arī nekas – gan noskaidros, kurš spēcīgāks un iegrozīsies tā, ka visiem vietas pietiks.

  6. Nepieciešams mitrums.
    Ja pavasaris sauss, mazdārziņā vēlams sīpolus laistīt, lai tie spētu labi iesakņoties. Vēl mitrums sīpoliem īpaši vajadzīgs jūlijā, kad briest to apakšzemes daļa.

  7. Nedrīkst nošķīt visus lokus.
    Šķinot sīpollokus salātiem, jāraugās, lai katram sīpolam paliek vismaz pieci loki. Ja sīpolu iestādīts labi daudz, lokus var vākt, izraujot no zemes ar visu sīpolu, tad salātos var apēst arī tā balto daļu.

    Vasarā galvenais sīpolus labi ravēt un pieskatīt, lai tos nesāk postīt sīpolu muša. Tā sevi nodod, atstājot sīpollokos baltus caurumus un rētas, un drīz vien sīpols pārstāj augt, loki nodzeltē. Vēl izplatīts sīpolu kaitnieks ir maijvaboļu kāpuri, kas sīpolus uzkož ne vien tad, kad sīpoli aug, bet arī jau tad, kad tie novākti un atstāti uz lauka nobriest.

  8. Jāaug trīs mēnešus.
    Sīpola veģetācijas periods ir deviņdesmit dienu. Ja sīpolu iestāda vēlāk, kad jau daudz siltuma, tas var nobriest arī ātrāk. Nekādā gadījumā nepļauj sīpolu lakstus! Droša pazīme, ka sīpols ir nobriedis, ir tā, ka loki nogulstas uz zemes. Kad vēl kāda nedēļa pagājusi un daļa apakšzemes bumbuļa jau izlīdusi augsnes virspusē, sīpolus var novākt.

  9. Jāļauj pasildīties saulē.
    Sīpolus izrauj no zemes un sagulda rindās turpat uz lauka, lai tie veselu nedēļu vai pat desmit dienas pasauļojas. Ideāli, ja šajā laikā nelīst lietus, jo tad sīpola miza pilnībā nogatavojas. Ja ik pa laikam uzlīst, arī nekas. Taču, ja lietus ir ilgstošs, tad gan labāk sīpolus nest kādā nojumē. Bet ir svarīgi tos labi izžāvēt.

  10. Bez naža!
    Gatavojot sīpolus glabāšanai, tiem nedrīkst griezt ne lakstus, ne sakni – abas daļas jānotrauc vien tik, cik ar roku tas izdarāms, kad sīpols ir labi izžuvis. Ja nenobriedušu sīpolu graiza ar nazi, tiek atvērti vārti dažādām infekcijām un puvei. Ziemā sīpoli jāglabā labi vēdināmā, vēsā un sausā vietā.

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs