Rīga +6°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
2
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Vēl pirms divdesmit trīsdesmit gadiem mērnieks savu darbu veica ar optisko, ne elektronisko instrumentu un rādījumus nolasīja ar aci. Tagad instruments rādījumus nolasa pats, digitāli. Kādreiz mērnieks visus plānus zīmēja ar roku, ar tušu; tagad to dara datorizētā vidē, izmantojot speciālas programmas. Kādreiz mērnieks vasarā mērīja un ziemā zīmēja; tagad tas notiek operatīvi – pa dienu mēra, vakarā zīmē vai viens mēra, otrs zīmē.
Cik izmaksā mērnieku pakalpojumi?
Nav vienotas takses, cik maksā mērnieka pakalpojumi, – mērniecībā valda brīvā tirgus noteikumi. Latvijā ir ap diviem simtiem mērniecības firmu – lielu uzņēmumu ar 50 un vairāk darbiniekiem nav daudz, vairākums ir nelielas firmas, kurās strādā viens divi cilvēki. Cenas katrs rēķina pēc saviem ieskatiem, ņemot vērā mērīšanai paredzēto laiku, cik tālu jābrauc, valsts nodevas, arī atkarībā no tā, kāds ir uzņēmuma nodokļu režīms – tas ir SIA vai mikrouzņēmums, ir vai nav PVN maksātājs.
Pirms darbu veikšanas ar mērnieku jānoslēdz līgums, kurā mērnieks un īpašnieks vienojas par izpildes termiņu, kas atkarīgs no objekta lieluma un darbu apjoma.
Ja vēlas divās trijās daļās sadalīt zemes gabalu, tas vidēji maksā no 1200–2000 eiro. Topogrāfiskā plāna izveidošana maksā vairākus simtus eiro, bet, cik tieši, atkarīgs no platības. Lāzerskenēšana maksā vidēji 2000–3000 eiro.
Tāpat līgumā jāparedz cena, kāda būs jāmaksā par mērnieka pakalpojumiem. Pirms darbu sākšanas mērnieks var prasīt avansa maksājumu, piemēram, 50% apmērā, jo, tiklīdz viņš sāk ko darīt, uzreiz sākas tēriņi. Taču katram mērniekam un uzņēmumam var būt savi nosacījumi (līgums gan ir obligāts visiem!).
Izvēlies tikai sertificētu mērnieku!
Mūsdienās visu var meklēt un atrast internetā – arī mērnieku. Ievada interneta meklētājā mērnieks Liepājā, un rokā būs. Prātīgāk izvēlēties savai dzīves vietai tuvāko mērnieku firmu, lai nav jāsedz lielas transporta izmaksas. Lētāk un ērtāk ir atrast savu mērnieku un sadarboties ar viņu visās situācijās.
Jāatceras, ka mērniekam noteikti jābūt sertificētam – Latvijā šobrīd tādu ir ap 600, arī mērnieku reģistri ir pieejami internetā.
Lai kļūtu par sertificētu mērnieku, vispirms jābeidz augstskola (attiecīgā programma Latvijas Lauksaimniecības universitātē vai Rīgas Tehniskajā universitātē). Tad divus gadus jānostrādā sertificēta mērnieka uzraudzībā (palīgs nevar parakstīt plānus, veikt robežu apsekošanu, ja mērnieka nav līdzās), jānokārto eksāmens un jāiegūst sertifikāts noteiktā jomā: kadastrālā mērīšana, zemes ierīcība, ģeodēziskie darbi. Ir mērnieki, kuriem ir visi trīs sertifikāti, un mērnieki, kuriem ir divi vai viens sertifikāts.
Lai izpaliktu strīda gadījumi
Mērnieks darba izpildes termiņu nosaka, ņemot vērā savu pieredzi konkrētajā reģionā, zinot, cik ātri rit saskaņošana. Taču tāpat mēdz būt neparedzētas situācijas – gan laika apstākļi, gan atbildīgo pārstāvju slimība vai atvaļinājums –, un tas jāņem vērā.
Mērnieka darba rezultāts kadastrālajai uzmērīšanai ir papīra formāta robežplāns, savukārt topogrāfiskajiem un ģeodēziskajiem darbiem ir gan plāns papīra veidā, gan digitālais fails. Piemēram, ja mērnieks dala zemes gabalu divās vai trijās daļās, izpildes termiņš būs apmēram pusgads. It kā ilgi, taču jāgatavo zemes ierīcības projekts, jāsaskaņo visās institūcijās un jāapstiprina pašvaldībā. Tikai pēc tam var sākt reālo mērīšanu un zemes sadali. Jāņem vērā, ka šajā situācijā tiek aicināti pierobežnieki jeb visi zemes īpašnieki, kuru zeme robežojas ar dalāmo zemi.
Pierobežniekiem tiek izsūtītas vēstules, tās tiek sūtītas arī tiem, kas dzīvo ārzemēs. Daudzi neatbrauc, un tas nav labi, jo visiem iesaistītajiem vajadzētu vienoties, ka robežas nav izmainītas un kupicas ir īstās. Ja to neizdara un pēc gada vai diviem cilvēks izdomā, ka kaut kas nav pareizi, faktiski ir par vēlu. Mērnieks aktā ieraksta, ka īpašnieks neieradās, un turpina savu darbu.
Pēc tam, protams, var iet un strīdēties tiesā, bet tas prasa nervus, gadus un izdevumus, tāpēc labāk no robežstrīdiem izvairīties.
Rūpējies par sava īpašuma robežām!
Likumdošana nosaka, ka katrs īpašnieks ir atbildīgs par savām robežām un to uzturēšanu. Kupicām, zemes aprakumam, stigām jābūt tīrām un skaidri identificējamām. Daudzi zemes īpašnieki ar to grēko – kamēr notiek mērīšana, visu skaisti uzrok un satīra, bet pēc tam desmit gadus neko nedara, un tad ar laiku robežas aizaug un vairs nevar redzēt, kur tās īsti ir.
Šādā situācijā, kad robežas vairs nevar atrast, atkal jāsauc mērnieks, un tās ir papildu izmaksas.
Labi uzturētas robežas arī samazina risku, ka kaimiņš apzināti vai neapzināti pārkāps abu noteikto robežu. Piemēram, kaimiņš pārdod savu mežu, un jaunais īpašnieks vēlas to izstrādāt. Ja robežas nav skaidras, viņš netīšām var iebraukt arī kaimiņa gabalā, un tad, kad koki jau būs nocirsti, būs par vēlu – sāksies strīdi, būs lieki izdevumi un lieli zaudējumi. Tāpēc sava robeža ir jākopj un vismaz reizi divos gados jāaizbrauc un jāapskatās; ja vajag – jāiztīra.
Problēmas ar robežām bieži vien ir lauksaimniekiem, kam nereti gadās kupicas izbraukāt ar lielajiem traktoriem. Atjaunot kupicas, pēc likuma, drīkst tikai mērnieks – pats var tikai veidot aprakumu. Tas jāveido pēc iespējas redzamāks, lai to grūtāk iznīcināt. Ja uzmet piecas mazas lāpstiņas zemes, ar laiku aprakums saplūst ar pārējo zemi un robežas izzūd. Taču robeža ir gan īpašuma apliecinājums, gan norāde – tā ir mana teritorija, un tik tālu es to kopšu! Un nav svarīgi, vai tas ir žogs ap māju, mežs, tīrums vai pļava, – skaidra robežšķirtne ir vajadzīga visiem.
