• Modernā sirsniņmāja — idejas un padomi āra tualetei

    Māja
    Anita Pīra
    18. jūlijs, 2020
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Gvido Kajons
    Ir lietas, bez kurām nevar iztikt neviens, un viena no tām ir vieta, kur pat ķeizars kājām iet.

    Kā tikai to nedēvē: par ķemertiņu, bungalo, točiņu, hauzīti vai sirsniņmāju. Āra tualetei ir daudz vārdu, arī pietiekami dažādi veidi, kā šo absolūti nepieciešamo sadzīves atribūtu ierīkot. Ja lauku mājā ir kanalizācija, ērtāk, protams, tualeti ierīkot iekštelpās, bet, ja šāda komforta nav, sirsniņmājai jāatrod cita opcija.

    Mūsdienās līdz ar sausajām mazmājiņām var ierīkot arī laikmetīgu āra tualeti, ko aprīko ar pārvietojamo jeb mobilo tualetes podu (tādu, starp citu, atkarībā no konkrētā veida un piemērotas vietas var likt arī iekšā dzīvojamajā mājā). Tāds pods būs noderīgs visur, it īpaši, ja ir apgrūtināta sausās tualetes ierīkošana, piemēram, mājā pie jūras vai ezera, dabas liegumos un citās aizsargājamās vietās. Šīs tualetes ir ekoloģiskas, ērti lietojamas un var būt arī moderna alternatīva sausajām tualetēm.

    Klasiskā sausā tualete

    Tualeti, kam nav pievienots ūdensvads un kanalizācija, dēvē par sauso, tā ir atsevišķa būve, kas atrodas ne tuvāk par 15 metriem no dzīvojamās ēkas, ne tuvāk par 10 m no krasta un ne tuvāk par 20 m no ūdensieguves vietas.

    Tualete sastāv no sēdvirsmas (pods vai kaste) un zemē ieraktas atkritumu tvertnes. Agrāk laukos vispirms vienkārši izraka bedri, bet tagad, rūpējoties par gruntsūdeņu tīrību, ir prasība, ka tai jābūt izolētai. Tvertni izbetonē vai arī ieliek lielāka tilpuma plastmasas vai metāla mucu, domājot arī par to, lai tvertni laiku pa laikam varētu iztīrīt pašu spēkiem vai izsaucot asenizatoru.

    Pareizi uzbūvēta un aprīkota sausā tualete labi pilda savas funkcijas, neaizskarot lietotāju estētiskās jūtas un nenodarot kaitējumu ne videi, ne cilvēkam. Šīs tualetes ierīko vietās, kur nav iespējams ierīkot sirsniņmāju ar ūdensapgādi un kanalizāciju.

    Tualetes būdiņai kā ēkai nekādi būvnormatīvi netiek izvirzīti, vienīgā obligātā prasība ir slēgta betonēta un hidroizolēta tvertne (nosēdaka vai muca), lai tualete nepiesārņotu augsni un gruntsūdeņus. Sausās tualetes ieteicamie izmēri (no iekšpuses): ne mazāk kā 120 × 120 cm (1,44 m2) – lai ir ērti un elkoņi nesistos gar sienām, bet tā var būt arī lielāka, daži asprātīgi saimnieki ierīko pat divu riņķu tualetes.

    Tiešā tualetes tuvumā jānodrošina iespēja nomazgāt rokas vai vismaz jāizlīdzas ar mitrajām salvetēm, kas gan nav diez ko dabai draudzīgas. Aprīkojot ķemertiņu, vajadzētu parūpēties arī par elektrību vai alternatīvu apgaismojumu, piemēram, LED lampiņu ar baterijām.

    Svarīgi! Tāpat kā jebkurā tualetē, arī sausajā ļoti būtiski ir nodrošināt ventilāciju, tāpēc durvīs, sienā vai zem durvīm jāizveido atvērums svaiga gaisa pieplūdei (ne velti durvīs ir sirsniņas, bet vēl labāk – lodziņi), telpas augšdaļā – atvere gaisa aizplūšanai. Ja ēka veidota no blīva materiāla, ieteicams no atkritumu tvertnes uz augšu caur tualetes jumtu izvilkt ventilācijas cauruli, kuras galu vēlams apvilkt ar sietu, lai aizsargātu no mušām, jo tās, kā zināms, arī ir viena no lauku ekstrām, kuras labāk redzam lidojam turp, nevis šurp.


     Lai sausajā tualetē mazinātu specifisko aromātu, podā iesaka iebērt sauju kūdras vai arī lietot mikroorganismus saturošu biokompostētāja līdzekli, kura sastāvā ir baktērijas, kas tvertnes saturu ātri pārstrādā kompostā, likvidējot arī nepatīkamās smakas. Veikalos var iegādāties jau gatavu biokompostētāju vai sagatavot to pats, piemēram, izveidot kūdras un koka šķeldas vai skaidu maisījumu attiecībā 1:1, jo – kūdra labi uzsūc mitrumu, bet skaidas masu irdina. Podā var ieliet arī kādu no šķidrajiem bioloģiskajiem smakas novēršanas līdzekļiem, kas saimniecības preču veikalos nopērkami plašā klāstā.

    Tualete ar kanalizāciju

    Ja lauku rezidencē uzturas tikai vasarās, tualeti var piebūvēt arī kā atsevišķu neapkurināmu telpu. Tā ir vai nu pilnīgi suverēna būve, vai arī piekļaujas citai ēkai (šķūnim, kūtij, pirtij, dzīvojamajai mājai), tomēr arī šajā gadījumā tualetei ir ieeja no āra. Šādai tualetei var būt pievienota elektrība, ūdensvads un kanalizācija un to var arī nebūt. Ja āra tualetei ir pieslēgts ūdensvads un kanalizācija, tās ekspluatācija daudz neatšķiras no tradicionālās tualetes, ko ierīko iekštelpās, vienīgi sezonas beigās, tuvojoties salam, cauruļvadu sistēma jāiztukšo un jāpārtrauc ūdenspadeve, lai sals nesabojātu komunikācijas.

    Mīnuss. Ja šādai tualetei nevar pievienot kanalizāciju, tās ierīkošana ir daudz sarežģītāka un dārgāka: vajadzīga pietiekami dziļa nosēdaka, jo lielāko atkritumu masu veido ūdens. Tas jāattīra ar īpašām bioloģiskām piedevām, un tikai tad ūdeni caur drenāžas sistēmu drīkst izvadīt zemē.

    Pārnēsājamā tualete ar noskalojama ūdens tvertni

    Sirsniņmājiņā var uzstādīt arī mūsdienīgu pārnēsājamo ūdens tualeti, kas sastāv no divām viegli atdalāmām daļām. Virsējo daļu veido korpuss ar noņemamu sēdriņķi un tīrā ūdens nolaišanas tvertne, bet lejasdaļu – notekūdeņu tvertne. Kad notekūdeņu rādītājs sasniedz atzīmēto sarkano līniju, tvertne jāiztukšo pa lejasdaļā iemontētu noskrūvējamu notekcauruli. Pēc katras lietošanas reizes tualeti noskalo ar ūdeni, izmantojot iemontēto rokas pumpi. Lai likvidētu nepatīkamos aromātus, jālieto speciāli sanitārie šķidrumi, kas sadala ekskrementus un saglabā ūdens nolaišanas tvertni tīru. Šo WC var lietot arī aukstā laikā, izmantojot nesalstošu šķidrumu (propilēnglikolu vai antifrīzu).

    Šī tualete ir kompakta, nav nepieciešama ventilācija. Cena: no 80 eiro.

    Mīnusi. Nepieciešams ūdens – no akas, pudeles, kaut tuvējās upītes, kā arī jālieto ķimikālijas un speciāls, īpaši mīksts tualetes papīrs, kas ātri sadalās. Savukārt tvertnes satura izliešanai nepieciešama īpaša vieta. Lietojot lielākam skaitam cilvēku, tvertne bieži jāiztukšo. Šis drīzāk ir pagaidu risinājums īsākam laika posmam.

    Bioloģiskā tualete

    Aiz šāda apvienojoša nosaukuma slēpjas vēl viens mūsdienīga ķemertiņa variants, turklāt liela daļa biotualešu ir mobilas jeb uzstādāmas dažādās vietās. Ražotāji piedāvā vairākus šo tualešu veidus, piemēram, kad WC ir pods ar lielu konteineru un tvertni pakaišiem jeb speciālam maisījumam, ko piedāvā katrs konkrēts ražotājs, – parasti viens maisījuma tilpums paredzēts aptuveni 100 lietošanas reizēm, taču arī šajā gadījumā pats var izgatavot kūdras un skaidu maisījumu.

    Pēc katras lietošanas reizes, pagriežot tvertnes dozētāja rokturi, maisījums tiek iepildīts tualetē, nosedzot ekskrementus, kur īsā laikā pārveidojas par kompostu.

    Tualeti var lietot, kamēr tā piepildās, kompostu var izmantot augsnes mēslošanai. Cits mobilās biotualetes veids uzreiz atdala šķidrās frakcijas, vēl cits – pie reizes piedāvā kompostēt arī pārtikas atkritumus utt.

    Taču jāņem vērā, ka telpā, kur atrodas šīs tualetes, nepieciešama arī laba gaisa cirkulācija – te gan ar sirsniņu durvīs nepietiks, vajadzīgs vismaz lodziņš vai ventilators grīdā un arī ventilācijas skurstenis (tas bieži vien nāk komplektā ar pašu tualeti).

    Cena: no 300 eiro.

    Svarīgi! Īpaši noderīga lauku mājās un vasarnīcās, jo veidojas labs komposts, taču šādā tualetē nedrīkst lietot dezinfekcijas un agresīvus tīrīšanas līdzekļus, jo tad maisījumu nevarēs izmantot kompostā. Parasti tualetes konteiners izgatavots no sala izturīga polietilēna, tāpēc to var izmantot arī ziemā.

    Elektriskā tualete

    Šo pārvietojamo tualeti ērti lietot vietās, kur sausā ateja nav izveidojama, taču tās darbināšanai nepieciešama elektrība. Pirms katras tualetes lietošanas reizes podā jāievieto īpaši tam paredzēts papīra vai polietilēna maisiņš. Pēc tualetes lietošanas aizver vāku un, nospiežot kājas pedāli vai pogu, iedarbina dedzināšanas mehānismu – maisiņš iekrīt sadegšanas tvertnē un sadeg apmēram 50 minūtēs (šajā laikā tualeti iespējams izmantot). 

    Maisiņa saturs – ekskrementi, papīrs un pat higiēniskās paketes –, sadegot augstā (600 oC) temperatūrā, veido apmēram 200 g pelnu nedēļā. Pelni izmantojami kā koncentrēts dārza mēslojums.

    Ražotāji apgalvo, ka tualetei nav smakas, tomēr šai WC arī nepieciešama laba ventilācija, jo šķidrās ekskrementu frakcijas jau nesadeg, tās izgaro.

    Lai mazinātu elektrības patēriņu, nelielu ekskrementu daudzumu ar visu konteinera maisiņu iespējams uzglabāt labi izolētā dedzināšanas tvertnē, līdz sakrājas lielāks daudzums. Pelni no tvertnes jāiztukšo reizi nedēļā, un tos iespējams izbērt jebkurā atkritumu savākšanas vietā. Mīnuss. Ļoti dārgi, cena: no 2000 eiro, turklāt ņemšanās ar maisiņiem, WC patērē arī samērā daudz elektroenerģijas.

    Refrižeratora jeb ledusskapja tipa tualete

    Tualetei ir ledusskapim līdzīgs poda karkass, kas izveidots pēc saldējamās kameras principa, kurā tiek ievietots konteiners ar maināmiem speciāla papīra maisiem. Pēc katras lietošanas reizes, nospiežot attiecīgu slēdzi, ekskrementi tiek sasaldēti mīnus 15 oC temperatūrā. Kad konteiners piepildījies, signalizē lampiņa – tad tas jāiztukšo un jānomaina maisiņš. Atkritumi sadaloties pārveidojas kompostā. Šādai tualetei pat nav nepieciešama atsevišķa telpa un ventilācija, toties, protams, ir vajadzīga elektrība.

    Mīnuss. Dārga ierīce, cena: no 1000 eiro, turkla’t papildu izdevumi – maisiņi un elektroenerģija. Un vēl: lai arī podam ir siltumizolācija, varētu salt sēžamvieta.

    0 komentāri

    Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

    Pievienot komentāru

    Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

    Satura mārketings

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Personības

    Vairāk

    Skaistums un mode

    Vairāk

    Bērni

    Vairāk

    Māja un dārzs

    Vairāk

    Izklaide

    Vairāk

    Labākai dzīvei

    Vairāk

    Aktuāli

    Vairāk

    Abonē