Omes margrietiņām jaunas kleitas!

Margrietiņas tiešām ir īpašas! Pirmkārt, tām ir ļoti daudz vietvārdu. Katrā Latvijas stūrī šīs ziedētājas dēvē citādi – gan par grietiņām, par cirtumpuķēm, gaigalām, baltpuķēm, asinslapām, mārītēm, baltgalvēm, laimes puķēm, margrietām, pīpenēm… Otrkārt, parastā pīpene ir Latvijas nacionālais zieds. Agrāk margrietiņas latīniski sauca par Crysanthemum  – krizantēmām –, bet tagad botāniķi vienojušies par Leucanthemum. Mums, dārzniekiem, tieši šis nosaukums norāda, par ko ir runa.

Katrai gaumei savas

Margrietiņu jeb pīpeņu sugu ir daudz. No vecmāmiņām mantotās Leucanthemum maximum visi pazīst kā lielziedu margrietas, tām ir arī šķirnes.

Citi lasa

Reklāmraksts

Vieta, kur spa tradīcijas satiekas ar profesionālu ārstniecisku aprūpi

Marta Kalniņa

Slavenības

Kivičs atvainojas Saldus senioriem par bijušās sievas «cūcīgo gājienu». Kas noticis?

Daina Lapiņa

Siera kūkas

Rabarberu siera kūka – sezonas hits!

• Ļoti atšķirīgi ir izcilo pīpeņu hibrīdi Leucanthemum x superbum. Piemēram, man dārzā aug ‘Brightside’, kas izskatās kā parastā margrietiņa, tikai druknāka, 80 cm augsta.
• Ir arī šķirne ‘Christine Hagemann’ ar pildītu viduci, bet apkārt vienkāršas ziedlapiņas, tāpat 80 cm augsta.



• Savukārt izcilās pīpenes hibrīda ‘Victoria Secret’ ziedošais cers ir zemāks, 40 līdz 50 cm augsts, toties paši ziedi ar burvīgu ziloņkaula baltumu, kas puķu dobi ārkārtīgi atdzīvina. Man pašai šī šķirne ļoti patīk, jo tā ir ar izteikti skaistiem ziediem – ziedlapiņas ap centru kārtojas divās trijās kārtās.



Augs veido kompaktu un stingru krūmu, kas bagātīgi ziedēja pat traki lietainajā vasarā, kāda mūs pārsteidza pirms diviem gadiem. Parasti baltie ziedi mitrās vasarās nav tik stingri, taču šai šķirnei, par spīti laikapstākļiem, tie saglabājās ļoti kvalitatīvi.

• Ir izcilās margrietiņas arī ar šķeltām ziedlapiņām, un ir tādas kā bumbulīši, kur viss zieds aizpildīts, piemēram, šķirne ‘Fiona Coghill’. Ir gaiši dzeltenīgas margrietas, bet tām Latvijā ir ļoti īss mūžs – iespējams tāpēc, ka neizturīgākas pret salu.



Holandieši bieži vien izveido jaunas šķirnes, kas ir ārkārtīgi skaistas, taču nav noturīgas. Tās vairāk domātas vienam diviem gadiem, bet mums, latviešiem, tomēr gribas, lai ziemciete dārzā augtu daudzus gadus.

Dārzā labi jūtas arī parastā pīpene Leucanthemum vulgare – tā var pat pati ieaugties, jo izsējas ar sēklām. Pļavas margrietiņas ir diezgan izturīgas, cers skaisti pārziemo, tas ir divgadīgs.

Īpašā bužināšana

Vienalga, vai margrieta ir liela vai maza, pildīta vai nepildīta, tā prasa, lai par to neaizmirstu. Bieži vien cilvēki man jautā: «Manā dārzā bija tik skaistas margrietas, bet kāpēc vienā brīdī tās pazuda?» Izrādās, margrietām patīk, ka tās kustina.

Grūti pateikt, vai tie ir divi, trīs vai četri gadi, bet, ja jūti, ka margrietas ar visu mēslošanu vairs neaug tik spēcīgi, to ceri sāk sarukt, tad skaidrs, ka pienācis laiks margrietas atkal vienkārši izrakt, sadalīt, pabužināt un tad likt atpakaļ zemē. Tas attiecas uz visām margrietām. Jā, šīm puķēm patīk, ka tās ik pēc pāris gadiem pārstāda. Citās augsnēs šāda vajadzība nobriest agrāk, citās vēlāk – tas jājūt katra dārza saimniekam pašam.

Viltus margrietiņas

• Pīpenēm līdzīgus augus vari meklēt arī ar latīņu nosaukumu Tanacetum coccineum – sārtā pīpene. Pēc skata patiešām atgādina margrietiņas, un cilvēki tā arī tās dēvē. Cers ir 70 cm augsts, ziedi lieli, rozā vai sarkanā krāsā (šķirnes ‘Robinson’s Rose’ un ‘Robinson’s Red’) – tā var dabūt košās krāsas puķu dobē.



Zied jūnijā un jūlijā. Tiesa, šīs margrietas nevajadzētu stādīt dobes priekšplānā, jo pēc laika lapojums pazūd. Tās labāk stādīt grupā ar citām puķēm – piemēram, bitenēm, guntiņām, kaķumētrām, magonēm, salvijām vai laimiņiem –, un sakuplojušie ceri regulāri jādala.

• Vēl ir šarlaksarkanā krizantēma (Chrysanthemum coccineum vai Tanacetum coccineum  ), šķirne ‘Robinsons Rot’ – koši sarkana, 90 cm augsta un zied jūnijā un jūlijā.
• Arī ap Jāņu laiku ziedošie jānīši (Erigeron) ir līdzīgi margrietām, taču šis augs ir vairāk radniecisks asterēm. Mazprasīgs, bagātīgi aug. patīk saule, pusēna, normāla dārza augsne ar pietiekamu mitruma daudzumu. Pārāk bagātās augsnēs var nenoturēt savu augumu. Ziedēšanas laiku pagarina, nogriežot noziedējušās ziedu galviņas.



Ļoti interesantas ir krāšņo jānīšu šķirnes ‘Azurfee’ ar lavandziliem, puspildītiem ziediem un ‘Rosa Juwel’ ar violeti rozā puspildītiem ziediem – tās patiešām vairāk atgādina asteres.

• Margrietiņām līdzīga puķe ir arī skaistastere (Kalimeris), piemēram, šķirne ‘Charlotte’, ziedlapiņas gaiši zilā krāsā, zied ļoti ilgi – no jūnija līdz septembrim.



• Jūnijā skaisti zied 30 cm augstās alpīnās ziemasteres (Aster alpinus), kas izskatās pēc margrietiņām – ar dzeltenu vidu un baltām, rozā vai gaiši violetām ziedlapiņām.

5 svarīgas lietas

1. Dārza margrietiņām nepieciešama trūdvielām bagāta augsne ar pietiekamu mitrumu. Tajā pašā laikā augsne nedrīkst būt pārmēru slapja. Senos laikos vecmāmiņām auga lielas, skaistas margrietas, bet – turpat bija arī kūts. Lielās margrietas dārzos lekni auga un krāšņi ziedēja tāpēc, ka zeme bija samēslota ar kūtsmēsliem. Trūdvielām bagātās augsnēs labāk arī saglabājās mitrums. Ja zeme smilšaina, ielabo to ar kompostu!
2. Ja gribi dārzā iestādīt pļavas margrietiņas, tām derēs arī trūdvielām nabadzīgākas, sausākas augsnes. Jūrmalas, Rīgas smilšainajai zemei būs piemērotākas tieši šīs margrietiņas, kas ir ar sīkākām, smalkākām lapiņām, tāpēc pacieš lielāku sausumu. Tomēr jāņem vērā, ka arī šīm margrietiņām patiks, ja augsne būs labi drenēta, kur viegli notek lietus ūdeņi.
3. Margrietiņu ceru dali pavasarī, pirms vēl parādījušies pumpuri. Ja izraksi krūmu ar lieliem ziediem, protams, ka tas nolaidīsies. Tādā gadījumā nogriez ziedus, lai stāds koncentrējas uz sakņu augšanu. Ja margrietiņa audzēta podiņā stādaudzētavā, tad nav nekādas atšķirības, kad margrietiņa tiek stādīta – to var darīt visu vasaru, jo sakne netiek traumēta pat tad, ja stāds ir ar ziediem.
4. Margrietiņas ir izturīgas – tās neslimo ar miltrasu. Varbūt retu reizi kāda maijvabole mēdz izēst lielās margrietas ziedu vai arī tai uzmetas sūcējkukaiņi – lap­utis vai tripši –, tad deformējas auga lapas, stublāji un ziedi. Laputis uzreiz ir labi pamanāmas, taču tripšus iespējams konstatēt, papurinot atvērušos margrietas ziedu, – tad no tā izbirst 1–2 milimetrus gari, tumši, kustīgi kukainīši. Tripšus apkarot jāsāk ar kādu no insekticīdiem, piemēram, Karate Zeon 5 (0,05% koncentrācijā), tiklīdz parādās ziedpumpuri.
5. Kalcija trūkums margrietām var izraisīt stublāju deformāciju.