Mūsu miega kaimiņi — ieteicamie telpaugi guļamistabai

Guļamistabā mēs pavadām ļoti daudz laika, pēc statistikas datiem – vidēji 20 gadus no sava mūža. Telpā, kurā atpūšamies, patīkami intīmu noskaņu varam vairot ar vienu vai diviem zaļojošiem telpaugiem, vairāk gan nevajadzētu. Konsultē DACE GRĪVIŅA, bioloģe, LU botāniskā dārza augu māju vadītāja.
Telpaugi
Aiga Vismane
13. maijs

Drukāt

Saglabāt

Foto: Shutterstock

Vispareizāk būtu izvēlēties tādas puķes, ko intuitīvi vēlamies just savā tuvumā. Telpaugu speciālisti guļamistabai iesaka zaļojošus augus, kas labi attīra gaisu: mirti, hlorofītu, arī dracēnu. Relaksācijas un veselīga miega labad guļamistabā nevajadzētu turēt puķes ar izteikti spēcīgu ziedu vai lapu smaržu, piemēram, jasmīnu, pelargoniju vai citronu, toties viegls, gaisīgs aromāts būtu pat vēlams. Telpā, kurā guļam, nevajag audzēt daudz puķu. Mazā istabiņā pietiks ar vienu, bet plašākos apartamentos nevajadzētu vairāk par divām.

Raugoties no augu viedokļa, guļamistabā, kur ir mazliet vēsāks nekā citās telpās, labi jutīsies puķes, kurām nepieciešama zemāka gaisa temperatūra.

Katram augam piemīt savs enerģētiskais starojums, kas ietekmē arī cilvēku. Taču – kas vienam der, otram var izrādīties nevēlams, tāpēc guļamistabai vajadzētu izraudzīties tos augus, kas piesaista uzmanību un uzrunā. Vietā, kur baudām naktsmieru, gaisu ļoti labi atsvaidzinās mirte, hlorofīts, arī dracēna. Bet, ja ir sajūta, ka guļamistabā esošie telpaugi traucē, tos ieteicams nomainīt ar citiem.

6 ieteicamie augi guļamistabai

  1. Hibisks

    Hibisks jeb Ķīnas roze ir skaists krūms vai koks ar tumšzaļām spīdīgām lapām un līdz 15 cm lieliem, piltuvveida ziediem ar garām putekšnīcām. Ziedi ir vienkārši vai pildīti, laškrāsā, dzelteni, oranži, sārti vai sarkani. Ķīnas roze zied no maija līdz oktobrim. Katra zieda mūžs ir tikai viena diena, bet tie raisās pakāpeniski cits pēc cita. Pārdošanā parasti ir dažādu šķirņu hibiski, kas apstrādāti ar retardantiem – vielām, kas aptur auga augšanu un veicina ziedēšanu. Retardanta iedarbība ilgst aptuveni gadu. Pēc tam krūms izaug dabiskā lielumā.

    Ķīnas roze jānovieto gaišā vietā, bet ne tiešos saules staros. Ziemā to vēlams turēt vēsākā telpā un tuvāk logam. Vasarā, sākot no jūnija, hibisku var iznest dārzā, pieradinot pie saules pakāpeniski. Ķīnas roze jālaista bagātīgi un regulāri, lai neiekalstu sakņu kamols, ziemā – mazāk. Siltās telpās jārūpējas par gaisa mitrināšanu, auga lapas katru dienu jārasina ar istabas temperatūras ūdeni.

    Ķīnas roze labi jāmēslo. Lai tā ziedētu martā, puķi baro ar rožu mēslojumu. Ja sāk birt pumpuri vai ziedi, tam var būt vairāki iemesli:
    -telpā ir pārāk sauss gaiss un pietrūkst gaismas,
    -augs pārvietots citā vietā,
    - ir iekaltis vai ļoti slapjš sakņu kamols.

    Jaunu Ķīnas rozi pārstāda katru pavasari, vecāku – retāk pēc vajadzības. Tai nepieciešama bagātīga augsne ar mālu piejaukumu.

    Ķīnas rozi apgriež februārī, martā, uz katra zara atstājot 2–3 pumpurus. Apgriež tāpat kā rozes – virs pumpura, kas vērsts uz āru. Hibisku pavairo ar spraudeņiem. Jaunos augus vairākkārt galotņo, lai veidotos kupls krūms un tas bagātīgāk ziedētu.
  2. Mirte
    Mirte ir viens no vissenākajiem augiem. Vidusjūras zemēs to kultivēja aromātisko vielu dēļ, jo smaržīgi ir gan mirtes sīkie baltie ziediņi, gan saberztas mazās tumšzaļās lapiņas. Grieķu un romiešu mitoloģijā mirti veltīja skaistuma un mīlas dievietei Afrodītei un uzskatīja par jaunības un skaistuma simbolu. Arī mūsdienās līgavas vainadziņus vij no mirtēm.

    Augs jātur gaišā vietā. Ziemā to liek vēsumā un tuvāk logam – ja mirti tur siltā un mitrā vietā, tai var uzmestie bruņutis. Vasarā mirti var iznest ārā. To nedrīkst iekaltēt, jālaista vienmērīgi ar mīkstu ūdeni, ziemā – retāk. Ja ūdens ciets, to nedaudz paskābina ar citronskābi. Siltā, sausā telpā augoša mirte jārasina.

