Rīga +1°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
3
-
0
-
0
-
1
-
0
-
1
-
0
-
Augustā lavandas vēl ir iespējams apgriezt, bet – ne vēlāk, tad labāk nogaidīt līdz pavasarim. Vēlāk rudenī es neiesaku tās griezt. Kāpēc? Pirmkārt, ja rudenī lavanda uzzied un ziedus nenogriež, dažkārt sēklas izsējas – tā gan ir laimes spēle, bet man ir tā gadījies. Vai izdosies izaugt jaunajiem stādiņiem, tas atkarīgs no laikapstākļiem ziemā.
Otrkārt, audzējot lavandu, jāatradinās no it kā pašsaprotamā paraduma – ilgi priecāties par uzziedējušo un gaidīt, kad augs nozied, lai rudenī nogrieztu un ieziemotu kā citas puķes dobēs. Ar lavandām tā rīkoties nedrīkst divu iemeslu dēļ.
- Ja lavandām nav laikus apgriezti pirmie ziedi jūlijā, tām zūd spēks un nākamajā gadā tām vairs nebūs cerētās ziedu atdeves.
- Ja ziedus nenogriež laikus vasarā, bet griež rudenī, tad kātos satek rudens lietavas, jo tie nepaspēj aizaugt.
Satecējušā ūdens dēļ, kad decembrī un janvārī uznāk sals, sakņu sistēma ātrāk var izsalt.
Tieši šo divu faktoru dēļ es visiem iesaku lavandas turpmāk nogriezt, tiklīdz tās uzzied. Protams, ja ir vēlme ziedus izžāvēt un izmantot. Savukārt, ja gribas vienkārši priecāties par ziedošajām lavandām, tad lai tās nozied otrreiz, apgriezīsi pavasarī. Otrajā ziedēšanas reizē ziedi vairs tā arī nesmaržo kā pirmajā, jo ēterisko vielu koncentrācija tajos ir mazāka. Īpaši augusta beigās un septembrī, jo saule vairs nav tik aktīva.
Nē mulčai!
Lai gan daudz kur rakstīts, ka lavanda jāpiesedz ar mulču, es neiesaku to darīt. KĀPĒC? Latvijā jau tā ir mitri klimatiskie laikapstākļi! Un lavandai nepatīk mitrums, tā var nopūt. Savā saimniecībā mēs 2017. gada lietavu rezultātā ļoti daudz stādu pazaudējām tieši lielā mitruma dēļ. Īpaši jāuzmanās, ja ir mālainās smagās augsnes, kurās mitrums uzkrājas.
Es iesaku lavandas piesegt ar egļu zariem, jo pa tiem tiek novadīts liekais mitrums – šī metode īpaši labi strādā, ja tās audzē mazā platībā.
Egļu zari jāliek, kad patiešām sākas ziema un parādās pirmie sali. Būtiski skujas atstāt diezgan ilgu laiku, pat līdz maija sākuma, jo lavandām visbīstamākais ir pavasaris, kad ir kailsals un svārstīga gaisa temperatūra – īpaši, kad pa dienu ir plusi, bet naktī mīnusi. Tad lavandas krūms piedzīvo stresu, sakņu sistēma tiek izcilāta, un augs ātrāk aiziet bojā.
Nepārsteidzies!
Pirms četriem gadiem pieļāvu kļūdu, no kuras esmu mācījusies. Savā pirmajā mazajā lavandas lauciņā, kad bija pienācis pavasaris, pamanīju, ka manas lavandas zem egļu zariem visas ir pelēkas. Raku ārā un dedzināju. Tas notika vairākas nedēļas, un labi, ka daļa krūmu, ko vēl nebiju izrakusi, no apakšas sāka zaļot. Šādā gadījumā iesaku nogaidīt, jo sakņu sistēma var izrādīties vēl dzīva, lai gan augša ir apsalusi.
Ar lavandām vienmēr vajag nogaidīt līdz maija vidum un pavērot, ko tas dara!
Tikai tad varēs saprast, kurš augs izsalis, kurš tikai apsalis un sakņu sistēma ir dzīva, tikai tad var apgriezt nosalušos zariņus.
Par pavairošanu
Ir trīs metodes, kā lavandas var pavairot, – ar sēklām, taču tām ir ļoti slikta dīgtspēja, tāpēc šī metode ir laimes spēle. Labāk pavairot ar spraudenīšiem – nogriežot zariņu un to ūdenī 2–3 nedēļas apsakņojot, ūdenim var pielikt klāt trihodermīnu.
Septembra beigās, oktobra sākumā es izroku spēcīgākos krūmus, ko saucu par mammām – lai ir ģenētiskais materiāls, ko saglabāt tālāk. Šos stādus lieku pagrabā, kur ir plus 5–10 grādi, lai uzturas zaļi un cieši neaizmieg.
Tad janvārī un februārī apgriežu dzinumus spraudenīšiem, apsakņoju ūdenī un tad lieku zemītē, lai tālāk apsakņojas tur. Zemei var pievienot vulkāniskos pelnus – perlītu, lai nedaudz uztur mitrums. Parasti tas ir marts, aprīļa sākums un laukā zeme vēl ir sasalusi, bet veikalā tobrīd lielākoties var iegādāties tikai kūdras substrātu. Lavandai tas īsti nepatīk – tai tīk drenēta, gaisa caurlaidīga, neitrāla vai vairāk kaļķaina augsne ar pH 7,0–7,2, līdz ar to kūdras substrātu samaisu ar jūrmalas smiltīm, kuras tai laikā nav sasalušas. Stādījums vienmērīgi jālaista. Svarīgi ir nepārlaistīt, jo mitrums stādam nepatīk, bet svarīgi arī mazo stādiņu neiekaltēt.
Trešā metode – pavairot ar zaru noliekšanu un apraušanu, gluži kā upenes.
Spraudenīšus ārā izstādu ne ātrāk kā maija beigās. Bulduru Dārzkopības vidusskolas pasniedzēja Anita Onkele iesaka stādīt pat tikai pirms Jāņiem. Ja mazos stādiņus iestāda dārzā maija sākumā, tikko tie sāk adaptēties, var uznākt salna un izdarīt augiem nopietnu kaitējumu. Piesegšana mazajiem stādiņiem ir riskants pasākums – dažkārt izdzīvo, dažkārt neizdzīvo.
Lavanda jāstāda saulainā vietā, aizvējā un pēc iespējas smilšainā augsnē, un pareizi kopjot, augs var nodzīvot pat 10 gadu!
