Rīga +5°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
5
-
0
-
0
-
7
-
0
-
0
-
0
-
Par neapstrādāto dzintara rotu tapšanu
Zīmola Noķerts Liepājā/Captured in Liepaja veidotāja Ilze Vainovska rotās un amuletos iemezglo neapstrādātu dzintaru, kas noķerts Liepājas pludmalē.
Pirms četriem gadiem viņai pietika drosmes un apņēmības mainīt savu dzīvi. Ilze aizgāja no darba žurnālistikā, pat nezinot, ko darīs tālāk. Ideja atnāca pati. Tāpat kā daudziem liepājniekiem, arī viņai mājās bija burka ar jūras izskalotiem dārgumiem.
«Katrs, kas dzintaru atradis, par to ir sajūsmā un grib, lai tas ir ar viņu. Un tad dzintars mētājas vai nu makā, vai kabatā. Bet es gribēju, lai tas ir valkājams un paliek neapstrādāts – dzīvs,» saka Ilze. Internetā viņa sameklēja dažādu mezglu veidus un ķērās pie tautiskiem materiāliem – lina, kokvilnas. Taču drīz vien secināja, ka tie ļoti ātri novalkājas, ja rotu nēsā ikdienā.
«Tiklīdz cilvēkam ir mans dzintars, viņš kļūst par daļu no manas dzīves,» pavisam nopietni saka dzintara sējēja Ilze Vainovska. Rotās viņa ieliek savas domas, sajūtas un garantē tām mūža apkopi.
Tagad Ilze dzintara rotas un amuletus iesien neilona jeb tā sauktajos šambalas diegos, ko var atrast rokdarbniekiem paredzētos veikalos. Ilze palepojas, ka sākusi ar 1,2 milimetru resniem, bet nu jau izmanto 0,5 milimetru diegus.
Reizēm cilvēki jautā, kā viņa var noturēt dzintaru – tas taču bēg prom! Un saņem atbildi: «Un kā jūs cilvēku noturat, kad ar viņu runājat? Esiet tik interesants, lai viņš negrib mukt projām! Un jums taču ir desmit pirksti!»
Pirkstiem tiešām jābūt ļoti veikliem, mezglu siešana stiprina sīko motoriku, kas būtiska gan bērniem valodas attīstībā, gan vecākiem cilvēkiem prāta mundruma saglabāšanai. Vēl nepieciešama milzu pacietība un uzmanība. Sākumā Ilze dzintaru iesēja tikai tīklā, bet palēnām, atrodot jaunus mezglu veidus, sāka tapt dažādas zīmes, piemēram, Dieva trijstūris. Teju katrā no viņas darbiem ir dimanta jeb bezgalības mezgls. Tas piemērots amuletiem, jo simbolizē bezgalīgo mīlestību, aizsardzību un vislabākos novēlējumus.
Savas darbnīcas Ilzei nav – dzintaru var iesiet jebkurā vietā.
Līdzi vajag tikai diegus, šķērītes un pašu akmeni. Sākumā tapa tikai kaklarotas, tagad arī auskari un rokassprādzes jeb pulksteņi, kuros laiku rāda dzintars.
Meklēt pārus auskariem esot visgrūtākais: «Vienā brīdī viņi izskatās pēc pāra, bet nākamajā – nemaz.» Dzintaru pati ķer reti, jo tam vajadzīgs liels fizisks spēks. Muguru un rokas labāk taupa amuletu veidošanai.
Gandrīz katram dzintaram, kas iesiets rotās, Ilze dod vārdu vai raksturojumu, par katru spēj pastāstīt. Sarunājoties var just aizrautību un fascinējošu, mazliet mistisku pievilkšanas spēku. Pēdējā laikā Ilze aizvien biežāk vada meistarklases. Bijusi gan pie Norvēģijas latviešiem, gan Nodarbinātības valsts aģentūras rīkotajos pasākumos un iedvesmojusi cilvēkus, kas meklē darbu. «Kad dari to, kas tev patīk, viss sakārtojas tā, ka tiešām vari to darīt. Vienkārši ir jābūt ļoti godīgam,» secina Ilze.
Kā noķert dzintaru?
Īstais dzintara ķeršanas laiks ir rudens, ziema un pavasaris. Lai dzintars nāktu krastā, vēja ātrumam jāsasniedz 30–35 metri sekundē, turklāt pie Polijas, nevis Latvijas krastiem.
Dzintaru ķer ar lielām ķeselēm, brienot jūrā. Smeļ ūdeni ar visām jūraszālēm un pēc tam meklē, vai trāpījies arī kāds dārgakmens. Dzintars krastā nāk jebkurā diennakts laikā. Lai nepaliktu bešā, ķērāji uz jūru iet jau naktī. Kā atšķirt īsto dzintaru no viltojuma?
Vienīgais pilnīgi drošais pārbaudīšanas veids ir ultravioletā gaisma. Īsts dzintars, kad tam pilnīgā tumsā uzspīdina ultravioleto lukturīti, fluorescē.
Soli pa solim dimanta jeb bezgalības mezgls
1. Uz auklas uzver amuletu. Auklu apliek ap vidējo pirkstu jeb garo Indriķi, galus atstājot vienādā garumā.
2. Vienu brīvo galu uzliek uz īkšķa. Izveidojas cilpiņa.
3. Cilpiņu noņem un apgriež otrādi. Svarīgi ņemt no apakšas, jo tad tas ir vieglāk izdarāms.
4. Noliek uz plaukstas. Piespiež ar īkšķi.
5. Ņem otru auklas galu un ver cauri tā, ka tas ienirst un iznirst.
6. Sakārto, pievelk tā, lai sanāk glīts kliņģeris, vidū atstājot dārziņu.
7. Ūsas samaina vietām. Otru no augšas izvelk cauri, lai gals iznirst dārziņa viducī.
8. Ņem pirmo ūsu un velk cauri no apakšas, lai arī tā iznāk ārā dārziņa viducī.
9. Pievelk un no augšpuses bužina, līdz visas cilpas gana glītas.
10. Dimanta mezgls gatavs.
Soli pa solim slīdošais jeb laulības mezgls
1. Brālis ar māsu neprecas. Kad diegi blakus, tos nesien. Vajag, lai precas no dažādiem namiem, tāpēc auklas gali nāk no dažādām pusēm. Parasti dāma stāv uz vietas un bruņinieks viņu aptekalē jeb viens ir auklas statiskais gals, otrs danco tam riņķī.
2. Tātad bruņinieks ir ieraudzījis burvīgu dāmu. Viņš sāk to lenkt – kustīgo auklas galu liek pāri statiskajam.
3. Bet nu grib redzēt arī, kāda viņa izskatās no otras puses, – izver pa apakšu.
4. Un vēlreiz no priekšas un no aizmugures – to pašu darbību atkārto.
5. Bet nu bruņinieks saprot, ka – re, kāds krusts pāri vecpuiša dzīvei rēgojas! Bet meita viņam tik ļoti patīk, ka ņems arī to krustu uz kamiešiem, – kustīgo auklas galu noliek paralēli un izver cauri krustam. Savelk.
6. Lai laulība turētos, otram jāizdara viss tieši tas pats – no augšas, no apakšas, ierauga krustu un palien tam apakšā.
7. Un tad vaļā viens no otra vairs netiek, bet zināma brīvestība paliek.
