Kad boileris niķojas..

Boileris
Kristīne Vilīte
26. februāris
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Shutterstock.com
Ūdens sildītājs jau ir nokalpojis savus desmit gadus, vienu vai divas reizes iztīrīts, bet tagad sāk niķoties. Saimniekam šķiet, ka pieaudzis elektrības patēriņš, ūdens ļoti ilgi silst līdz ieregulētajai temperatūrai, brīžam izslēdzas termorelejs un boilers vispār pārstāj sildīt ūdeni. Ko darīt – pirkt jaunu vai mēģināt remontēt veco? KONSULTĒ: Jānis Krafts, SIA Ūdens risinājumi ūdens sistēmu dezinfektors

Galvenās ūdens sildierīces problēmas

Boilera kalpošanas ilgumu pirmām kārtām ietekmē… ūdens. Par spīti filtrācijai, ūdenī saglabājas noteikts dzelzs daudzums, kas oksidējas, izgulsnējas un nosēžas uz tvertnes sienām un lejasdaļā. Tāpat ūdenī ir kalcijs un magnijs, un karsēšanas pocesā veidojas katlakmens.Tas visvairāk mīl boilera siltāko vietu – sildelementu. Trešā problēma ir tā, ka boilers ir no tērauda, kas nelabvēlīgos apstākļos mēdz rūsēt. Tādējādi ar gadiem, gribi vai negribi, ūdens sildītāja iekšpuse izskatās diezgan atbaidoši. Vietām tvertni ir skārusi korozija. Tā pakāpeniski pārklājas ar oksidētu dzelzi – sarkanbrūnu dzelzs nogulšņu slāni.

Tvertnes lejasdaļā dzelzs nogulsnes var sasniegt pat desmit litru spaiņa tilpumu. Aiz cietā katlakmens slāņa grūti saskatīt sildelementu.

Boilera netīrības pazīmes

To, ka boilers kļuvis netīrs, katrs pats var samērā viegli noteikt. Sākotnēji tik dzidrais ūdens pakāpeniski kļūst duļķaināks, tam var būt rūsgana nokrāsa. Pasliktinās ūdens garša un smarža. Ar katlakmeni pārklāts sildelements ietekmē boilera energoefektivitāti – palielinās elektrības vai kurināmā patēriņš.

Ko darīt?

Ja ūdens sildītāja tilpums ir līdz 100 litriem

Var sanākt tā, ka izmaksas par apkopi vai jaunu sildītāju ir teju vienādas. Profesionāla uzņēmuma pakalpojums maksā ap 150 eiro. Aptuveni tāda summa jāmaksā par sildītāja un cauruļvadu tīrīšanu, dezinfekciju un skalošanu, anoda un, ja nepieciešams, termoreleja nomaiņu un citiem remontdarbiem. Jārēķinās arī ar ceļa izdevumiem, jo lielākoties šādu pakalpojumu sniedzēji bāzējas Rīgā vai valsts lielākajās pilsētās.

Ja boilers ir vismaz 100 litru liels un/vai ar sarežģītu enerģijas pieslēgumu (piemēram, pieslēgts apkures katlam, siltumsūknim vai saules kolektoram)

Lētāk būs veikt kvalitatīvu apkopi, nevis pirkt jaunu.

ŅEM VĒRĀ! Ja boilera īpašniekam ir tehniskas iemaņas un zināšanas par elektrību, sildītāju var iztīrīt pats.

Lai iztīrītu boileri, tas jāatvieno no elektrības, tad jāizlaiž ūdens un jāatver boilers, kas šajā uzskaitījumā ir vissarežģītākais uzdevums. Tālāk jau var ķerties pie tīrīšanas – ar rokām vai kādu nelielu kausiņu jāizsmeļ dzelzs nogulšņu putra, nepieciešamības gadījumā jānomaina anods un kādā atkaļķošanas šķīdumā jāpatur un jānomazgā sildelements. Šāda apkope sanāks daudz lētāk. Šim darbam var salīgt arī kādu prasmīgu santehniķi.

Ja vien iespējams, nevajadzētu aizmirst izskalot arī cauruļvadus, citādi laiku un pacietību prasošais darbs nesniegs maksimālo efektu.

Ar boilera apkopes biežumu nevajag pārspīlēt

Ūdens sildītāja ekspluatācijas pamācībās parasti norādīts, ka apkopi vajadzētu veikt regulāri – vislabāk reizi gadā. Tomēr tā vis nav. Nepieciešamību iztīrīt sildītāju parāda nepārprotamas pazīmes: nepietiekama karstā ūdens temperatūra, kas nozīmē, ka katlakmens skāris sildelementu; ūdens nav dzidrs, tam ir smaka un izmainās garša; pieaudzis elektrības patēriņš. Ja šo pazīmju nav, apkope vēl nav nepieciešama.

Kāpēc ūdens smird pēc puvušām olām

Ūdens garša un smarža boilerā var pasliktināties tiktāl, ka teju vai jābēg ārā no mājas. Siltais ūdens smird pēc puvušām olām. Vainīgs ir ūdeņraža sulfīds jeb sērūdeņradis ar tam specifisko smaku. Sērūdeņradis ir gāze, un sildītājā tas var rasties divējādi. Labvēlīgos apstākļos ir savairojušās baktērijas, kas reducē (samazina) ūdenī esošos sēra savienojumus. Baktērijas tos izmanto savas dzīvības uzturēšanai, un šīs reakcijas rezultātā rodas smakojošā gāze. Otrs variants – ar ūdeni reaģē magnija anods. Tas ir no magnija izgatavots stienis, kas sildītājā nepieciešams, lai pasargātu tvertni no korozijas un kavētu katlakmens izgulsnēšanos uz sildelementa. Uz anoda nelielos daudzumos var veidoties ūdeņradis, kas patīk minētajām baktērijām.

Kā cīnīties pret ūdens smirdēšanu?

Abos gadījumos iespējams kaut ko darīt lietas labā. Baktērijas bieži vien savairojas, ja karsto ūdeni lieto maz vai vispār nelieto, piemēram, atvaļinājuma laikā neesot mājās. Arī tad, ja taupības nolūkos sildītājā tiek turēta temperatūra zem 40–45 grādiem, šīs baktērijas savairojas. Šādā gadījumā var palīdzēt boilera izkarsēšana vai dezinficēšana. Karsēšana  nozīmē, ka uz kādu laiku ūdens temperatūra jānoregulē virs 70 grādiem. Tas jādara ļoti uzmanīgi un pēc karsēšanas jāvēro, vai termorelejs strādā un temperatūra atkal pazeminās.  Dezinficēšana  nozīmē, ka sistēmā pirms boilera ūdenim tiek pievienoti specifiski reaģenti: ūdeņraža pārskābe jeb peroksīds vai hlors. Nereti šī ir vienkāršāka un efektīvāka metode smakas novēršanai. Ja ūdenim slikto smaku rada anods, to var izskrūvēt vai aizstāt ar cita materiāla, piemēram, titāna, anodu. Īpaši tādos gadījumos, ja smaku rada tikko nomainīts, pavisam jauns magnija anods.

Uz cik grādiem vislabāk noregulēt ūdens sildītāju?

  • No vienas puses, līdz 45 grādiem sasildīts ūdens ir pietiekami karsts. Turklāt šādā temperatūrā minimāli veidojas un izgulsnējas katlakmens, kas bojā sildelementu. Tātad šāda temperatūra pagarina boilera mūžu, turklāt var būtiski ieekonomēt elektrības vai kurināmā patēriņu. Virs 45 grādiem katlakmens veidošanās strauji pieaug. Taču šī nav optimālā temperatūra! Pastāv risks, ka ūdenī savairosies leģionellas – baktērijas, kas izraisa bīstamo leģionelozi jeb tā dēvēto leģionāru slimību, kas ir viena no smagākajām pneimonijas formām. dabā leģionellas ir sastopamas upēs un ezeros, bet nereti tās iekļūst arī dzeramajā ūdenī. zemā temperatūrā baktērijas var izdzīvot, bet vairoties sāk plus 20 grādos.
  • Aptuveni 20–55 grādi ir temperatūra, kurā bīstamās leģionellas vairojas. Mazgājoties dušā vai mazgājot traukus, cilvēks kopā ar smalkām ūdens daļiņām (tādu kā migliņu) ieelpo baktērijas, tās nonāk plaušās un var izraisīt saslimšanu. jāatceras, ka slimību izraisa tieši baktēriju ieelpošana; iedzerot ūdeni, inficēties nav iespējams.
  • 50–60 grādu temperatūrā (kā kurā avotā minēts) leģionellas nevairojas vai pat iet bojā. tāpēc boileru uzstādīšanas un apkopes speciālisti kā drošu ūdens temperatūru min 55 grādus.

Optimālā ūdens temperatūra boilerī ir plus 45–55 °C

Svarīgi zināt!

Ja nav vēlmes noregulēt boilera ūdens temperatūru uz 55 grādiem, jo tādējādi pieaug boilera apkopes izmaksas un elektrības rēķins, var veikt karstā ūdens analīzes. Katram pašam jāizvērtē riski. Ūdens temperatūrā zem 45 grādiem patīk baktērijām, kas rada sērūdeņradi, un no boilera tekošais ūdens ož pēc puvušām olām.

 

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs