Rīga +6°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
10
-
1
-
0
-
2
-
0
-
0
-
0
-
– Kādi kurmji dzīvo Latvijā?
– Latvijas dārzos un pļavās dzīvo tikai viena veida kurmji – Eiropas kurmji Talpa europaea. Tie mitinās gandrīz visā Eiropā, izņemot Norvēģiju, Īriju un Portugāli. Pasaulē dzīvo arī citādi kurmji – ne tikai tādi melni kamolīši ar mitru degunteli. Piemēram, kurmi, kam ir ļoti dīvains, it kā mīkstām, garām adatām klāts deguns, dēvē par zvaigžņdeguna kurmi, bet zeltainas nokrāsas kurmi – par zelta kurmi. Latvijā gan tādus nesastapt.
Eiropas kurmis ļoti reti nodzīvo ilgāk par trim gadiem, tas izaug 16 centimetru garš un var svērt pat 150 gramu. Kurmju mātītes vienā metienā pavasarī un vasaras pirmajā pusē izaudzē 3–4 kurmēnus, kas čiepst kā cālēni. Divu mēnešu laikā tie kļūst pieauguši.
Viņi paliek dzīvot vecajā alu sistēmā, bet kurmji seniori sāk rakt jaunas ejas vai atrod tukšas cita kurmja raktās alas. Dieviņš, kurmi radīdams, tam devis īpaši spēcīgas ķepas, tādēļ kurmim neatliek nekas cits kā rakt. Pārsvarā kurmis ēd sliekas, tās veido 90 procentus kurmja barības, bet reizēm viņš uzkož kādu tārpiņu, gliemezi vai mazu vardulēnu.
Barību kurmis meklē ar savas lieliskās ožas palīdzību, jo ieraudzīt ēdienu viņš nevar – kurmim ir traki slikta redze, bet briļļu veikaliņu apakšzemē nav. Kurmim ir daudz asiņu un daudz hemoglobīna tajās, tāpēc viņš spēj viegli elpot pazemē, kur ir maz skābekļa. Un, protams, melnais samta kažociņš – no tiem savulaik Latvijas preses karaliene Emīlija Benjamiņa esot sev pašuvusi oriģinālu kažociņu.
Kurmju klātbūtne ir apliecinājums tam, ka dārzā ir veselīga un auglīga augsne, tāpēc ar tiem nevajadzētu nežēlīgi cīnīties, bet mācīties sadzīvot vai tos tikai atbaidīt.
– Kāpēc kurmjus nevar apskatīt zoodārzā?
– Tāpēc, ka kurmjiem ir kāda īpatnība, kuras dēļ tie nespēj dzīvot nebrīvē. Kurmis daudz ēd un daudz strādā. Ja tam ēdamo piegādā tāpat un nav jāpiepūlas, kurmis aptaukojas un nomirst, droši vien no garlaicības un liekā svara.
– Kāpēc kurmis izstumj augsni virszemē?
– Kurmja rakums, ko var redzēt virszemē, ir tikai nieka fragmentiņš no visas kurmja alu sistēmas, kas ir labi pārdomāts labirints. Seklās jeb barošanās ejas atrodas pāris centimetru zem augsnes virskārtas, savukārt satiksmes jeb dziļās ejas ierīkotas vidēji 20 centimetru, bet dažkārt pat metra dziļumā. Tur arī iekārtoti kurmju vairošanās un atpūtas midzeņi.
Kurmja rakums, kas redzams virszemē, ir no satiksmes ejām izstumtā nevajadzīgā augsne. Kurmju rakumi liecina, ka šajā vietā ir laba augsne. Jo mazāk kurmim ēdiena, jo vairāk tas paplašina savu alu labirintu. Kurmis vispār nedzīvo purvainās vietās un turas tālāk arī no skābas, sausas, smilšainais vai akmeņainas teritorijas.
Sliktumu nodara kurmja alas nevis viņš pats – kur kurmis zemi izcilā, tur mazās saknītes tiek izkustinātas un augs, piemēram, žirgts gurķa stāds, aiziet bojā.
– Kā daba regulē kurmju skaitu?
– Nopietnākie dabiskie kurmju ienaidnieki ir visi caunveidīgie zvēri, eži, lapsas, kas kurmi gan nokož, bet parasti neapēd, kā arī lielie putni: baltie stārķi, vārnveidīgie un piekūnveidīgie putni, pūces. Taču visvairāk kurmju saimei kaitē aukstas ziemas, kad dziļi sasalst zeme. Tāpat kurmjus apdraud pavasara pali, kad ūdens strauji ieplūst pazemes labirintos. Nelabvēlīgi tos ietekmē arī ilgstošs sausums vasarā.
– Ko sliktu kurmis izdara dārzam?
– Pats kurmis? Patiesībā neko! Kurmis negrauž ne augu saknes, ne lakstus. Sliktumu nodara kurmja alas – kur kurmis zemi izcilā, tur mazās saknītes tiek izkustinātas un augs, piemēram, žirgts gurķa stāds, aiziet bojā. Tāpat kurmju alās mēdz dzīvot dažādi citi dārza kaitnieki, piemēram, ūdensžurkas.
Daļu cilvēka dusmu kurmis saņem tieši savu rakumu dēļ, kas izbojā skatu gludi pļautā mauriņā. Pļavas, kas kurmja izrakātas, ir grūtāk kopjamas, savukārt tīrumu saimnieki par kurmjiem sūdzas retāk: vietās, kur platības tiek dziļi uzartas, kurmjiem nepatīk. Citādi kurmis neko sliktu dārzam nedara, gluži otrādi – tas ēd dārzkopja tik nīsto zemesvēžu un maijvaboļu kāpurus un brīnās, kāpēc visi no viņa – tāda klusa un čakla – grib tikt vaļā.
– Vai kurmjus drīkst nogalināt?
– Tā kā kurmju klātbūtne ir apliecinājums tam, ka dārzā ir veselīga un auglīga augsne, ar kurmjiem nevajadzētu nežēlīgi cīnīties, bet mācīties ar tiem sadzīvot vai tos tikai atbaidīt. Turklāt, ja ļoti strikti seko likuma burtam, tad patiesībā kurmjus Latvijā nonāvēt nemaz nedrīkst. Dzīvnieku aizsardzības likumā ir noteikts vispārīgs aizliegums nogalināt dzīvniekus, nosaucot atsevišķus gadījumus, kad to darīt tomēr drīkst (piemēram, zveja, medības). Likumā teikts, ka atļauts iznīcināt kaitīgos grauzējus un kukaiņus, bet, tā kā kurmis nav ne grauzējs, ne kukainis, varam secināt, ka kurmjus nemaz nedrīkst nogalināt.
Par to, ka kurmjus var atbaidīt, saliekot alās kaut ko tiem nepatīkamu, liecina pat seni latviešu ticējumi.
– Vai kurmjus var aizbaidīt ar skaņu un vibrācijām?
– Kamēr kurmis pie šīm skaņām un vibrācijām nav pieradis, – var. Bet, ja paskatāmies, piemēram, uz nogāzēm pie dzelzceļa sliedēm, varam redzēt, ka tur kurmja rakumu ka biezs, – diez vai te dzīvojošos kurmjus, kas pieraduši pie preču vilcienu rīboņas, izdotos aizbaidīt ar klabošām koka dzirnaviņām. Bet kopumā – jā, ir daudz dārzkopju, kas ir pārliecināti: kurmjus no dārza viņiem izdevies aizbaidīt tieši ar savdabīgām skaņām.
Piemēram, ar rotējošām dzirnaviņām, kas izgrieztas no plastmasas pudeles. Vai arī ar speciālām dārzkopības preču veikalos iegādājamām kurmju atbaidīšanas ierīcēm, kas izplata kurmjiem netīkamas vibrācijas. Ļoti svarīgi, lai kurmjiem netīkamās skaņas ierīces dārzā ir izvietotas pietiekamā daudzumā un saliktas pareizos attālumos, turklāt regulāri jākontrolē, lai rūpnieciski ražoto ierīču baterijas ir gana spēcīgas un kurmju aizbaidīšanas process nepārtraucas.
– Ja salikšu ko nelāgu kurmja alās, viņš raksies prom?
– Par to, ka kurmjus var atbaidīt, saliekot alās kaut ko tiem nepatīkamu, liecina pat seni latviešu ticējumi. Piemēram: kurmjus varot atbaidīt, ja uz pīlādža zara sacep gaļu, un tad ar šo zaru baksta kurmju ejas, dusmīgi runājot: duru kurmjiem acis ārā. Tāpat ticējumos ieteikts sadurt zemē vienkārši pīlādža zarus vai gaļas cepamos iesmus.
Mūsdienās saimnieces ir daudz radošākas un kurmja aizbaidīšanas nolūkos ir gatavas kaut pašas līst alā. Kas tik netiek izmēģināts un ieteikts! Visbiežāk tā ir kaut kā nelāga salikšana alās, lai kurmim būtu nepatīkami pa tām pārvietoties. Ir saimnieces, kas alās ievieto dažādus asus zariņus – bārbeles, rozes, ērkšķogas.
Te gan jāuzmanās, lai pēc tam rokas nesavaino pati dārzkope. Vēl alās mēdz likt dažādas šmuces – vecas siļķes, petrolejā vai benzīnā samērcētas lupatas, izsmēķus, etiķa esenci, pulverūdeni. Starp citu, palīdzot arī, atvainojos, iečurāšana kurmja alā. Kāds saimnieks Gulbenē esot pārliecinājies, ka kurmji nerokot tur, kur alās salikti sagriezti bebra dziedzeri, jo tie nejauki ož.
Kurmis labi zina, kas ir lietus un plūdi, tādēļ alu sistēmu izveido tā, lai liekais ūdens kaut kur aiztecētu un būtu iespējams no plūdiem paglābties.
Arī veikalos var nopirkt dažādu veidu kurmju atbaidīšanas līdzekļus: karbīta granulas, lavandas bumbiņas utt.. Protams, kurmi pabaidīt ar šādām metodēm var. Un, visticamāk, viņš tiešām pārvietosies kādu gabaliņu tālāk – piemēram pie tava kaimiņa, kam tieši iepretī tava kurmja rakumiem ierīkota smalka garšaugu dobīte. Galvenais, kas jāatceras, mēģinot kurmi aizbaidīt, – tas jādara kā kaujā: uzbrūc no vienas dārza malas un mērķtiecīgi virzies uz otru vai arī sāc no teritorijas vidus un tad atvirzi kurmjus prom uz dārza malām.
– Ja kurmja alā salej ļoti, ļoti daudz ūdens, vai viņš būs pagalam?
– Visticamāk, ne. Kurmis savas alas ir ierīkojis tā, lai ūdens tām neskādētu. Galu galā – kurmis labi zina, kas ir lietus un plūdi, tādēļ alu sistēmu viņš izveido tā, lai liekais ūdens kaut kur aiztecētu un būtu iespējams no plūdiem paglābties. Ja arī kādam šķiet, ka viņš kurmja alā sagāž veselu lērumu ūdens, visticamāk, tas kaut kur tikpat veikli kā ietecējis, iztek ārā.
– Kā noķert kurmi lamatās?
– Lamatas ir efektīvs līdzeklis karā ar kurmjiem, jo tā tu vainīgo vari noķert pie rokas, skatīt vaigā un pateikt visu, ko tu par viņu domā. Ir dažādu veidu lamatas. Visvienkāršākās – plastmasas caurulīte, kam abās pusēs durtiņas, kas veras uz lamatu iekšpusi. Ja kurmis tādā ielien, ārā tikt nevar. Šādās lamatās kurmis iekrīt dzīvs, tātad noķertais būs no tām jāizķeksē. Nepārbīsties un esi gatava – kurmis no dusmām un bailēm mēdz spiegt un ļoti skaļi.
Nesabīsties – kurmis no dusmām un bailēm mēdz spiegt un ļoti skaļi.
Ir arī citu veidu lamatas – tādas, kurās kurmis uzreiz ir pagalam. Jebkurā gadījumā ir svarīgi lamatas pareizi nolikt. Jāatrod pareizā vieta, kur lamatas ievietot, – tai jābūt tādai barošanās alai, kur kurmis regulāri iegriežas pēc savas dienišķās slieku devas. Tātad – ja šorīt dārzā parādījies svaigs kurmja rakums, pie tā noteikti ir kurmja barošanās ala. Ja uzliksi lamatas tieši virs vertikālās alas, pa kuru virspusē izstumta augsne, visticamāk, kurmi nenotversi.
Lamatas jāliek alā, kurā kurmis nāks meklēt sliekas, vaboles, gliemežus vai kādu mazu vardīti. Pamēģini tā: ja redzi kādu aizdomīgu zemes izcilni un domā, ka tā ir barošanās ala, piespied to nedaudz ar kāju. Kurmis no smagā fiziskā rakšanas darba ātri nogurst, tādēļ tam vajag daudz ēst – pat vairākas reizes dienā. Ja diennakts laikā ala ir atkal pacelta uz augšu, zini – kurmis te ir atkal savācis barību un, visticamāk, nāks atkal.
– Vai kurmi no zemes var izrakt?
– Nejauši diez vai, jo kurmis nesēž un negaida, zīlēdams – raksi tu gladiolām vagu uz šo pusi vai tomēr ne. Visaktīvāk kurmji rok rītos un vakaros, bet, juzdami ko aizdomīgu tuvumā, kļūst īpaši piesardzīgi. Tomēr ir dārzkopji, kas piešāvušies ķert kurmjus tieši viņu darba laikā. Tad jādara tā: no rīta jāpieceļas gana agri, jāņem rokās asa lāpsta un jāiet kurmju medībās.
Ieraugot, ka kādā vietā paceļas zemes kaudzīte, veikli jādur lāpsta zemē un jāmet kurmis gaisā kā jubilārs dzimšanas dienā. Ko pēc tam ar kurmi darīt – tas ir gaumes jautājums. Var pacelt gaisā, turot aiz abiem stiprajiem nagiem, likt apzvērēt nekad mūžā te nerakt un aiznest kaut kur tālu prom, bet var arī rīkoties skarbāk.
– Vai kurmi var noindēt?
– Kurmju indes ražotāji un tirgotāji ir pārliecināti, ka var. Tomēr labāk par jebkuras krāsas un cenas indi kurmjiem tomēr garšo sliekas, tā ka nez vai viņam būs interese nobaudīt ko citu.
Visticamāk, ar indi varbūt izdosies kurmi pierunāt pārcelties kādu gabaliņu uz citu pusi. Nosacīts efekts ir arī automašīnas izplūdes gāzu ievadīšanai alās un speciālajām kurmju iznīcināšanas svecēm, kas jāaizdedzina un jāieliek alās. Ja tiešām ala būs noslēgta no visām pusēm, sveces dūmi var būtiski kaitēt kurmja veselībai. Bet to, vai kurmis tajā brīdī tiešām sēž alā un elpo gāzi, nekad nevaram zināt. Iespējams, alu sistēmu tomēr nebūs izdevies noslēgt un indīgie dūmi patiesībā turpat netālu izkūpēs gaisā.
Labāk par jebkuras krāsas un cenas indi kurmjiem tomēr garšo sliekas, tā ka nez vai viņam būs interese nobaudīt ko citu.
– Kas ir kurmju spridzināšana?
– Tā ir jaunmodīga kurmju iznīcināšanas metode, par kuru gan dzīvnieku aizstāvji nepatikā groza galvu, turklāt izrādās, ka spridzinātājs var nonākt pat policijas nagos. Kurmju spridzināšana uzskatāma par nežēlīgu iznīcināšanas metodi. Tas notiek tā: agrā, agrā pavasarī kurmja alas piepilda ar speciālu gāzi un pēc tam to uzspridzina. Līdz ar to tiek izjaukta visa kurmja rūpīgi izveidotā alu sistēma, un, ja viņš tobrīd gadījies mājās vai darbā turpat savā alā, pagalam ir.
Tomēr pat tik nežēlīga metode negarantē, ka šai dārzā vai teritorijā nekad vairs nebūs neviena kurmja. Gan atnāks un varbūt pat jau šogad. Redz, kurmji visu zemi sadalījuši teritorijās – tāpat kā cilvēki. Kad mazie kurmēni pamet vecāku ligzdu, tie dodas meklēt sev zemes pleķīti. Ja ir kāds tukšs, ievācas tajā, bet, ja nav, pat mēģina uzvarēt kādu, kas brīvajā zemes gabalā pasteidzies apmesties pirmais.
Kurmju spridzināšana uzskatāma par nežēlīgu iznīcināšanas metodi.
– Vai pret kurmjiem var cīnīties profilaktiski?
– Teorētiski – jā. Piemēram, ja būvē siltumnīcu, ap to var zemē kāda metra dziļumā ierakt vertikālas plāksnes, kurām kurmis nevar izrakties cauri. Līdzīgi plāksnes var ierakt visapkārt dārzam vai apbūves gabalam. Ja rocība lielāka, kādu sprīdi zem zāliena pirms tā ierīkošanas ieklāj sietu ar smalkiem caurumiem, lai kurmis, pret to rokoties, sasistu pakausi un dotos meklēt citu vietu dzīvošanai.
