Puķu kāposti – balti un krāsaini

Dārzeņi
Ilze Klapere
Ilze Klapere
8. jūnijs
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Shutterstock
Kāds skaists nosaukums – puķkāposti. Puķu kāposti, vai nav jauki? Un tik garšīgi! Turklāt tagad pieejami kā īsti ziedi – ne tikai balti, bet krāsaini! Konsultē dārzeņkope Mārīte Gailīte.

Tā nu iegājies, ka cilvēki lielākoties ir konservatīvi un uzturā labprātāk lieto tradicionālas lietas – ja burkānus, tad oranžus, ja redīsus, tad sarkanus, ja ziedkāpostus, tad baltus, lai gan tie ir arī citās krāsās. Arī piedāvājums veikalos un tirgos ir atbilstošs, gan sēklu, gan izaudzētās ražas jomās.

Tāpēc vispirms mazliet pievērsīsimies tradicionālo balto ziedkāpostu audzēšanas prasībām, jo, izņemot pāris būtisku nianšu, balto un krāsaino ziedkāpostu audzēšana un prasības neatšķiras.

Labāk stādīt vasaras vidū

Lielākā daļa ziedkāpostu labi aug agri pavasarī un rudenī, bet diezgan slikti vasarā. Latvijas apstākļos noteikti vislabāk rudenī. Lielā karstumā pat speciāli vasarai radītie hibrīdi neizaug tādi, kā gribētos, jo ziedkāposti karstumu necieš. Turklāt, lai baltie ziedkāposti veidotu skaisti baltas galviņas arī vasarā, tie jāsargā no saules, citādi galviņas iesauļojas un īsti labi vairs neizskatās.

Ziedkāpostiem ir tāda īpatnība, ka zaļā masa, proti, lapas, labi aug 20–25 grādu temperatūrā, savukārt galviņas ieriešas 12–16 grādos.

Tāpēc rudens pusē, kad lapas jau pietiekami izaugušas un naktis kļūst vēsākas, vidējā diennakts temperatūra kļūst optimāla galviņu veidošanai, turklāt tās vairs nav tik ļoti jāsargā no saules kā vasarā. Rudens pusē saule nav tik karsta un spoža, tāpēc galviņas veidojas skaisti baltas arī bez lapu aizlaušanas un citiem noēnošanas paņēmieniem.

Ja mazdārziņa īpašniekam gribas izaudzēt smukas galviņas, nevajag ķēpāties ar agru stādīšanu – labāk stādīt jūlija sākumā. Jāizvēlas piemērota šķirne, un amatieriem tādas ir divas – šķirne ‘Goodman’ un hibrīds ‘Fremont’ F1. Tātad stādām jūlijā un rudenī vācam skaistas, baltas galviņas! Svarīgi arī, ka ziedkāposti tik ļoti nebaidās no salnām – pat tad, ja galviņas sasalst, ēst tās var tik un tā (tiesa, ja sasalušo galviņu ir daudz, labāk uzglabāt saldētavā, jo pēc atlaišanās tās vairs neglabāsies).

Jāsargā no saules un karstuma

Tiklīdz balto ziedkāpostu galviņas ieriesušās, jāvaktē brīdis, kad jāsāk noēnošana. Tas gan atkarīgs no šķirnes, bet labāk, ja lapas ir lielas un stāvas, nevis šauras.

Labākais variants līdzās plaši zināmajai lapu aizlaušanas metodei ir sasiet lapas ar kancelejas gumijām – ērti un droši, kā zirgastē ar gumiju saņemot matus.

Holandieši pat izgudrojuši mašīnu, kas brauc pār ziedkāpostu lauku un lapas sašuj!

Vasaras beigās mēdz gadīties, ka baltās ziedkāpostu galviņas kļūst sarkanīgas. Tas notiek tāpēc, ka dienas ir karstas, bet naktis vēsas – temperatūras svārstību dēļ galviņās rodas antociāni. Ja šis process jau sācies, tad, lai gan galviņas novāktas baltas, marinējot tās kļūst rozīgas.

Pastiprinot galviņu sārtošanos selekcijā, tika radītas koši violetas šķirnes. Savukārt dzeltenajos un oranžajos ziedkāpostos rodas karotinoīdi. Un, lai gan uzturvērtības ziņā visi ziedkāposti ir līdzvērtīgi, krāsainie ir veselīgāki tieši dabisko krāsvielu dēļ – tās ir bioloģiski aktīvas vielas ar ārstnieciskām īpašībām.

Koši krāsainie

Starp krāsainajiem gluži kā eksotisku zemju princis izceļas Itālijā radītais romanesko (Romanesco) šķirņu grupas ziedkāposts – galviņa tam ir spilgti dzeltenzaļā krāsā. Bet tas vēl nav viss – galviņa nav līdzena kā citiem ziedkāpostiem, bet gan rotāta ar piramīdām līdzīgiem izciļņiem, kuri turklāt apvienojušies perfektā spirālē uz augšu. Vienai no pirmajām šīs grupas šķirnēm nosaukums bija 'Minaret’, kas pauda līdzību ar minaretu vītņveida arhitektūru.

Būtiskākā krāsaino ziedkāpostu atšķirība no baltajiem slēpjas tieši audzēšanas procesā. Proti, krāsaino ziedkāpostu galviņas no saules nav jāslēpj itin nemaz, tieši otrādi – saulē tās iekrāsojas košāk. Jā, ir arī vēl otra atšķirība – visi krāsainie ziedkāposti ir vēlīnāki nekā baltie.

3 tipiskas kļūdas, audzējot ziedkāpostus

  1. Dēstus audzē paši. Vai tad tā ir kļūda?! Ne vienmēr, tomēr ne katrs mazdārziņa īpašnieks pārzina ziedkāpostu niķus un spēj tiem izdabāt. Tāpēc, ja savā dārzā gribas novākt skaistas galviņas, labāk dēstus iegādāties pie profesionāliem audzētājiem.
  2. Karstuma problēmas. Ja ziedkāpostus audzē vasarā, ar karstumu un sauli dažkārt cīnīties ir grūti. Arī ar visu lapu aizlaušanu un citām noēnošanas metodēm gadās, ka galviņas karstuma dēļ izirst, neveidojas blīvas, bet gan vairāk izskatās pēc puķes. Citkārt galviņu virsma kļūst spilvota, klāta ar tādiem kā matiņiem, vai arī veidojas rīsu graudiņiem vai kristāliņiem līdzīgi izaugumi. Gadās arī, ka galviņai cauri karstuma dēļ izaug pa kādai lapiņai. Bet visas šīs tīri estētiskās problēmas garšu neietekmē – ja audzē savam vēderpriekam, droši var ēst. Cita lieta, ja gribas pārdot…
  3. Nepietiekami laista un mēslo. Ar ziedkāpostiem pieeja – ja reiz iestādīts, gan jau izaugs – īsti neiet cauri. Nepietiks ar saujiņu vecu kūtsmēslu, pelniem un siļķu galvām… Marks Tvens esot izteicies, ka ziedkāposts ir kā students – tam vienmēr svarīgi gan labi paēst, gan padzert. Ziedkāposti ir ēdelīgi un vienlaikus arī gana izsmalcināti – no pusfabrikātiem nebūs paēduši, vajag kārtīgas, sabalansētas maltītes! Arī jālaista ļoti čakli, jo sausumā un karstumā ziedkāposti apvainojas un veido sīkas un parūgtas galviņas.

Ziedkāposti jāmēslo ar komplekso mēslojumu, kurā ir arī visi mikroelementi. Nekādas diētas!

Kā apēst ziedkāpostus?

  • Svaigā veidā. Dārzeņu salātos vai ar kādu pikantu krējuma vai jogurta mērcīti – garšīgi un veselīgi!
  • Vārītus, tvaicētus ar sviestu. Jā, tas ir vienkāršākais veids, kā pagatavot ziedkāpostus, – novāra sālsūdenī, klāt piciņu sviesta un laimīgs ēd nost! Ja neuztrauc liekais svars, lūdzu – lielākā sviesta daudzumā var apcept rīvmaizi, pārliet ziedkāpostam un vispār norīt mēli…
  • Dārzeņu sautējumos un zupās. Ziedkāpostu maigais šarms jauno dārzeņu sautējumiem piešķirs tikai plusus. Ja kādam no ģimenes ziedkāposti negaršo, saimniecei jārīkojas viltīgi un tie kopā ar citiem vārītiem dārzeņiem jāpārvērš burvīgā krēmzupā.
  • Sacepumos ar sieru. Ziedkāposti ļoti labi sader ar sieru – vislabāk kādu kūstošu un mazliet pikantu. Vēl klāt piederas sīki sagriezts šķiņķītis, nedaudz saldā krējuma un obligāti svaigi rīvēts muskatrieksts.
  • Marinējumos. Īpaši skaisti stikla burkās izskatīsies krāsainie ziedkāposti. Var marinēt kopā ar citiem dārzeņiem, piemēram, cukīni un papriku.

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

Noderīgi un interesanti

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs

Santa+