Pieticīgā Saules meita rudbekija

Puķu dārzs
Agnese Ģērmane
20. augusts
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Shutterstock
Vienkāršas un pieticīgas, turklāt zied līdz pat salnām. Tādas ir rudbekijas – visu toņu dzeltenās un oranžās atvasaras puķes ar tumšbrūniem vidiņiem.

Stādīšana

Visas rudbekiju šķirnes var sēt uzreiz dobē, taču lielāko daļu labāk stādīt ar ceriem, kas izrakti no jau dārzā augošām puķēm. Ja ne mammai, ne kaimiņienei rudbekijas dārzā neaug, tās noteikti atradīsi vecā, pamestā dārzā vai draugu lauku mājā. Ja nu tomēr šādi neizdodas pie rudbekijām tikt, tās var iegādāties stādaudzētavās, turklāt šķirņu un augumu dažādība ir liela – no 40 centimetru īsām līdz vairāk nekā 2 metrus slaidām.

Rudbekijas ceri ir viegli atdalāmi, jo tās neaug pudurī, bet pamazām izplešas. Ja negribas atdalīt cerus, var arī salasīt sēklas no jau pārziedējušām ziedkopām un tajā pašā dienā vienmērīgi izsēt pa dobi, uzberot virsū nelielu kārtiņu zemes. Labos laika apstākļos jaunie dīgsti parādīsies jau pēc pāris nedēļām.

Ja dārzā aug dažādu šķirņu rudbekijas un pašas izsējas, jaunās var uzziedēt vēl neredzētos krāsu salikumos.

Ja dēstus nolemts audzēt paša spēkiem, sēklas jāsēj no februāra līdz aprīlim. Vislabāk kastītes turēt apmēram 16 grādu temperatūrā, tad dēsti sadīgs 14–20 dienās. Un, kad parādās pirmās īstās lapiņas, dēstus pa vienam izstāda podiņos vai kasetēs un audzē līdz izstādīšanai laukā. Tas parasti notiek maija beigās vai jūnija sākumā. Jaunos dēstus stāda 30–50 cm attālumā citu no cita.

Lai paildzinātu rudbekiju ziedēšanas laiku, sēklas var sēt laukā arī maija beigās vai jūnija sākumā. Tad tās uzziedēs augusta beigās, septembrī.

Vieta

Atvasaras skaistulēm patīk saule un siltums, tāpēc nevajadzētu tās stādīt zem kokiem vai citā ēnainā vietā. Daļējs noēnojums var būt, taču tad dzinumi vairāk izstīdzēs un sāks gāzties. Un, lai gan rudbekijas jālaista regulāri, tām nepatīk ilgstoši mirkt ūdenī, tāpēc jāatvēl tāda vieta dārzā, kur nekrājas lietus ūdeņi.

Augsne

Rudbekija nav īpaši prasīga – tā aug gan smilšainā, gan mālainā augsnē, taču vislabāk jutīsies normālā, vidēji mitrā. Pirms stādīšanas ieteicams zemīti uzlabot ar minerālmēsliem, kompostu vai satrūdējušiem kūtsmēsliem, kā arī pelniem vai dolomītmiltiem.

Kopšana

Lai palīdzētu atkopties pēc ziemas perioda, pavasarī rudbekijas jāpabaro ar slāpekli saturošiem minerālmēsliem. Ja augsne dārzā nav sevišķi auglīga, rudenī pēc noziedēšanas rudbekijām ieteicams dot kāliju un fosforu saturošu mēslojumu, lai tās labāk nobriestu ziemas periodam.

Rudbekijas ir gan zemas, gan augstas, un dažas no šķirnēm var izaugt līdz pat diviem metriem. Garajām jānodrošina balstu sistēma – uzsiešana, kas neļaus puķēm sagāzties. Ja tas iespējams, augstās rudbekijas labāk stādīt pie žoga, kas kalpos par zināmu balstu.

Ja regulāri nokniebj pārziedējušos ziedus un izgriež nodzeltējušās lapas, rudbekijas zied līdz pat rudenim.

Rudbekijas nav slimīgas, tāpēc tikai ļoti mitrās vasarās tām mēdz uzmesties miltrasa vai pelēkā puve. Ja to pamana, bojātās vietas jāizgriež.

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs