Pieci praktiski jautājumi par siltumsūkni

Atbildes sniedz EDUARDS KEZIKS, Robert Bosch produktu speciālists.
Noderīgi
Sandra Diedziņa
1. novembris, 2018

Saglabāt

1. Vai tiesa, ka siltumsūkni nav prātīgi ierīkot ēkai, kurai ir lieli siltuma zudumi?

Jā, bet tas attiecas uz jebkuru apkures veidu. Jo vairāk siltuma iziet ārā, jo vairāk jākurina, taču nav nozīmes, vai tas ir malkas, granulu vai cits apkures veids, – dārgāk jāmaksā tik un tā. Lai uzstādītu siltumsūkni, arī mājas materiālam nav nozīmes – var būt labi izolēta un siltināta koka māja, un var būt caura ķieģeļu ēka, kas siltumu laiž gaisā. Siltumsūkni var ierīkot arī vecā mājā, un tieši šādas mājas iemītnieki spēj visvairāk novērtēt komfortu, ko nodrošina siltumsūknis. Ja ņem vērā tikai apkures izmaksas, malka vai ogles ir un būs lētākais apkures veids. Tomēr kurināmā iegāde, glabāšana un pati kurināšana prasa gan laiku, gan fizisku darbu. Apkures sezonā katls jākurina regulāri, tāpēc īpašnieks nevar aizbraukt no mājam uz ilgāku laiku. Turpretī siltumsūknis pilnībā atbrīvo cilvēku no kurinātāja pienākumiem un nodrošina mājas apkuri un silta ūdens apgādi automātiskajā režīmā. Turklāt tas notiek bez degšanas, tāpēc netīrumi, kvēpi un smakas pieder pagātnei. Ja ir jaunbūve, jāskatās, kas no pieejamajiem apkures veidiem būs racionālāks. Ja dabas gāzei ir vieglāka piekļuve, tad tā Latvijā izmaksu dēļ būs optimālākais variants. Ja ne, vērts domāt par siltumsūkni.

2. Cik lielas ir ierīkošanas izmaksas?

Nereti cilvēki salīdzina, cik maksā tradicionālais apkures katls un cik siltumsūknis, un tā rodas maldīgs priekšstats par dārgiem siltumsūkņiem. Tomēr jāskatās uz apkures sistēmu kopumā. Apkures katlam vēl ir jāizbūvē ugunsdroša katlu telpa, skurstenis, gāzes pieslēgums vai kurināmā noliktava. Savukārt siltumsūknim vajadzīgs tikai trīsfāžu pieslēgums (pieejams jebkurā mājā), tas aizņem 0,5–2 kvadrātmetrus un var atrasties jebkurā saimniecības telpā vai pat virtuvē. Sarēķinot visu kopā, dažādu apkures sistēmu ierīkošanas izmaksas ir gandrīz vienādas. Siltumsūknim var būt mazliet lielākas investīcijas (8000 līdz 10 000 eiro atkarībā no siltumsūkņa veida), bet starpība nav tik liela, kā reizēm uzskata. Jāatceras, ka zemās ekspluatācijas izmaksas ilgtermiņā siltumsūkņus padara par daudz izdevīgāk iem nekā citas apkures iekārtas

3. Kā izvēlēties piemērotāko siltumsūkni?

Izplatītākie ir zemes un gaisa siltumsūkņi. Kādu variantu izvēlēties, atkarīgs no apkurināmās platības, zemes gabala lieluma un pieejamajiem līdzekļiem. Gruntī visu gadu ir samērā vienāda temperatūra – pat ļoti stiprā salā dzīļu temperatūra reti ir zemāka par plus 5 grādiem. Tāpēc zemes siltumsūkņi sasniedz vislabākos efektivitātes radītājus un nodrošina maksimālus ietaupījumus. Tiesa, ierīkošanas izmaksas ir augstākas, jo jāizbūvē pazemes daļa. Horizontālais kolektors sastāv no polietilēna caurulēm, pa kurām cirkulē nesasalstošs un videi nekaitīgs šķidrums – aukstumnesējs. Kolektoru izvieto vairākos lokos aptuveni 1,2–1,5 metru dziļumā. Tam vajadzētu atvēlēt trīs četras reizes lielāku platību nekā apkurināmās ēkas platība. Līdz ar to horizontālie kolektori ir vairāk piemēroti lielākiem gruntsgabaliem. Ierīkojot kolektoru, jārēķinās ar nopietniem rakšanas darbiem. Ja nav tik lielas platības, var ieurbties dziļumā ar ģeotermālo zondi. Tam nepieciešams ļoti maz vietas, pietiek, ka var iebraukt mašīna, kas veic urbumu. Taču vertikālā zonde izmaksā ievērojami vairāk un urbumu veikšanai nepieciešama atbildīgo iestāžu atļauja. Gaisa siltumsūknis ir vienkāršākais veids atjaunojamo resursu izmantošanai: nav vajadzīgas oficiālas atļaujas, nav nepieciešams rakt kolektorus vai taisīt urbumus, tas ļoti ātri uzstādāms un aizņem maz vietas.

Tas var būt vienīgais apkures un karstā ūdens avots jaunbūvē, kā arī perfekti apvienojas ar esošo apkures sistēmu renovētā mājā. Turklāt vasarā gaisa siltumsūknis var strādāt dzesēšanas režīmā.

Gaisa siltumsūkni novieto ārā pie mājas, un tas iegūst enerģiju no apkārtējā gaisa līdz pat mīnus 20 grādiem. Ja kļūst vēl aukstāks, sāk darboties iebūvētais elektriskais sildītājs. Cilvēki no tā ļoti baidās, bet – cik ilgi mums noturas tik zema āra temperatūra? Protams, gaisa sūknim vienmēr būs lielākas apkures izmaksas, bet starpība ar zemes siltumsūkni ir aptuveni 20% (jāsalīdzina apkures un karstā ūdens apgādes izmaksas gada griezumā, nevis aukstākajos mēnešos). Mazākas ierīkošanas izmaksas, kompaktie izmēri un pielāgojamība gaisa sūkni padara par optimālo izvēli mājām ar apkurināmo platību līdz 150 kvadrātmetriem.

4. Vai ir nozīme tam, kādā zemē siltumsūkni ierīko?

Ir nozīme. Vislabākais variants ir ļoti mitra, gandrīz purvaina augsne, jo no mitras augsnes var iegūt ļoti daudz siltuma. Ja kolektoru rok sausā smiltī, tad siltuma atdeve būs diezgan neliela. Taču, protams, var rakt arī smilšainā augsnē, tikai attiecīgi jāpalielina kolektora garums. Ja iedomājas 200 kvadrātmetru māju, tad purvainā augsnē pietiek ar 600 metru vai pat īsāku kolektoru, bet smilšainā, sausā vietā kolektora garums jāpalielina līdz apmēram 900 metriem. Tad abos gadījumos efektivitāte būs vienāda. Problēmas rodas, ja ierok pārāk īsu kolektoru, – tad zeme atdziest ātrāk un, ja no zemes nāk zema temperatūra, siltumsūkņa efektivitāte samazinās.

5. Vai siltumsūkni var ierīkot tikai vasarā?

Siltumsūkni var ierīkot arī rudenī, un, ja zeme nav sasalusi, to var darīt arī ziemā – tas atkarīgs no āra temperatūras.

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs