Kas jādara, lai tavas lilijas krāšņi uzziedētu?

Dārza darbi
Antra Balode
30. maijs

Drukāt

Saglabāt

Foto: Shutterstock
Smaržīgas, elegantas, dārza karalienes un rota — lilijas. Kā par tām parūpēties, lai tiktu atalgoti ar krāšņiem ziediem? Konsultē liliju selekcionāre Dr.agr. ANTRA BALODE.

Varam stādīt arī pavasarī!

Pavasarī stādām tos liliju sīpolus, kas pa ziemu bija uzglabāti vēsā telpā vai ledusskapī (0…2 °C temperatūrā), kā arī pavasarī iegādātos sīpolus. Pareizi būtu, ja tos varētu iestādīt vēl pirms asnu parādīšanās. Taču tas ne vienmēr izdodas, jo bieži vien, siltumā glabājot, sīpoliem jau izaudzis mazāks vai lielāks dzinums – asns, kas ir ļoti trausls. Ja tas nolūst, augšana izbeidzas, un dzinums parādīsies tikai nākamajā gadā. Jāatceras, ka pēc sīpolu iegādes pavasarī tie pēc iespējas agrāk jāiestāda augsnē. Ja to nevar izdarīt tūlīt, sīpolus var uzglabāt divas nedēļas 0…2 °C temperatūrā vai, ja temperatūra ir augstāka 2–5 °C, vienu nedēļu. Augstāka temperatūra un sīpolu iekalšana uzglabāšanas laikā var būt par iemeslu īsākam stublājam un mazākam ziedu skaitam, kā tas ir tipiski šķirnei.

Ja pareizi ievērojam stādīšanas noteikumus, tad pavasarī stādītie liliju sīpoli aug un attīstās tikpat labi kā rudenī iestādītie, turklāt tajā pašā gadā veido dzinumu un ziedus.

Piemērotākā būs viegla, irdena, trūdvielām bagāta smilšmāla augsne ar labu gaisa un ūdens caurlaidību, bet lilijas varam audzēt arī mālsmilts augsnē, tikai tad tām jānodrošina laba augsnes caurlaidība, piejaucot augsnei kūdru vai smilti. Svarīgi atcerēties, ka nedrīkstam lietot svaigus, nesadalījušos kūtsmēslus pirms stādīšanas, jo tie izraisa sakņu atmiršanu un sīpolu pūšanu.

Augsne jāsagatavo pirms liliju sīpolu stādīšanas apmēram 40 cm dziļumā. No savas pieredzes iesaku izmantot kūtsmēslu aizstājēju Formoss augsnei, kas jāsajauc ar augsni attiecībā 1:10. Pagājušās sezonas pieredze liecina, ka tas nodrošina lilijas ar nepieciešamajiem barības elementiem un papildu mēslošana nav jāveic. Dārzā visvieglāk augsni paskābināt ar kūdru, bet neitralizēt ar dolomītmiltiem vai krītu.

Sīpolus izstādām uz lauka vai kastēs viegli mitrā substrātā. Stādīšanas dziļums atkarīgs no sīpolu izmēriem un augsnes sastāva. Vieglās un smilšainās augsnēs jāstāda dziļāk, bet smagās un mālainās – seklāk. Lielos sīpolus stādām 10 cm dziļi, bet mazos – 6 cm dziļi (attālums no augsnes virskārtas līdz sīpola pamatnei). Parasti sīpolus stādām 15–20 cm attālumā citu no cita. Lilijas nav ieteicams stādīt pārāk biezi, jo tad nav pietiekama gaisa cirkulācija un palielinās slimību izplatīšanās iespēja. Pēc sīpolu iestādīšanas augsne papildus jāmulčē ar 2–3 cm biezu kūdras vai trūdzemes kārtu, lai pasargātu sīpolus no sakaršanas un uzlabotu augsnes struktūru.

Sīpolu stādīšanas metodes ir dažādas:

  • 1 m platās dobēs 10 cm dziļi ar rindu attālumu 20 cm;
  • rindās ar 70 cm atstarpi;
  • starp ziemcietēm un maziem krūmiem.

Sagatavojot lauku pēc rindu metodes, ar kartupeļu vagotāju sadzenam vagas, un tajās stādām sīpolus, kur lauka ekonomijas nolūkos sīpolus varam likt zigzagā, divās rindās tā, lai starp tiem būtu ap 3 cm, un pēc tam atkal apberam ar augsni vai smiltīm. Lai nodrošinātu labāku drenāžu, sīpolus stādām smilts vai grants slānī. Šim nolūkam pēc vagu izdzīšanas ar kaplīti vai šauru grābekli nolīdzinām vagas dibenu, ieberam plānā kārtiņā smiltis vai granti un stādām sīpolus, pēc tam atkal apberam ar šo kārtu. Tādā veidā sīpoli ir pasargāti no tiešas saskares ar augsni, tiem ir nodrošināta optimāla drenāža, un ir ievērojami vieglāk tos apstrādāt pēc norakšanas – tos var viegli nomazgāt, un tie ir tīrāki nekā tieši augsnē audzētie.

Rudenī stādītās sargājam no salnām!

Ja lilijas stādīji rudenī, tagad jārūpējas, lai tās, sevišķi trompetlilijas, neapsaltu. Jaunie dzinumi ir jutīgi pret pavasara salnām – tiem nosalstot, augšana vairs nenotiek, kā arī apsalušās lilijas biežāk inficējas ar pelēko puvi. Laikus jāsagatavo materiāli, ar ko piesegt dzinumus. Piemērots ir agrotīkls, taču to nevajadzētu klāt tieši uz liliju dzinumiem, bet atstāt brīvu vietu starp agrotīklu un dzinumu. Vislabāk virs lilijām izveidot lokus un pār tiem pārklāt agrotīklu.

Ja tomēr neesam lilijas pasargājuši no sala, pēc salnas iespējami agrāk tās kārtīgi jāsalaista, lai atgūtu mitrumu.

Nevajadzētu steigties salnās cietušos sīpolus izrakt vai frēzēt lauku, iearot sīpolus zemē. Ja salnas bijušas spēcīgas, var gadīties, ka nosalst augšanas pumpurs un ziedaizmetņi. Tāpēc lilijas atpaliek augšanā un neuzzied. Arī apsalušās lilijas ir jākopj visu vasaru: jālaista, uzturot vienmērīgu mitrumu, jāmēslo caur lapām (ja vien nav nosaluši visi dzinumi) un jāravē. Rudenī sīpolus neizraksim, bet augsni mulčēsim ar kūdru vai kūtsmēsliem. Nākamajā gadā lilijas augs kā parasti un krāšņi ziedēs, ja vien – atkal neuznāks salnas.

Mēslojam!

Augšanas laikā lilijām minerālmēsli lielās devās nav ieteicami. Pirmajā mēslojumā pavasarī galvenā nozīme ir slāpeklim. Tā visvairāk pietrūkst, jo, sniegam kūstot, slāpeklis izskalojas no augsnes.

Es lilijām izmantoju šādu mēslošanas shēmu:

  1. Pavasarī dodu kādu no slāpekli saturošiem mēslojumiem: amonija nitrātu, amonija sulfātu vai kristalonu (3–4 kg uz 100 m2).
  2. Jūnijā mēsloju caur lapām ar kādu no šķīstošajiem kompleksajiem mēslojumiem (pēc formulas NPK = 14–11–25), izlietojot 3–4 kg uz 100 m2.
  3. Nākamajā mēslošanas reizē ar komplekso mēslojumu, papildus pievienojot kalcija nitrātu vai zaļo kristalonu (20–25 g uz 10 l ūdens).
  4. Pirms ziedēšanas jūlija sākumā mēsloju ar kalcija nitrātu (25–30 g uz 10 l ūdens).
  5. Pēc ziedēšanas mēsloju ar kādu no kompleksajiem mēslojumiem ar samazinātu slāpekļa saturu (3–4 kg uz 100 m2).
  6. Mēslošanu pārtraucu augusta vidū. Papildmēslojumu var dot arī samazinātās devās, bet biežāk – tad augs to izmantos pilnīgāk.

 

Minerālmēslus var aizstāt ar mikrobioloģisko mēslojumu lilijām.

Austrumlilijām nederēs minerālmēsli ar sārmainu reakciju, arī pelni, jo tām ir paaugstināta prasība pret dzelzi, un tās trūkums, kas iestājas, ja augsne nav pietiekami skāba, izraisa lapu hlorozi. Hlorozes simptomi: liliju lapas kļūst dzeltenas, bet lapu dzīslas paliek zaļas. Hlorozi var izraisīt kalcija pārbagātība (ja laista ar cietu ūdeni) vai arī fosfora pārbagātība. Dzelzs deficītu novērš, laistāmajam ūdenim pievienojot dzelzs sulfātu, miglojot ar 0,2% dzelzs helāta šķīdumu vai arī citādi paskābinot augsni.

Kopjam un sargājam no slimībām!

Nezāles jāapkaro savlaicīgi pavasarī un jāturpina visu augšanas laiku. Ravējot jāuzmanās, lai neaplauztu liliju asnus. Augsnes virskārtu nav ieteicams irdināt, jo tajā atrodas liliju piesaknes, ar kurām tās barojas.

Lilijas jālaista regulāri, un nav pieļaujama sīpola iekaltēšana.

Līdz ziedu izveidošanās brīdim lilijas jālaista biežāk, citādi veidosies mazāk ziedpumpuru, būs īsāks augu garums un bālākas lapas, bet pēc ziedēšanas laista retāk. Pēc noziedēšanas lilijām nogriež vecos ziedus un salasa nobirušās ziedlapas – pūstot uz mitrās augsnes, tās var kļūt par dažādu slimību ierosinātājām.

Ja lilijām lapas un stublāji zaļi, tos negriežam līdz rudenim, jo tie baro sīpolus un vairsīpoliņus. Rudenī, kad stublājs atmiris, to izraujam un rūpīgi savācam visu uz augsnes virskārtas nobirušo, kā arī izravējam no nezālēm.

Vispostošākā lilijām ir pelēkā puve, ko ierosina sēnīte Botrytis spp, kas pastiprināti bojā salnās un ilgstošā lietū cietušās lilijas. Pirmās puves pazīmes ir mazi brūnganīgi plankumi uz lapām, kas ātri vien kļūst arvien lielāki, saplūst kopā un pārņem lapas, ziedus un pumpurus. Sīpolus puve nebojā, bet kavē auga attīstību, kas ietekmē arī sīpola pieaugšanu. Pēdējos gadus manā dārzā lilijas vairs neslimo ar šo postošo slimību, jo regulāri tās apstrādāju ar bioloģiskajiem augu aizsardzības līdzekļiem trihodermīnu un biomiksu. Sīpolus stādu augsnē, kur iekaisīts trihodermīna sausais preparāts, un vasarā trīs četras reizes lilijas apstrādāju pārmaiņus ar trihodermīna un biomiksa šķidro preparātu.

Lilijām bojājumus var nodarīt arī kaitēkļi: laputis, liliju vabole. Laputis galvenokārt izplata vīrusslimības, un tās biežāk sastopamas slēgtās platībās. Viens no postošākajiem kaitēkļiem ir liliju vabole jeb sīpolu lapgrauzis – 7–8 mm gara, spilgti oranžsarkana vabole, kura grauž liliju lapas. Tā ziemo augsnē. Kāpuri ir netīri dzeltenoranži, klāti ar gļotām. Aprīļa vidū, paaugstinoties gaisa temperatūrai, vaboles izlien no augsnes, kur pārziemojušas, un sāk baroties ar jaunajiem liliju dzinumiem un lapām. Jūnija sākumā no vaboļu iedētajām oliņām veidojas kāpuri, kuri ir vēl postošāki par vabolēm. Gļotām klātie kāpuri parasti atrodas lapu apakšpusē un strauji nograuž lapas, kā arī barojas no ziediem.

Ievērojot audzēšanas prasības un rūpīgi kopjot, lilijas krāšņi ziedēs un augs, bet tev nebūs jācīnās ne ar pelēko puvi, ne liliju vaboli!

Vienkārši un ekoloģiski nekaitīgi ir laikus, kad pavasarī parādās pirmā vaboļu paaudze, tās salasīt un iznīcināt. Ja nav iespējams regulāri apsekot un iznīcināt liliju vaboles un to kāpurus, divas reizes sezonā – pirms un pēc ziedēšanas – augi jāapsmidzina ar insekticīdu (0,1 % deci).

Audzējot lilijas pārdošanai, tās ar kādu no fungicīdiem būs jāmiglo no jūnija sākuma, kad liliju dzinumi ir ap 30 cm gari. Atkarībā no laika apstākļiem lilijas vasarā miglo 3–4 reizes. Miglošana ir efektīva tikai tad, ja lapas ir sausas un tuvāko 8 stundu laikā neuznāk lietus. Liliju augšanas sezonā ieteicams mainīt preparātus, jo tad rezultāti būs labāki – slimības izraisītājam neveidosies pret attiecīgo preparātu izturīgas rases (piemēram, ķīmiskie augu aizsardzības līdzekļi Ronilāns, Sumileks). Jāatceras, ka visi ķīmiskie augu aizsardzības līdzekļi ir kaitīgi cilvēka veselībai un piesārņo apkārtējo vidi, kā arī bez Valsts augu aizsardzības dienesta izdotas apliecības daudzus līdzekļus nevar iegādāties.

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs