Kūlas ugunsgrēkos cieš zeme, daba un cilvēki!

Ugunsgrēks
Ilze Klapere
2. jūnijs

Drukāt

Saglabāt

Foto: Shutterstock
Šogad Latvijā dzēsti jau vairāk nekā 1000 kūlas ugunsgrēki. Ir cietušie.

Lai arī zināms, ka kūlas dedzināšana ir bīstama un par to draud administratīvais sods, pērnās zāles dedzināšana diemžēl nemazinās – ugunsdzēsēji ik gadu saņem izsaukumus uz kūlas ugunsgrēkiem visā Latvijā. To skaits, degšanas platība un aktivitāte ir atkarīga arī no laikapstākļiem. Ja ir mitrs un silts laiks, ātri izaug jaunā zāle, un kūlas ugunsgrēku sezona beidzas. Savukārt, ja ilgstoši pieturas sauss laiks, pērnā gada zāle kļūst aizvien sausāka, līdz ar to kūlas ugunsgrēku skaits un degšanas platības pieaug.

Īpaši bīstama kūlas degšana ir vējainā laikā – liesmas izplatās strauji, uguns pārvietošanās virziens var mainīties, un tā var pārmesties uz tuvējām ēkām.

Diemžēl šī gada pavasara laikapstākļi ir izrādījušies īpaši bīstami. Pagājušajā nedēļā bija saulains un vējains, nokrišņu nebija, tāpēc kūla strauji dega un uguns ātri izplatījās. Kā liecina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) novērojumi, pēdējo nedēļu kūlas ugunsgrēki, visticamāk, lielākoties izcēlušies no nepieskatītiem ugunskuriem. Citi biežākie iemesli ir laikus nesakoptu platību ļaunprātīga dedzināšana, daļu ugunsgrēku izraisa arī bērni vai pusaudži, kas spēlējoties vai tīši aizdedzina pērno zāli, tāpat daļa kūlas ugunsgrēku izceļas no nevērīgi nomestiem cigarešu izsmēķiem.

Cilvēks domā, uguns dara

Par kūlas ugunsgrēkiem ir daudz mītu: daudzi maldīgi domā, ka pērnās zāles dedzināšana ir senlatviešu tradīcija, lai gan folklorā šādu liecību nav. Tāpat cilvēki aplami domā, ka kūlas dedzināšana neko sliktu dabai nenodara, turklāt pļavai tā esot pat labvēlīga. Patiesībā – nekā tamlīdzīga! Tieši otrādi: kūlas dedzināšana nodara būtisku kaitējumu dabai un tās bioloģiskajai daudzveidībai – iznīcina vērtīgus augus, kukaiņus, sīkos dzīvniekus un putnu ligzdas.

Vislielākais ļaunums tiek nodarīts, dedzinot kūlu lielās platībās un vēlu pavasarī vai pat vasarā, kad pamodušies gandrīz visi dzīvnieki, putniem izveidotas ligzdas un tajās sadētas olas.

Kūlas dedzināšana samazina arī augu sugu daudzveidību  – virsroku gūst, piemēram, dažas bieži sastopamas graudzāles ar stipru sakņu sistēmu, bet izzūd retās vai tikai dabiskiem zālājiem raksturīgās sugas. Vēl viens tautā populārs iemesls un aplamais attaisnojums kūlas dedzināšanai ir cerība izskaust ērces, kas pārziemojušas pērnajā zālē. Taču, lai arī daļa ērču patiešām sadeg, nevajag domāt, ka tas kaut ko būtiski ietekmē, – pavasarī, kad zāle vēl nav izaugusi, lielākā daļa no ērcēm vēl nav aktīvas. Turklāt – nez vai ērču izdedzināšana ir tā vērta, lai postītu dabu, riskētu ar uguns izplatīšanos mežā, ēku nodegšanu un cilvēku dzīvībām.

Samazina atbalsta maksājumus

Lai pavasarī neveidotos kūla, savi īpašumi visiem jāsakopj jau rudenī – jānopļauj zāle un jānovāc atkritumi, kas var degt. Tiem, kam pieder lauksaimniecības zemes, jādara viss, lai tajā nav kūlas, – zeme jāapstrādā un regulāri jāpļauj zāle.

Tāpat kā iepriekšējos gados, arī šogad Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests sadarbojas ar Lauku atbalsta dienestu, kuram sniedz informāciju par kūlas degšanas vietām. Ja ir degusi kūla, zemes īpašniekiem tiek samazināts Eiropas Savienības platību maksājums. Kā skaidro Lauku atbalsta dienesta Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Kristīne Ilgaža, ja kūla deg platībās, kas pieteiktas Lauku atbalsta dienesta atbalsta maksājumu saņemšanai, tiek piemērotas soda sankcijas – proti, tā dēvētā savstarpējās atbilstības sankcija, procentuāli samazinot tiešmaksājumus atbilstoši kūlas skartās platības īpatsvaram pret saimniecības lauksaimniecības zemes kopējo platību. Samazinājums var būt no 1% līdz pat 20% no katra pieteiktā atbalsta veida atkarībā no attiecības starp degušo platību un kopējo atbalstam pieteikto platību. Jo lielāka proporcija, jo lielāks soda sankcijas apjoms. «Lauku atbalsta dienesta piemēroto sankciju apjoms gadu no gada atšķiras. Piemēram, 2016. gadā bija 20 šādi gadījumi, 2017. gadā – septiņi, bet pērn – 36 gadījumi,» skaidro Ilgaža.

Mežus sargā īpaši

Akciju sabiedrības Latvijas valsts meži Meža aizsardzības un ugunsdzēsības vadītājs Edijs Leišavnieks stāsta, ka ar kūlas ugunsgrēku radīto postu saskaras arī mežos: ir jādzēš meža, īpaši jaunaudžu, ugunsgrēki, kuros uguns ienākusi no degoša kūlas lauka, kā arī jādzēš kūlas ugunsgrēki, kas izcēlušies tieši līdzās Latvijas valsts mežu apsaimniekotam mežam, lai nepieļautu uguns nokļūšanu līdz tam.

Valsts mežos dara visu iespējamo, lai mazinātu meža ugunsgrēku izcelšanās iespējas. Piemēram, lai nepieļautu uguns ienākšanu mežā, riskantākajās vietās veido tā dēvētās mineralizētās joslas. Tās ir meža zemes joslas, uz tām nav, kam degt. Šādas joslas ierīko ar traktortehniku – meža zemi uzar vai safrēzē.  Galvenokārt šādas joslas veido ap tām mežaudzēm, kas iestādītas lauksaimniecības zemē, kā arī ap Latvijas Valsts mežu izveidotajām atpūtas vietām. Mineralizētās joslas platums ir vismaz 1,5 metri – tā ir brīva no kokiem un krūmiem, bet augsne ir apvērsta līdz minerālslānim. Šādas mineralizētās joslas pārsvarā ierīko sausieņu meža tipos (piemēram, silos) pa kvartālstigām, kurās nav kūdras slāņa. Šādas joslas aizkavē meža ugunsgrēka tālāku virzību, ja tāds radies, kā arī dod iespēju pa šo joslu pārvietoties ugunsdzēsības transportlīdzekļiem.

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs