6 pārbaudīti paņēmieni, kā uzveikt kodes

Liekot ziemas drēbes vasaras guļā, ir īstais laiks tās pasargāt no kodēm. Kad pelēkie tauriņi drēbes jau atraduši, atbrīvoties no tiem ir krietni grūtāk. Konsultē Jānis Dreimanis, Latvijas Dabas muzeja kukaiņu pētnieks
Mazie kaitēkļi
Lolita Lūse
17. aprīlis

Saglabāt

Foto: Shutterstock

Drēbju kodes CV.

  • Pasaulē zināms ap 2000 kožu sugu, Latvijā saskaitītas vairāk nekā 40. Zināmākās kode ir drēbju kode (Tineola bisselliella), kas bojā vilnas izstrādājumus, un kažoku kode (Tinea pellionella), kas bojā kažokādas. 
  • Drēbju kode ir 5–8 mm gara, spārnu atvērums 12–16 mm. Priekšējie spārni zeltaini dzelteni, spīdīgi, aizmugurējie – pelēkdzelteni.
  • Kožu olas ir garas, ovālas un iedzeltenas, kāpuri – ap centimetru gari, dzeltenīgi, ar brūnu galvu.
  • Visaktīvākās kodes ir krēslas stundās un naktīs, tad tās parasti arī ielido mājā. Izpētīts, ka kode bez apstāšanās var nolidot pat 800 metru.
  • Kodēm labāk patīk rāpot, nevis lidot. Telpās parasti vairāk lidinās kožu tēviņi. Mātītes lido sliktāk, savukārt ātri pārvietojas skrienot.

Kode. Mirdzošā drēbniece

Tu noteikti viņu esi satikusi: mazs, it kā mirdzošs tauriņš. Visticamāk, tikko izlidojis no skapja un nu maigi plivina spārnus. Ja izdodas notvert, saspiestais tauriņš pārvēršas sidrabainos putekļos. Brangi noēdies un veselīgs: dabūjis vilnas segu pamatēdienā, cimda valnīti otrajā un smalkvilnas šalli saldēdienā. Bet tagad –pagalam ir, ja? Un domā, būs miers? Nekā! Sist vai nesist lidojošu kodi – tas drīzāk ir emocionāls, nevis lietderīgs darbiņš. Kodes, kas lido, apģērbu vairs nebojā, jo pieaugušas kodes neko vairs neēd, bet iztiek ar barības rezervēm, ko uzņēmušas bērnībā – kāpura stadijā. Tādēļ lidojoša kode drīzāk ir nevis kaitniece, bet nodevēja vai maldinātāja: ja redzi kodi, tev jābūt skaidram, ka kaut kur skapja plauktos savu kluso bērnību aizvada kožu olas, kāpuri un kūniņas, bet lidojošais tauriņš novērš uzmanību: tu to nosit un domā, ka nu viss nokārtots, bet tikām kožu kāpuri, pārsmējušies par tevis piemuļķošanu, grauž smalkā kažoka goda spalvas. Tātad: kodes nosišana nav beigas, bet gan tikai sākums. Un nu – visu pēc kārtas.

Pa istabu lido tēviņi

Kodes cēlušās Āzijā, izklīdušas pa visu pasauli un nav iedzīvojušās vienīgi Antarktīdā. Kā jau tauriņam, kodei ir secīgs dzīves cikls: ola, kāpurs, kūniņa un tauriņš. Mātīte vienā reizē izdēj pat pārsimt olu, kas ir lipīgas, jo tām taču jāturas pie auduma. Olas mātīte uz auduma pa bariņam vien saliek ik pēc gabaliņa. Paiet apmēram nedēļa, un no olām izšķiļas kāpuri, kas uzreiz sāk kāri mieloties ar audumu. No kāpura līdz kūniņai paiet no mēneša līdz pāris gadiem, tomēr vidējais kāpura mūžs ir daži mēneši, līdz no kūniņas izlien pieaudzis tauriņš. Un tad jau – ak, skaistā jaunība! – žiperīgais kodes tēviņš dodas meklēt kodes jaunkundzi, lai to apaugļotu. Lai kožu tēviņam skaistuli būtu vieglāk atrast, viņa izdala īpašu smaržu jeb feromonus. Kad mātīte apaugļota un oliņas sadētas, mātīte iet bojā. 

Siltums, mitrums un miers

Kožu olu un kāpuru attīstībai visvairāk vajadzīgs siltums, mitrums un miers. Tieši tādēļ kodes visvairāk savairojas un uzdarbojas vasarā, kad gaiss ir silts un mitrs. Labvēlīgos apstākļos gada laikā spēj attīstīties pat trīs un četras kožu paaudzes.

Kodes pārtiek no keratīna, tādēļ tās interesē tikai tāds apģērbs, kura sastāvā ir kaut neliels procents dzīvnieku izcelsmes šķiedru. Lūk, stāsts. Reiz kāda medmāsa uzadījusi dēlam rakstainu džemperi ar cilvēciņiem. Pārsvarā adījumam izmantota sintētiskā dzija, tikai cilvēciņu melnajām acīm – tīra vilnas dzija. Pienāk rudens, puika grib vilkt savu silto džemperi, bet… cilvēciņiem bikses ir, cepures ir, tikai actiņu – nav. Traki, vai ne?

Dažkārt saimnieces mēdz teikt, ka kodes kļūst modernākas – sākušas ēst arī sintētiskos audumus. Tomēr tā nu diez vai ir. Drīzāk kodes ir gatavs izgrauzties cauri kādam sintētikas gabalam, lai tiktu pie pamatīgām vilnas vakariņām. Un apetīte kāpuriem laba – pietiek ar dienu, lai izgrauztu caurumu kādā cimdā, zeķē vai džemperī. Bet, ja nepavisam nav ko ēst, var arī kādu strēķīti paciesties: kodes kāpurs var neēst pat mēnesi. Tikmēr īpaša delikatese kodēm ir maķenīt iesvīdis apģērbs vai tāds, kurā ir neizmazgāti pārtikas traipi.

Kodēm svarīgi, lai tās neviens netraucē. Ne velti latviešiem ir ticējums, ka miruša cilvēka drēbes ēd kodes. Protams! Šīs drēbes neviens necilā un nevelk, tādēļ arī kodes tur var netraucēti dzīvot. Ikdienā vilktajās drēbēs kodes nedzīvo, jo uz tādām nevar ne sadēt oliņas, ne attīstīties kāpuri. Tādēļ kodes visbiežāk apskādē vasaras guļā noliktās ziemas drēbes – tās neviens nekustina pa pusgadam.

Lūk, vēl viens stāsts. Atnāk vīrs mājās, ieguļas gultā, skatās – atveras skapja durvis, no tām izkāpj kažoks ar kailām sveša vīrieša kājām un dodas uz durvju pusi. «Kas tu esi,» prasa vīrs. «Kode,» atbild kažoks. «Un kur tu iesi?» tā vīrs. «Uz mājām,» vaļsirdīgi atzīstas kode. «Bet kur kažoku nesīsi?» atkal vīrs. «Mājās apēdīšu,» saka kode kažokā un dodas ārā pa durvīm. Noticēji? Nu, beidz! Ja tavs vīrs redz, ka no skapja izkāpj kode kažokā un dodas prom, lai izberzē acis un pamostas. Kodes kažokus prom nenes un nekad arī pavisam neapēd. Tomēr pat pa vienu miera sezonu kode kažoku var sabojāt tā, ka tas jāizmet. Parasti apģērbs ir sabojāts pa fragmentiem: oliņu kode dēj daudz, tādēļ tās piestiprina pie auduma ik pēc gabaliņa. Kur oliņas, tur pēc tam kāpuri, kur kāpuri, tur laba apetīte un izgrauzti caurumi. Turklāt ēstgribas vārdā kāpuri gatavi uz pārgalvībām: ja ļoti gribēsies ēst, pat izgrauzīs caurumu plastmasas maisā vai papīrā, lai tikai tiktu brokastīs. Ko darīsi: vēlēsi kodei labu apetīti vai tomēr atstāsi to badā?

6 pārbaudīti paņēmieni, kā uzveikt kodes

Kožu apkarošanas paņēmienus var iedalīt divās grupās: kožu atbaidīšana – norādes, ka te būs slikta dzīvošana, – un kožu iznīcināšana, ja tās skapī jau iemitinājušās un sākušas vairoties.

1. Droša glabāšana. Liekot skapī apģērbu, ko zināmu laiku neizmantosi (piemēram, ziemas mēteli un siltos adījumus), tos vispirms izmazgā un izžāvē, tad ievieto cieši noslēdzamos apģērbu uzglabāšanas maisos un drošības labad maisā ieliec arī kādu līdzekli kožu atbaidīšanai – kaut gabaliņu ziepju, kas spēcīgi smaržo.

2. Smarža. Kodēm nepatīk vairāku aromātisku augu smarža. Lai tās pat netuvotos skapim, skapī var likt vaivariņu, timiāna vai lavandu zarus, arī vērmeles, piparmētras un asinszāli. Tikai – jāatrod zelta vidusceļš: ja zarus liek tieši skapī, tie ar laiku pārkalst, sabirst un piebirdina skapi. Savukārt pirms ievietošanas skapī augus stingri ietīt papīrā vai audumā nav jēgas – augi nesmaržos, tādēļ kodes par tiem pat nenojautīs. Zelta vidusceļš: augus viegli ietīt marlē. Skapī var likt arī krustnagliņas, apelsīnu vai citronu mizas, plauktos pakaisīt melnos vai smaržīgos piparus. Pa šķipsnai melno piparu var iekaisīt arī kažoka spalvās. Efektīgi kodes aizbaida arī dažādas ēteriskās eļļas: apelsīnu, ģerāniju, krustnagliņu, priežu, kampara, ciedru. Tāpat tām nepatiks, ja skapja plauktus izmazgā ar etiķī samērcētu drānu. Vēl kodēm nepatīk arī tipogrāfijas krāsas aromāts, tādēļ drēbes pirms likšanas plastmasas maisos var ietīt svaigi drukātās avīzēs. Līdzīgi kā smaržīgie augi un eļļas darbojas arī veikalos iegādājamie kožu atbaidīšanas līdzekļi.

3. Tīrība. Ja māju, skapi un spraugas starp grīdu un mēbelēm regulāri izsūc ar putekļsūcēju, iet bojā tur sadētās kožu oliņas, kāpuri un kūniņas.

4. Vēdināšana. Ja drēbes regulāri pārcilā un vēdina, kodes tajās nevar attīstīties, jo oliņas, kāpuri vai kūniņas tiek notrauktas no auduma un ir pagalam. Īpaši efektīga ir purināšana.

5. Karsēšana un saldēšana. Ne velti čaklas saimnieces savas vilnas segas vasarā izkar saulē, bet ziemā iznes ārā spalgākajā salā. Ja temperatūra pārsniedz 50 grādus plusā (un tiešos saules staros tas notiek), kodes ir pagalam. Pietiek stundu nolikt segu saulē, un kodes būs pagalam. Pavisam drošs kožu iznīcināšanas veids visās to attīstības stadijās ir aizdomīgā auduma apstrādāšana ar karstu tvaiku. Tāpat kodes iet bojā arī salā – apģērbu, kurā iemājojušas kodes, var uz dažām stundām ielikt saldētavā.

6. Feromonu slazdi. Veikalos nopērkamie drēbju kožu slazdi ar kožu mātīšu feromoniem pievilina kožu tēviņus. Jā, šie slazdi samazina kožu vairošanās iespējas, jo samazinās kožu tēviņu skaits. Tomēr jau sadētās kožu oliņas turpina attīstīties. Tādēļ slazdi drīzāk der kā apliecinājums tam, ka tavā skapī ir kodes.

Novērtē rakstu

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs