Pilni podi petūniju

Inita ir dzimusi un augusi madoniete. Pēc vidusskolas izmācījās par pārdevēju, apprecējās un 1990. gadā kopā ar vīru Jāni piemājas siltumnīcās kā pilnīgi nezinīši pamēģināja audzēt stādus – kādas nu vien sēklas toreiz varēja nopirkt. Izdevās: auga griezdamies! Inita, mazuli gaidīdama, ar lielu punci stāvēja tirgū un pārdeva tomātu, gurķu un asteru dēstus. Dārznieces izglītību viņa ieguva krietni vēlāk – kad dēls un meita jau bija paaugušies. Puķu sētas saimniece piekrīt: teorētiskās zināšanas, protams, ir vajadzīgas, tomēr, lai koptu augus, vajadzīgs vēl kas cits – tas, ko mēdz dēvēt par zaļajiem īkšķīšiem. Puķu sētas saimniecei tie ir, tādēļ, lai arī darbinieki strādā labi, ļoti lielu darbu siltumnīcās dara tikai Inita pati.

Puķu sētas siltumnīcas Avotu ielā šogad var svinēt dzimšanas dienu: tieši pirms 15 gadiem piemājas siltumnīcās Zepiem kļuva par šauru un viņi te, pļavas vidū no zaļas nulles sāka veidot dārzniecību – nebija ne elektrības, ne iebraucamā ceļa, nekā. Nu Initai un Jānim pienākumi sadalīti: Jānis gādā par lielajiem labības laukiem, bet Inita par puķēm – sezona sākas ar atraitnītēm pavasarī un beidzas ar podu krizantēmām 18. novembra valsts svētkos. Pārsvarā Puķu sētā aug puķes: raibum raibās vasarai milzīgos podos, arī ziemcietes, garšaugi – piparmētras, pētersīļi, baziliks, tomāti, gurķi. Puķu sēta audzē stādus lielveikalu Depo tīklam, tādēļ vairākkārt nedēļā jādodas uz Rīgu. Tad Madonas puķes rindām vien sarūmējas lielajos kravas busos, Inita sēstas pie stūres un brauc. «Puķu audzēšana ir smags darbs. Cilvēki mēdz domāt: kas tad tur – puķe jau nav govs, kas jāpieskata. Bet ir pat trakāk. Paskat, siltumnīcas malā saliktas rindas ar podu krizantēmām. Bet tur jau sagatavota vieta, kur puķes būs jāliek noēnot, lai nodrošinātu tām īsu dienu un garu nakti. Smejos, ka man katru vakaru noteiktā laikā visi savi bērni jānoliek gulēt un no rīta noteiktā laikā jāpamodina. Ja pati neesmu, man jāmeklē, kas to izdarīs,» saka saimniece. Darba daudz, bet – patīk.

Krāšņa puķe podā visai vasarai

 «Lieli mums tie puķu podi,» saka Inita, siltumnīcā paceldama milzīgu petūniju ar lillīgi strīpainiem ziediem. Puķe saaugusi tik bagātīgi, ka pārspētu pat kuplus tautastērpa brunčus! Kā pie tādas tikt? Lūk, ko iesaka Inita.

5 padomi vasaras podu puķu audzēšanā

1. Liels pods. Pērkot vasaras podu puķi, pievērs uzmanību poda lielumam: ideāli, ja tam ir 30 centimetru diametrs. Visbiežāk tirgū tiek piedāvāti augi 20 centimetru podiņos. Tas nekam neder! Ja puķe iestādīta mazā podiņā, drīz vien saknēm sāks trūkt vietas – substrāta un mitruma būs par maz. Lai kā centīsies labi kopt, puķe sāks nīkuļot un aizies bojā. Ja tava puķe nopirkta un aug mazākā podiņā, noteikti pārstādi.

2. Rupjš substrāts. Svarīgs ir arī substrāts, kādā augs iestādīts, – jo tam rupjāka frakcija, jo labāk. Smalks substrāts ātri sablīvējas – saknēm trūkst gaisa un augs sāk nīkuļot.

!Nekādā gadījumā podu puķēm nevajag izmantot dārza augsni – tā ātri sablīvēsies.

3.Vienmērīgs mitrums. Vasaras podu puķēm ir svarīgs mitrums – tās regulāri jālaista, augsnei podā vienmēr jābūt mitrai, lai puķe tiek gan pie ūdens, gan barības vielām. Ja laiks karsts – jālaista katru dienu, ja lietaināks vai augs stāv ēnā – mazliet retāk.

4. Lietus ūdens. Laistīšanai vislabāk izvēlēties lietus ūdeni: tad puķes augs griezdamās. Ja lietus ūdens nav, var ņemt ūdeni no kādas dabīgas ūdenstilpes – ezera, dīķa, akas. Ar ūdeni no dziļurbumiem vai krāna – ļoti uzmanīgi. Bieži vien tieši ūdens vainojams tajā, ka puķes neaug, nezied un nīkuļo. Ja gadu no gada pērc podu puķes un tās rūpīgi mēslo un citādi rūpējies, bet iepriecinoša rezultāta nav, iespējams, neveiksmē vainojams tieši ūdens.

! Lai augus vēl vairāk iepriecinātu, laistāmo ūdeni mazliet paskābini: tradicionālā lieluma lejkannā ieber naža galu citronskābes.

5. Pietiekams mēslojums. Podu puķes jāmēslo ar komplekso mēslojumu – vislabāk derēs mēslojums ziedošiem balkona augiem. Jāizlasa, kas rakstīts uz iepakojuma, cik stiprā koncentrācijā mēslojums augiem jādod. Ja lieto stipru mēslojumu, puķes ar to jālej divreiz nedēļā. Savukārt ar vājākas koncentrācijas mēslojumu puķes var liet katrā laistīšanas reizē. Ja puķi nemēslos, tā priecēs ļoti īsu brīdi – tikai tik ilgi, kamēr tā saņems barības vielas no ilgās iedarbības mēslojuma, ko audzētāji parasti pievieno substrātam. Dažkārt saimnieces saka: bet es nemēsloju, un man tāpat ziedēja! Ziedēja gan, bet tu pat iedomāties nevari, cik krāšņi un kupli būtu saaugusi puķe, ja tā būtu cītīgi mēslota.

Petūnija

Labi augs tikai saulē, ēnā izstīdzēs un ziedēs skopi. Jāmēslo ļoti devīgi – petūnija ir ļoti ēdelīga, jo tā strauji aug un kupli zied. Visizturīgākā puķe – derēs arī saimniecei, kam kādreiz var piemirsties to aplaistīt. Petūniju var atdzīvināt pat tad, kad tā jau sakaltusi gandrīz sienā. Tad parasti substrāts ja ir atdalījies no poda malām un puķi nevar aplaistīt: viss ūdens no poda iztek. Tādēļ puķi ar visu podu ieliek lielākā traukā ar ūdeni, lai tā labi padzeras. Ja petūnijai nolūzt kāds zars – nekas, ataudzēs vietā un kļūst pat vēl kuplāka.

Svarīgs atklājums: Vecos ziedus izplūkt nav obligāti

Parasti saimnieces sūkstās, ka petūnijas prasa sasodīti daudz darba: štrunts, ka ik dienu jālaista, bet tā pārziedējušo ziedu izplūkšana ir tik garlaicīga. Inita saka: neplūciet! Tas ir mīts, ka noziedējušo ziedu izplūkšana ir pats galvenais petūniju kopšanas likums. Tā nav! Inita saka: «Protams, puķei tas nāks tikai par labu, bet esmu pārliecinājusies: ne tas ir noteicošais. Man pie ieejas dārzniecībā ir vesela rinda ar petūniju podiem. Nekad neviens tām nav izplūcis nevienu ziedu. Tas vienkārši nebūtu iespējams – tad jau man vajadzētu darbinieku, kas visu dienu plūc ziedus! Bet manas petūnijas līdz rudenim saaudzē tik garus dzinumus, ka savienojas ar puķu kastēm, kas novietotas pusotra metra zem podiem. Man ir vesela puķu siena! Ja petūnijas aug lielā podā, ja tās rūpīgi lej un devīgi mēslo, pārziedējušie ziedi augšanai netraucē.»

Kalibrahoja

Patīk saule. Bagātīga ziedēšana, krāšņas krāsas, kopšana līdzīga kā petūnijai, bet kalibrahoja ir kaprīzāka. Ja nepatīk substrāts vai laistāmais ūdens – sāk nīkuļot un saslimst ar hlorozi: lapas kļūst gaišākas, ziedu mazāk. Ja tā notiek, nekavējoties jāmaina substrāts, ūdens, mēslojums. Pārziedējušie ziedi nav jānolasa.

Zemenes

Jāaudzē saulē un labi jāmēslo – apmēram reizi nedēļā. Nokarenās zemenes var būt gan ar baltiem, gan rožainiem ziediem. Tās, kas zied baltiem ziediem, dod apaļas, bet ar rožainajiem ziediem – garenas ogas, turklāt tās ir ēdamas. Ražo līdz pat vēlam rudenim – kad diena raujas īsāka, ogas kļūst skābākas, bet dekorativitāti nezaudē. Biežākā kļūda, ko pieļauj saimnieces: stīgojošās podu zemenes kopj tāpat kā ierastās dārza zemenes: steidzas nogriezt katru jauno stīgu. Nepareizi! Stīgojošajām zemenēm ir tieši tāds uzdevums: stīgot. Katras stīgas galā tā veido jaunu zemenes stāda posmu – tas atkal zied un atkal dod ogas. Ja stīgu nogriež, arī jauna stāda un ogu nav.

Begonija

Necieš pārlaistīšanu un pārmēslošanu, jo aug lēnāk nekā, piemēram, petūnija. Patiks ēnaina vieta. Ēnai derēs arī diascijas un lobēlijas.

Verbena

Vajadzīgs daudz ūdens, jālaista un jāmēslo regulāri. Ja puķi iekaltē, tā labi jāsalej un jāapgriež dzinumu gali, lai atgriežas spēks.

Pelargonija

Izturīga puķe, var likt saulē. Derēs saimniecēm, kam piemirstas puķes apliet, – pelargonija neapvainosies.

Ja vienā podā vai kastē sastādītas dažādas puķes, to kopšana var būt sarežģītāka. Iespējams, vienam augam patīk saule, otram – ēna, tādēļ raibo puķu kastes vislabāk novietot pusēnā.