Niedru jumts – pašu rokām sliets

Niedres šobrīd ir viens no ekskluzīvākajiem jumta segumiem – dārgs, ekoloģisks un ļoti skaists. Gluži kā smalka salmu cepure tavai mājai. Tieši tāda, kas piestāv lauku ainavai. Dāvis Grūberts, Daugavpils universitātes pasniedzējs un hidroekologs, niedru jumtu savā saimniecībā Atāli uzslēja saviem spēkiem. Turklāt nevis vienu, bet veselus trīs!
Zini uz izmanto
Agnese Ģērmane
20. augusts

Drukāt

Saglabāt

Foto: Matīss Markovskis

Dāvis nenoliedz, ka process ir sarežģīts un piņķerīgs, jo viss jādara pašam, bez meistaru palīdzības. Zināšanas viņš ieguvis pašmācības ceļā un daudz padomu smēlies arī Ulda Leinasara grāmatā Guļbūves namiņš ar niedru jumtu. «Šajā grāmatā meklēju informāciju, gan izgatavojot darbarīkus, gan plānodams darba secību,» viņš stāsta. Vienu jumtu Dāvis izgatavoja 3–4 mēnešos.

Tūkstošiem niedru kūlīšu

Pirmais darbs ir sagādāt niedres. Dāvis dzīvo Putnu salā, Dvietes palienā, kur ekskluzīvais jumtu seguma materiāls atrodas vien rokas stiepiena attālumā.

Niedres Dāvis sagādāja no tuvējās vecupes, bet abiem pārējiem jumtiem tās pļautas no palienu ezera – divas trešdaļas no ezera platības aizaugušas ar niedrēm, materiāla bija gana!

Vispirms jumts tapa pirtij. Visā procesā laikietilpīgākais ir tieši graudzāļu savākšanas process, jo pļaušana notiek tikai ziemā, kad niedres vairs neaug un pie tām var piekļūt, turklāt tikai tad, kad ezera līmenis ir zems, lai niedres būtu pēc iespējas mazāk iesalušas.

«Niedru sagādāšanā palīdzēja arī mana māte Ārija. Jo vienam jāpļauj ar sirpīti un jātaisa kūlīši, bet otram tie jākrauj kaudzēs un ar ragaviņām jāved malā. Varētu jau atstāt arī ezera krastā līdz vasarai, kad sāktos jumta uzsliešana, bet pavasaros nāk palu ūdeņi un var sanākt, ka viss pļāvums aizpeld.»

Tā kā niedres vienā gadā nevarēja pietiekami daudz sagādāt, rijai Dāvis jumtu lika pamazām. Ja nav zināms, vai niedru pietiks, nevajag veco jumta segumu uzreiz noraut nost: «Iepriekš rijai bija skaidu jumts un to uzreiz nejaucu nost, tikai pa daļām – tik, cik vienā gadā reāli varēju nojumt ar niedrēm.» Dāvis lēš, ka vienam kvadrātmetram vajadzēja 5 kūlīšus.

Rijai vienu niedru sleju starp spārēm veidoja 150 kūlīši, un jumtam kopā ir deviņas rindas. Tātad – vienai jumta pusei ir vairāk nekā 1000 kūlīšu.

Sarežģītākais posms

Pēc tam, kad paša spēkiem uzlikti trīs saimniecības ēku jumti, Dāvis secinājis, ka tehniski sarežģītākās ir kores. Tas tāpēc, ka no abām jumta pusēm slejas niedres un tās jāpārloka pāri korei. «Jāveido lietus necaurlaidīgs pārsegums, bet tas ir grūti, jo korēs ir gan grūtāk piestiprināt pašus kūlīšus, gan izvilkt sienamo drāti cauri biezajam niedru slānim, kas izveidojies augšā. Turklāt niedru gali jāpiespiež tā, lai tie nespurotos,» viņš pastāsta, apliecinot, ka šis process prasījis daudz laika un pūļu.

Otrs sarežģītais uzdevums bija salaist kopā seguma slejas. «Viena sleja man ir divu metru garumā. Pēc vienas seko nākamā un abu savienojuma vieta jāveido tā, lai netek cauri ūdens. Lai šīs vietas būtu blīvākas, bāzu tajās iekšā niedres. Bet jāatzīst, pašrocīgi taisot jumtu, šīs vietas ar laiku top cauras un ir jāpielabo.

Viss jumts nav jāmaina, jo tas ir viengabalains, taču vietās, kurās niedres izrāvis vējš, jāievieto jauni niedru kūlīši.

Lai jaunos kūlīšus caurumos būtu vieglāk iebāzt, niedrēm jānocērt gali tā, lai tie ir spici. Un, kad kūlis iebāzts vajadzīgajā vietā, to pielīdzina ar speciālu rievotu dēlīti, kas izskatās pēc veļas mazgājamā dēļa. Ar to sit pa niedru galiem, līdz kūlis izlīdzinās ar pārējiem.»

Piestiprina ar alumīnija drātīm

Niedru kūlīši pie latojuma piestiprināti ar kārtīm, kas atrodas paralēli jumta malai. Bet vispirms ar atbalsta dēli, ko izmanto likšanas procesā, salikta kūlīšu rinda. «Tad kūlīši jāatsien un niedres jāizlīdzina pa jumtu, bet pāri niedrēm pa vidu jāpārliek koka lata apmēram niedru garumā. Tādā veidā katra nākamā kārta piesedz iepriekšējo.

Šo latu piestiprināju ar alumīnija drātīm pie jumta latām, un, kad niedru gali izlīdzināti ar rievoto dēlīti, izskatās, ka jumts ir viens vesels, lai gan sastāv no astoņām deviņām kārtām. Dažās vietās neizmantoju koka latas, bet gan resnas alumīnija drātis.  Tās ir ļoti labs un parocīgs šim darbam, jo alumīnijs ir mīksts, bet tajā pašā laikā izturīgs, tāpēc ar to viegli ir strādāt,» sīkāk par darba procesu stāsta Dāvis.

Kāpēc niedru jumti?

Pirmkārt, niedres lielos apjomos aug apmēram kilometra attālumā no mājām. Kā saka Dāvis, būtu grēks neizmantot tik ekskluzīvu materiālu. Otrkārt, Atālu saimnieks atzīst ekoloģisku dzīvesveidu, un nav otra ekoloģiskāka jumta materiāla par niedrēm.

Un, treškārt, zem niedru jumta vasarā ir vēsi, savukārt ziemā aukstumu tik ļoti nejūt, jo materiālam ir labas siltumizolācijas spējas.

 

 

 

 

Runā speciālists!

5 lietas, kas jāņem vērā, paša spēkiem taisot niedru jumtu

Iesaka niedru jumtu speciālists Gatis Kiršfelds

1. PAMATPRINCIPI. Jumtu spāres konstrukcija nevar būt lēzenāka par 30 grādiem un stāvāka par 45 grādiem; vajadzīgs pareizs latojums un kvalitatīvas (koniskas) niedres.

2. LABAS NIEDRES. Ļoti svarīgs ir pareizs niedru pļaušanas laiks. Tas jādara, kad uzsalis ledus un ir stiprs vējš, jo tad niedru lapas sasalst un dabiski nobirst. Kad tas noticis, niedre ir gatava pļaušanai. Tā kā niedru kvalitāte veido 60% no kopējās jumta kvalitātes, vislabāk izvēlēties tādas, kas aug piejūras ezeros. Tās ir stingrākas, un, veidojot jumtu, to galiņi nelūst un neizšķīst. Turklāt piejūras ezeru niedres izceļas ar to, ka pa tādu jumtu ūdens notek ātrāk un nepaspēj iesūkties. Šeit augušās niedres ir tik izturīgas tāpēc, ka saņēmušas vērtīgos jūras sāļus un vēju, pieradušas pie skarbas vides un nesaudzīgiem apstākļiem. Kad niedres sagādātas, jāsasien kūlīši. Vienam kvadrātmetram vajadzīgi 10 kūlīši, un viena kūlīša apkārtmērs ir 58 cm.

3. LATOJUMS.  Paša spēkiem liekot jumtu, svarīgākā lieta, kas jāievēro, ir pareizs jumta latojums. Vienmēr pēc atbalsta latas tai sekojošās latas kārto mainīgos attālumos, vislabāk 20, 25, 30 centimetru attālumā un turpmākās – 35 centimetrus citu no citas. ja tas netiks ievērots, jumta segums nebūs pietiekami blīvs. tipiskākā kļūda, ko cilvēki pieļauj, paši klājot niedru jumtu, ir tieši nepareizi uzsists latojums, kā rezultātā jumts ir pārāk šķidrs un slikti novada lietus ūdeni. Pareizi būtu, ja uzklātā niedru mala nekarātos pāri atbalsta kārtij vairāk par 25 centimetriem, bet ir pieredzēti pat tādi jumti, kas ir 35 centimetru garumā no atbalsta kārts.cilvēki gribējuši,lai ūdens tecētu tālāk no ēkas, bet panākuši vien to, ka šī vieta jumtā kļūst nestabila un zaudē blīvumu, un rezultātā ūdens sasūcas jumtā ļoti dziļi, līdz pat 10 centimetriem.

4. VIRZIENS. Uz nolatota jumta niedru kūlīšus klāj pa rindām – vienu kārtu zem otras, kur katra lata ir viena kārta. Uz latām uzklātās niedres tiek stiprinātas ar armatūru un kapara drāti. Klājot niedres, jāievēro niedru virziens. Ja mājai ir dažādas jumta izbūves vai satekas, tad ar niedru palīdzību ūdens no satekas jānovada. Tas nozīmē, ka niedru virziens nevar ieiet satekā, jo tad ūdens tur sakrāsies un sāks sūkties iekšā, pamazām pūdējot jumtu. Pareizi būtu, ka niedru virziens ietu paralēli satekai.

5. VIDE. Jumta ilgmūžība atkarīga arī no ēkas novietojuma dabā un tā, vai no jumta regulāri tiek notīrītas skujas un lapas, lai nepieļautu sūnu augšanu.

 

 

 

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs