Praktiski padomi, kā atrast drošāko mājas sargāšanas veidu

Mājokļa drošība
Dace Rudzīte
10. jūnijs
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Shutterstock
Par drošību lauku īpašumā jārūpējas ikvienam, bet tiem, kas mājā nedzīvo visu laiku, par drošību jāgādā dubultā. Kāds ir drošākais mājas sargāšanas veids? Skaidro ALEKSEJS RUDZĪTIS, Koblenz Drošība Pārdošanas nodaļas vadītājs.

Viens no veidiem, kā pasargāt māju, ir ierīkot signalizāciju – sensorus var izvietot gan iekštelpās, gan mājas ārpusē. Ielaušanās gadījumā tie radīs troksni un nosūtīs signālu apsardzes firmai, kas sazināsies ar mājas īpašnieku un nepieciešamības gadījumā dosies notvert zagli. Ja vērtīgākās lietas atrodas ārpus mājas: pagalmā stāv automašīnas, lauksaimniecības un dārza tehnika, instrumenti, taču garāžas nav vai tai nav drošu durvju, prātīgāk būtu izvietot signalizāciju mājas ārpusē.

Sensoriem var iestatīt gan jutību, gan attālumu, kādā nelūgtais viesis drīkst tuvoties ēkai. Vēlams, lai ap māju būtu žogs, jo tas novērš iespēju, ka meža ieskautā lauku mājā signalizāciju iedarbinās meža zvēri. Populārs ārējās apsardzes veids ir arī novērošanas kameras, ko bieži izmanto, ja īpašumā notiek remontdarbi un strādā celtnieki. Lielākais āra sensoru ieguvums – trauksmes signāls skan, pirms zaglis ielauzies īpašumā. Agrāk videonovērošanu un ārējos sensorus varēja ierīkot tikai atsevišķi, bet tagad pieejams kombinēts risinājums – vienā ierīcē gan videokamera, gan kustību sensors.  

Savukārt iedzīvi un arī mājiniekus pasargā signalizācija iekštelpās. Ja mājā ir vairāki stāvi, pirmajā stāvā var izvietot kustību sensorus. Tiem var iestatīt dažādus darbības režīmus, piemēram, nakts režīmu. Tomēr tie šajā laikā reaģēs arī tad, ja pa māju pārvietosies paši mājas iedzīvotāji. Ja mājai ir viens stāvs, praktiskāk izmantot drošības magnētus, ko piestiprina logiem vai durvīm. Ja signalizāciju nejauši iedarbina mājinieki, katra apsardzes firma nosaka laiku, cik ātri pašiem to vajadzētu atslēgt, uz signalizācijas klaviatūras uzspiežot kodu, kas izslēdz trauksmes skaņu. Ja mājās ir lieli logi, var izvietot arī sensorus, kas reaģē uz stikla plīšanas skaņu. Tos parasti izvieto telpā, kur logu ir visvairāk.

Tiem, kuri mājā nedzīvo visu laiku, ieteicams ierīkot iekštelpu signalizāciju un noteikti uzlikt āra sirēnu. Kastīte baltā vai melnā krāsā ar sarkanu, mirgojošu lampiņu ļaundariem uzreiz liek saprast, ka objektu apsargā!

Gudrāks dūmu detektors

Šogad spēkā stājās obligāta prasība, lai mājās būtu dūmu detektori. Tā kā standarta dūmu detektors par ugunsnelaimi brīdina tikai ar skaņu, cilvēkam, kas mājā nedzīvo visu laiku, ar to nebūs līdzēts. Tāpēc prātīgāk ierīkot automātisko ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmu, kas savienota ar apkalpojošo apsardzes firmu.

Ja mājā sākas degšana, signāls par ugunsdrošības trauksmi nonāk līdz apsardzes uzņēmumam. Sistēma uzreiz atšķir, vai atvērās mājas durvis, nostrādāja kustību vai dūmu detektors. Tad apsardzes firmas darbinieki nekavējoties sazināsies ar mājas īpašnieku vai uz māju nosūtīs apsardzes ekipāžu, kas novērtēs situāciju un vajadzības gadījumā izsauks ugunsdzēsējus arī tad, ja mājā neviena nav.

Brīdina arī par gāzes un ūdens noplūdi

Apsardzes signalizācijai var pieslēgt arī tvana gāzes un dabas gāzes, kā arī ūdens noplūdes un temperatūras izmaiņu detektorus. Tvana un dabas gāzes detektori izskatās līdzīgi dūmu detektoram, atšķiras tikai to funkcijas. Dabas gāzes noplūdes detektoru liek telpā, kur atrodas gāzes katls, vai virtuvē, un tas nostrādā, ja notiek dabas gāzes noplūde.

Tvana gāzes detektors reaģē uz tvana gāzi. Savukārt ūdens noplūdes detektoru noteiktā līmenī no grīdas izvieto vannasistabā, arī tualetē. Ierīcei ir speciāls indikators, kas reaģē, ja telpā sākusies ūdens noplūde un ceļas ūdens līmenis. Galvenā šo ierīču priekšrocība – visi signāli nonāk signalizācijas sistēmā, un tos saņem apsardzes firmas darbinieki, kas uzreiz attiecīgi reaģē. Visus šos detektorus var ierīkot jau uzceltā mājā, jo tiem ir arī bezvadu versijas.

Pats sev apsardzes boss

Ja lauku māja atrodas vietā, uz kuru apsardze nevar ierasties maksimāli ātri – vismaz pusstundas laikā –, zūd šī pakalpojuma jēga. Tad pastāv cita iespēja: ja mājā pieejams interneta pieslēgums, var ierīkot savu apsardzi. Uzliek speciālu interneta moduli, telefonā ielādē aplikāciju un to savieno ar ārējo kameru.

Tas nozīmē – ja nostrādā ārējais detektors, kustību sensors vai dūmu detektors, cilvēks ieiet savā telefonā un apskatās kamerā, kas noticis. Mīnuss – tiek zaudēts laiks, jo tāpat būs jāzvana ugunsdzēsējiem, policistiem vai citiem palīgiem. Taču tā vismaz varēs attālināti sekot līdzi tam, kas notiek mājā, un fiksēt notikušo.

Apsardzes firmas

Pirms izvēlēties apsardzes firmu, kas ierīkos signalizāciju, ieteicams painteresēties, kādas firmas apsargā mājas kaimiņos, cik liela pieredze un kāda reputācija ir uzņēmumam. Svarīgi noskaidrot, cik apsardzes ekipāžu darbojas reģionā – tas bieži noteiks, cik ilgā laikā trauksmes gadījumā apsardze varēs ierasties. Vēlamais laiks, kad apsardzei būtu jāierodas, ir aptuveni desmit minūtes.

Ja kāds sola ierasties triju minūšu laikā, šim solījumam labāk neticēt. Arī pusstunda var būt pārāk ilgs laiks – zaglis tad jau, visticamāk, būs devies prom. Ja māja atrodas nomaļus un uz to ved lauku ceļš, svarīgi noskaidrot, vai apsardzes firma varēs atbraukt ziemā, kad ceļu klās biezs sniegs.

Kaimiņi un uzlīme uz žoga

Labas attiecības ar tuvākajiem kaimiņiem ir zelta vērtē. Var sarunāt (varbūt vienojoties par nelielu, bet taisnīgu atlīdzību), ka viņi šad tad atnāks un īpašumu apskatīs. Varbūt ieies arī iekšā, varbūt izkurinās, varbūt sagrābs vecās lapas.

Kaimiņš kaimiņam arī noziņo, ja apkaimē pamana svešus, aizdomīgus cilvēkus vai transportlīdzekļus, kas apbraukā apkārtni.

Mūsdienu apstākļos to var izdarīt arī sociālajos tīklos – internetā šī ziņa sasniegs plašāku auditoriju, arī zagļi šo informāciju pamanīs un, ticamākais, savus plānus mainīs. Interesanti, ka daudzi pietiekami nenovērtē suņa kā mājokļa sarga potenciālu, ierindojot to vien trešajā drošības līdzekļu vietā aiz signalizācijas un novērošanas kamerām. Turpretim zagļi suņus atzīst par lielāko traucēkli zādzības paveikšanai, jo suņi pievērš apkārtējo uzmanību, bet lielāks suns var būt arī diezgan nopietns pretinieks. Ja mājā pastāvīgi nedzīvo, arī suņa barošanu un pieskatīšanu var uzticēt kaimiņiem.

Preventīvs pasākums ir arī atstāt kādā no telpām gaismu, radot efektu, ka mājās kāds ik pa laikam parādās. Ir lampas, kuru ieslēgšanos un izslēgšanos var darbināt attālināti. Aizbaidīt zagļus palīdz arī uz īpašuma uzlīmētās drošības uzlīmes, ka objektu apsargā vai ka īpašumā veic videonovērošanu. Taču jāņem vērā, ka zagļi tiešām iekārojamu objektu izpēta – gan cilvēku paradumus, gan pašu īpašumu. Ir gadījumi, kad zagļi iemet teritorijā akmeni vai kaut ko palauž, paslēpjas un skatās, vai apsardze atbrauc vai ne. Tā ka uz to vien paļauties nevar.

Vajadzīga arī apdrošināšana

Signalizācija un apsardze veic savu funkciju, īpašuma apdrošināšana – savu. Tāpēc visprātīgāk rīkosies tie, kuri gan ierīkos signalizāciju, gan iegādāsies īpašuma apdrošināšanu. Ja mājai kāds izsitīs logu, vandīsies pa privātajām mantām un kaut ko arī paņems, apdrošinātāji segs zaudējumus, kas notikuši, taču nepatīkamā sajūta, ka kāds pa tavām lietām grābstījies, saglabāsies.

Apdrošinātāji pat uzskata: neapdrošināt īpašumu var atļauties tikai cilvēki, kuriem savu mantu nav žēl un kuriem pietiek naudas, lai sabojāto atjaunotu.

Pārējiem prātīgāk par savu īpašumu parūpēties laikus, iegādājoties mājokļa vai, vēl labāk, arī iedzīves apdrošināšanas polisi. Nekustamā īpašuma apdrošināšana nozīmē apdrošināt mājokļa iekšējo un ārējo apdari, kanalizāciju, elektroinstalācijas, inženierkomunikācijas. Daļa kompāniju apdrošināšanas līgumā iekļauj arī mājai apkārt esošo sētu, bruģi, lapeni. Taču, apdrošinot māju, automātiski netiek apdrošinātas saimniecības ēkas, kūts, pirts – tās jāapdrošina atsevišķi.

Iedzīves apdrošināšana nozīmē apdrošināt mājā esošās mēbeles, apģērbu, elektrotehniku, virtuves tehniku, traukus. Vairums apdrošina tikai māju, bet ne iedzīvi, taču tā nereti ir tikpat vērtīga kā māja. Ja ir apdrošināta tikai māja, nevis iedzīve, cilvēks atlīdzību par nozagtajām mājlietām nesaņem. Tāpēc apdrošinātāji uzskata, ka saprātīgākā izvēle ir parūpēties par abiem un tos iekļaut vienā apdrošināšanas līgumā.

Ja īpašumā atrodas kāds traktors vai cita lauksaimniecības tehnika, to ieteicams apdrošināt – arī šādu pakalpojumu piedāvā apdrošināšanas kompānijas. Mazo tehniku, piemēram, trimmerus, motorzāģus un tamlīdzīgus darbarīkus apdrošina kopā ar mājokļa iedzīvi.

Izvērtē piedāvājumu

Pirms slēgt apdrošināšanas līgumu, jāizpēta un jāsalīdzina vairāku apdrošināšanas kompāniju piedāvājums un jāizvēlas izdevīgākais. Cenas ir ārkārtīgi dažādas un atkarīgas gan no īpašuma atrašanās vietas, gan vecuma, gan tā, ko tieši vēlas apdrošināt. Polises noslēgšanai vajadzīgos dokumentus var aizpildīt internetā, piezvanot uz apdrošināšanas kompāniju vai ierodoties klātienē. Ja māja ir gana veca vai tai ir kādas ārpus standarta īpatnības, apdrošinātājs var palūgt atsūtīt mājas fotogrāfiju. Apdrošinātāju parasti arī interesē, vai mājā ir dūmu detektori, vai ir apsardzes signalizācija.

Apdrošinātāji var atteikt apdrošināt īpašumu, jo likumiski obligāta ir tikai OCTA. Atteikt apdrošināt var, piemēram, 70–80 gadus vecu māju bēdīgā tehniskajā stāvoklī, kurā gadiem nav veikts remonts.

Kā veidojas polises cena?

  • Jo māja lielāka, jo dārgāk maksā.
  • Polise mājai Rīgā maksā dārgāk nekā identiskai mājai laukos, jo galvaspilsētā pastāv lielāks zādzību risks. Savukārt Kurzemē pie jūras ir lielāks dabas stihiju risks, tāpēc polise mājai Liepājā būs dārgāka nekā mājai Latgalē.
  • Vecam īpašumam apdrošināšanas polise izmaksā vairāk. Taču, ja pirms kara būvētā ēkā veikts kārtīgs remonts, ievilkta jauna apkures sistēma, nomainīti elektrības vadi, tas polises cenu atkal samazina.
  • Vasarnīcas vai vasaras mājas apdrošināšana ir nedaudz dārgāka, jo var gadīties, ka ziemā māja aizsalst vai pavasarī applūst, un zaudējumi ir lielāki nekā tad, ja cilvēks dzīvo uz vietas un nelaimi pamana laikus. Šādās ēkās pastāv arī lielāks zādzību risks, un tas palielina polises cenu.
  • Māju apdrošina tās atjaunošanas vērtībā. Proti, cik izmaksās uzcelt jaunu māju šodien, ja notiks sliktākais? Mūsdienās neviens vairs nevar māju atjaunot par tādu summu kā pirms 20–30 gadiem, tāpēc polises cena reizēm var šķist pārāk augsta.

Noderīgi!

  • Ja mājā pazūd elektrība, piemēram, negaisa vai vētras laikā, pirmajā diennaktī signalizācijai tas draudus nerada. Signālu par to saņem apsardzes firma, turklāt katrai signalizācijas sistēmai ir akumulators, kas tai bez elektrības ļauj darboties 24 stundas.
  • Zagļi signalizāciju nevar vienkārši sabojāt, piemēram, pārkniebjot elektrības vadus.
  • Lielākajai daļai signalizācijas detektoru jutīgums ir regulējams. Parasti jutīgumu var iestatīt, sākot no 20 vai 40 kilogramiem. Tas nozīmē – ja detektoram garām paies suns vai kaķis, detektors nereaģēs. Ja paskatīties, kas notiek mājā, ieklīdīs alnis, detektors nostrādās. Tāpēc ap māju vajadzētu būt žogam.
  • Arī signalizācijas sensori jāuztur tīri un ik pa laikam jāveic profilaktiska tīrīšana – jānotrauc zirnekļu tīkli un jāapskata, vai sensorā nav ieperinājies kāds zirneklis, muša vai cits kukainis.
  • Kvalitatīvām signalizācijas iekārtām vajadzētu kalpot ne mazāk kā piecus gadus, taču ar nosacījumu, ka vismaz reizi divos vai trijos gados vadu signalizācijai ir jāmaina akumulators, savukārt bezvadu – reizi pusotrā vai divos gados jānomaina baterijas. Dažkārt jānomaina arī kāds no detektoriem.
  • Izmaksas atkarīgas no tā, vai tā ir vadu vai bezvadu signalizācija. Vai ielaušanās gadījumā signalizācijas iekārtas radīs tikai troksni vai arī par trauksmi tiks ziņots apsardzei. Cik daudz sensoru mājās vai ārpus tās tiks izvietots, un vai plānots izvietot arī novērošanas kameras. Vai tajās mājas īpašnieks lūkosies pats vai arī uzticēs to apsardzes firmas darbiniekam. Bezvadu signalizācija vienmēr būs aptuveni divas reizes dārgāka nekā signalizācija ar vadiem.
  • Ja signalizāciju plāno ierīkot mājas celtniecības vai remonta laikā, piemērota būs vadu signalizācija – remonta laikā vadus varēs nomaskēt aiz sienu apdares. Ja remonts jau veikts, neuzkrītošāk mājas interjerā izskatīsies bezvadu signalizācija.
  • Signalizācijas ierīkošanai būs nepieciešams no trim stundām līdz trim dienām. Tas atkarīgs no detektoru daudzuma un izvietojuma, arī signalizācijas veida.
  • Ierīkošanas un ikmēneša apkalpošanas maksa atkarīga no reģiona, kurā māja atrodas, – parasti tā ir, sākot no 20 eiro mēnesī. Signalizācijas iekārtas var arī nomāt – tas gan paaugstinās mēneša izmaksas, tomēr būs piemērots variants, ja nevar atļauties samaksāt par apsardzes signalizācijas iekārtām visu summu uzreiz.
  • Ja mājā dzīvo gados vecāks cilvēks, var ierīkot trauksmes pogu – to nospiežot, apsardzes uzņēmums saņem signālu, ierodas mobilā grupā. Var izdarīt tā, ka trauksmes signāls pienāk dēlam vai meitai uz mobilo tālruni. To var pielikt arī pie signalizācijas. Vai tikai pogu kā palīdzību vecākam cilvēkam, kas dzīvo laukos. Ja viņš redz, ka mājai tuvojas kāda aizdomīga mašīna, viņš var dot ziņu saviem bērniem.

Vadu signalizācija

  • Galvenais nosacījums – mājai jābūt pastāvīgam elektrības pieslēgumam.
  • Ja remonts jau pabeigts, jādomā, kā nomaskēt signalizācijas vadus.
  • Pluss – detektoriem nevajag mainīt baterijas.

Bezvadu signalizācija

  • Ātrāk un vieglāk ierīkot.
  • Bezvadu sensorus viegli pārnest no vienas vietas uz citu, bet visu sistēmu viegli pārcelt uz citu objektu.
  • Reizi pusotrā līdz divos gados jāmaina baterijas.

Trauksmes poga

  • Izmantojama bez signalizācijas sensoriem.
  • Viegli lietot – ja dzirdams ielaušanās troksnis vai pagalmā ievēroti sveši aizdomīgi cilvēki, nospiežot pogu, par to var paziņot apsardzei.

Kustību sensori

  • Piemēroti gan iekštelpām, gan izvietošanai ārā.
  • Var izvēlēties dienas vai nakts režīmu un jutību.
  • Ārā uz ēkas fasādes parasti izvieto 4–8 sensorus.
  • Iekštelpās piestiprina pie sienām vai griestiem. Izvieto tik daudz sensoru, cik nepieciešams.

Drošības magnēti

  • Piestiprina pie logiem un durvīm gan dzīvojamā mājā, gan saimniecības ēkās.
  • Trauksme ieslēdzas, ja noteiktajā laikā tiks atvērts logs vai durvis.
  • Var apvienot ar kustību sensoriem.

Novērošanas kameras

  • Var izvietot gan mājas iekšpusē, gan ārpusē.
  • Bieži izmanto kopā ar citiem signalizācijas veidiem – ja ieslēdzas trauksme, jau attālināti var vērot, kas mājās noticis.
  • Darbību kamerā vērot var uzticēt apsardzes firmai, taču ar viedierīces aplikāciju to var darīt arī pats.

Neapspried publiski savu finansiālo stāvokli un īpašumu un nevienam nesniedz informāciju par savā īpašumā ierīkotajiem drošības līdzekļiem.

 

Pieredze

Stāsta saimnieks, kura māja atrodas Pierīgā:

«Mums vēl nebija mājas, tikai pirtij ielikām logus, kad uzreiz pieslēdzām signalizāciju. Šobrīd mājā, kad atver durvis, ir magnētiņš, kas sāk pīkstēt, un katrā istabā ir sensori, kas vēro visu telpu. Tikko kāds sāk kustēties, sensori pīkst. Par laimi, pa šiem garajiem gadiem reāla trauksme nav bijusi, tikai viltus. Bijušas reizes, kad zirneklis nostaigā tieši pa sensora actiņu vai kad sistēmā kaut kas atgadās, un nostrādā signalizācija. Apsardzes uzņēmums par to nerājas, tikai piezvana un saka: jums bija trauksme, atbraucām, bet ielaušanās pēdu nav. Tā kā par apsardzes kompāniju arī varu teikt visu to labāko – viņi uzreiz atbrauc un apskatās. Ārpusē mums ir arī sirēna, kas visu laiku mirgo, – tā arī atbaida garnadžus. Jo Pierīgā tas kontingents ir tāds, ka bez signalizācijas neiztikt – tas ir obligāts pasākums!»

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

Noderīgi un interesanti

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs

Santa+