• Nost ar spradžiem! Kā tikt galā ar mazajām vabolītēm?

    Māja un Dārzs
    Zanda Lielbārde
    11. jūlijs, 2019
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Shutterstock
    Mazajām vabolītēm patīk kompānija – kopā taču jautrāk! Un bariņā spradži sastrādā lielas palaidnības: piemēram, sagrauž kāpostus tā, ka saimniecei nepaliek neviena vesela lapiņa. Konsultē Linda Būcēna VAAD Augu aizsardzības departamenta Integrētās augu aizsardzības daļas vecākā referente

    Kādi tikai tie spradži (Phyllotreta sp.) nav: melnais krustziežu spradzis, svītrainais spradzis, šaursvītru spradzis un labību spradzis! Kāpostos un citos kāpostaugos visbiežāk sastopami svītrainie spradži (Phyllotreta nemorum) un melnie spradži (Phyllotreta atra). Šie mazie, ēdelīgie kaitēkļi var nodarīt pamatīgu postījumu jaunajiem augiem.

    Ņem vērā!

    Spradžu savairošanos sekmē silts un saulains laiks.

    Spradžu dzīve

    Gadā attīstās tikai viena, toties kupla spradžu paaudze. Pieaugusī vabole ziemo zemsedzē vai augsnes virskārtā, izvēloties grāvmalas, mežmalas vai krūmājus.

    Ļoti labi spradži pārziemo starp nezālēm un augu atliekām.

    Pavasarī vaboles uzmeklē krustziežu jaunos augus un barojas. Tad mātītes sadēj olas, izšķiļas kāpuri, tie iekūņojas, līdz saules gaismu ierauga jaunās vaboles. Attīstības cikls no oliņas līdz jaunās paaudzes vabolei nav ilgs – apmēram vienu divus mēnešus atkarībā no apkārtējās vides apstākļiem. Līdz pat vasaras beigām vaboles naski barojas uz augu lapām, bet pašā rudens sākumā atrod ziemošanas vietas.

    Nākamajā pavasarī spradži izlido agri, un, kamēr saimniekaugi nav pieejami, vaboles barojas uz nezālēm.

    Ko spradži ēd?

    Vaboles izgrauž lapās sīkus piltuvveida iedobumus, bet, ja spradžu pulciņš bijis liels, izgrauzumi saplūst kopā. Spradžu sabojātajās vietās kultūrauga audi nodzeltē un atmirst. Kāpuri lapās alo, nereti izēd augšanas pumpuru. Spradži ir sevišķi bīstami Pekinas kāpostiem.

    Kā tikt galā ar spradžiem?

    • Apkaro nezāles

    Spradžiem patīk gan krustziežu dzimtas kultūraugi, gan arī krustziežu dzimtas nezāles (tīruma sinepe, tīruma pērkone, ganu plikstiņš). Tātad – lai samazinātu spradžu iespējas iekarot kultūraugu dobes, jācīnās arī ar nezālēm.

    • Irdini rindstarpas

    Rindstarpu irdināšana veicina kultūraugu augšanu, ierobežo nezāles, kas patērē kultūraugam paredzētās barības vielas, un uzlabo mitruma režīmu.

    • Regulāri laisti

    Tā kā spradžiem labvēlīgs ir sauss un saulains laiks, dārza laistīšana var līdzēt radīt ne tik patīkamus apstākļus.

    • Ēsmai sēj rapsi

    Lai atvilinātu spradžus no kāpostaugu lauka, tam apkārt 1–2 m platumā iesēj vasaras rapsi – tas spradžiem garšo un, iespējams, novērsīs uzmanību, piemēram, no kāpostiem.

    • Veido puķu žogu

    Labs risinājums – speciāli izveidot 1–2 m platu ziedu joslu pa visu lauka perimetru. Var stādīt, piemēram, samtenes, kliņģerītes, kreses.

    • Ņem talkā ķīmiju

    Ja augšanas sākumā spradži nograuzuši apmēram 8–10% lapu virsmas vai uz trim augiem var atrast divus trīs spradžus, var uzskatīt, ka ir sasniegts kritiskais kaitējuma slieksnis. Tādā gadījumā, iespējams, jāķeras pie ķīmijas. Insekticīda smidzinājumu var veikt ar 3. klases augu aizsardzības līdzekļiem Mavrik, Karate Zeon 5 CS vai Sumi-alfa 5 e.k.

    Atceries!

    Lai nepakļautu riskam sevi, kaimiņus un vidi, izlasi un izpildi lietošanas instrukcijas prasības!

    0 komentāri

    Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

    Pievienot komentāru

    Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

    Satura mārketings

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Personības

    Vairāk

    Skaistums un mode

    Vairāk

    Bērni

    Vairāk

    Māja un dārzs

    Vairāk

    Izklaide

    Vairāk

    Labākai dzīvei

    Vairāk

    Aktuāli

    Vairāk

    Abonē