    No marta līdz augustam baro ar telpaugiem domātu komplekso mēslojumu.

    Mirti stāda irdenā augsnē – lapu trūdzemes, bagātinātās kūdras un smilts maisījumā. Augu apgriež regulāri, veidojot piramidālu formu vai augststumbra kociņu.
  3. Nolina

    Nolina, ko sauc arī par bokarneju, pie mums atceļojusi no Meksikas. Dabā tā ir 8–10 m augsts daudzdzinumu krūms ar gandrīz 2 m garām, nokarenām, pelēkzaļām, cietām lapām. Auga stumbra pamatne uzbriest līdz metram, jo ir ūdens uzkrāšanas vieta sausuma periodam. Nolina aug lēni, telpās tā sasniedz 1–2 m augstumu, lapas – 60 cm garumu.

    Augu novieto gaišā, saulainā un labi vēdinātā istabā. Ziemā tur vēsā, gaišā vietā tuvāk logam, vasarā to var iznest ārā uz balkona vai terases un novietot no lietus pasargātā vietā. Ziemā nolinu tur gandrīz sausu, īpaši, ja telpa ir vēsa. Vasarā laista mēreni. Noteikti jāizvairās no pārliešanas, lieka stāvoša ūdens, jo tas augam ir nāvējoši. Mēslo nedaudz ar kaktusu mēslojumu.


    Augu pārstāda ik pēc 2–3 gadiem nelielos traukos. Podā jābūt labai drenāžai.

    Nolinu pavairo ar sēklām. Vecus augus var saīsināt, nogriežot galotni, no snaudošajiem pumpuriem izaugs jaunas atvasītes.

    Kā raksta Eva Katarīna Hofmane: «Augam ir spēkpilna, augšup vērsta enerģija, kas zemes spēkus virza augšup un tad liek tiem maigi noplūst lejup pa lapām.»
  4. Dracēna

    Dracēnu, ko dēvē arī par pūķkoku, iespējams sajaukt ar kordilīni. Dracēnai saknes ir dzeltenīgas, bet kordilīnei – baltas. Ir pazīstamas dažādas dracēnu sugas un šķirnes, kas atšķiras ar lancetisko lapu platumu un krāsainību – svītrām vai raibumiem. Graciozi izskatās šaurākas, lokveidā nokarenas lapas ar sarkanbrūnu malu un izteiktu zīmējumu: sārtas, krēmkrāsas svītras, tā ir Draceana. marginata ‘Tricolor’. Kļūstot vecākas, dracēnas sāk līdzināties palmām, tāpēc cilvēki bieži tās dēvē nepareizi.

    Dracēna jānovieto siltā, gaišā vietā, bet ne tiešos saules staros. Raiblapu šķirnes jāliek pēc iespējas tuvāk logam. Augu laista vienmērīgi, nedrīkst iekaltēt, jo sāks birt lapas. Dracēna bieži jārasina, jo sausā gaisā tai brūnē lapu gali. Augu nedrīkst pārliet, jo mitrā substrātā, īpaši vēsā telpā, tai var nopūt saknes.

    Dracēnu baro ar komplekso mēslojumu 2 reizes mēnesī. Lai atjaunotu augu, to var apgriezt. No snaudošajiem pumpuriem izaugs jaunas atvases. Stublāju var arī sagriezt 30 cm garos gabalos un apsakņot.
  5. Hlorofīts

    Hlorofīts ir augs ar 20–40 cm garām, šaurām, zaļām lapām, kas sakārtotas rozetē un veido kuplus pušķus. Pamatsugai ir zaļas lapas, bet šķirnēm ir gaiši svītrainas un raibas lapas. No hlorofīta uz leju nokarājas dzinumi, kuru galos ir arī jaunaugi – vairvasiņas.


    Hlorofītu var turēt gan saulainā, gan ēnainā vietā. Substrātam, kurā tas aug, jābūt vienmērīgi mitram, to nedrīkst ne iekaltēt, ne pārlaistīt.

    Veģetācijas periodā (no marta līdz augustam) hlorofītu baro ik pēc 10 dienām ar zaļajiem telpaugiem domātu mēslojumu. Augu pārstāda, kad pods pieaudzis pilns ar saknēm un tās sāk kāpt ārā. Pavairo ar vairvasiņām.
  6. Peperomija

    Peperomija ir zems, kupls augs ar sukulentiem līdzīgām lapām un nelielām balti zaļām ziedu vārpām. Ir ļoti daudz peperomiju sugu un šķirņu, kas atšķiras ar lapu formu, lielumu, krāsu bagātību un struktūru.

    Augu novieto gaišā vietā vai pusēnā. Raiblapu šķirnēm vajag vairāk gaismas, bet tās nedrīkst likt tiešos saules staros. Peperomija labi pacieš sauso gaisu, kas telpās ir apkures sezonā. Laista mēreni. Pārlieks mitums un vēsums tai var ļoti kaitēt, īpaši ziemā.

    Mēslo ik pēc 3 nedēļām ar telpaugu mēslojumu mazākā koncentrācijā. Stāda lēzenos traukos. Pavairo ar galotnes, dzinumu un lapu spraudeņiem. Peperomiju var izmantot kompozīcijās, stādot kopā ar ziedošiem telpaugiem.

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs