Kā pasargāt savu mājokli no zibens spērieniem?

Valstī spēkā esošie normatīvi nosaka, ka zibensnovedēji ir obligāti sabiedriskajām ēkām, piemēram, skolām, slimnīcām, ražošanas ēkām, bet privātmājās to uzstādīšana ir brīvprātīga izvēle. Tie, kam zibensnovedējs ir, var dzīvot drošībā, tiem, kam nav, jādzīvo kā loterijā – varbūt paveiksies un neiespers, bet varbūt… Konsultē ULDIS ŠTĀLS, zibens aizsardzības uzņēmuma Aure 1 valdes loceklis un INTA PALKAVNIECE, VUGD Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas priekšnieces pienākumu izpildītāja.
Drošība
Dace Rudzīte
8. maijs

Saglabāt

Foto: Shutterstock

Zibens ir elektriskās strāvas izlāde starp diviem mākoņiem vai starp mākoni un zemi, radot spriegumu, kas mērāms miljonos voltu. Tas nozīmē, ka zibens izlādes laikā zibens enerģija pārvēršas siltumā, sakarsē spēriena vietu un tā rezultātā var izcelties ugunsgrēks.

Zibens aizsardzība būtu nepieciešama katrai ēkai, jo ikvienā ir elektrotehnikas ierīces, kas palielina ēkas magnētisko lauku un pievelk zibeni.

Ļoti ieteicams ierīkot zibens aizsardzību mājām, kas atrodas vietās, ko negaisi apciemo biežāk. Tāpat mazāk pasargātas ir koka mājas, jo tās ir vieglāk uzliesmojošas, tādēļ uguns bīstamība ir lielāka nekā ķieģeļu ēkās.

Ik gadu ugunsdzēsēji dodas dzēst vairākus desmitus ugunsgrēku, kuru iespējamais izcelšanās iemesls ir zibens lādiņš. Ticamākais, no zibens lādiņa 2017. gadā izcēlās 10, bet 2016. gadā – 27 ugunsgrēki. Arī kaitējums var būt dažāds; ne vienmēr jāizceļas ugunsgrēkam. Piemēram, zibens var iespert logā, kur paliek caurums, telpā salīst ūdens un sabojā dārgas elektroiekārtas.

Iespējamie aizsardzības varianti pret zibens spērienu

Zibensnovedējam jābūt augstākam par aizsargājamo objektu, jo pastāv lielāks risks, ka zibens izlāde būs augstākajā privātmājas punktā, nevis kaut kur ēkas stūrī vai pažobelē. Pamatā ir divas tehnoloģijas jeb veidi, kā ierīko zibens aizsardzību.

Zibensnovedējs neatvaira zibeni, bet gan novada tā lādiņu zemē, pasargājot ēku no iespējamās ugunsnelaimes.

 

  • Klasiskā jeb pasīvā aizsardzība – vienkārši runājot, apkārt ēkai uzliek dzelzs sietu ar zibens novedējiem ik pēc konkrēta attāluma (var būt ik pēc 5, 10, 15 metriem), aprēķinot uztvērējus tā, lai aizsardzības leņķos iekļautos viss objekts. domājot par klasisko veidu, labāk, protams, izvēli izdarīt, jau būvējot māju, jo tad ir tehniskas iespējas to visu paslēpt. Ideāli zibens aizsardzību ierīkot brīdī, kad mājai lej pamatus. Tajos var iestrādāt zibens aizsardzības tā saukto zemējuma kontūru.
  • Aktīvā aizsardzība ir viens uztvērējs, kas veido aizsardzības lauku, tādu kā parabolu 20, 30 vai 40 metru rādiusā. Var uzstādīt uz vienas ēkas, un tas aizsargā arī otru ēku, bet tas atkarīgs no uztvērēja, cik liels ir tā rādiuss. Aktīvā metode montāžas ziņā ir vieglāka, apkārt ēkai ir mazāk uguns aizsardzības elementu, glītāk. Labs risinājums lauku sētām ir zibens aizsardzību izvietot karoga mastā. Taču mastam noteikti jābūt augstākam par ēku – ja ēka ir 10 metru, mastam jābūt vismaz 12 metru augstam. 
  • Citas iespējas. Privātmājā var uzstādīt arī sekundāro jeb pārsprieguma aizsardzību. Tā aizsargā ēkas iekšējās instalācijas un elektroiekārtas no pārsprieguma. Proti, zibens var iespert blakus kokā vai mājas vārtiņos un caur elektrotīklu iekļūt ēkā; var iespert blakus elektropārvades sistēmā un pat caur satelīta šķīvi iekļūt ēkā un radīt lielas problēmas. uzstādot pārsprieguma aizsardzību, tā nenotiks, un arī negaisa laikā varēs droši skatīties televizoru. Šo sistēmu vislabāk uzstādīt, kamēr ēkai vēl nav baltās apdares. ja domā par šo aizsardzību, tā jāliek tad, kad sāk taisīt mājas pamatus, sienas. Protams, šī sistēma neizslēdz zibensnovedēja nepieciešamību, jo katrs veic savu funkciju.

Kā izvēlēties uzņēmumu,kas uzstādīs zibensnovedēju?

Ja vēlas uzstādīt zibensnovedēju, prātīgi ir meklēt uzņēmumu, kas ar to nodarbojas profesionāli. neprātīgi ir saskatīties internetā piemērus un rīkoties pašam. Lai gan reizēm zibens aizsardzības sistēma var izskatīties diezgan primitīva, tai pamatā ir smalki aprēķini, un katrs elements atrodas tieši tur, kur tam jābūt. ja būs mazliet pa labi vai pa kreisi, aizsardzības sistēma vairs nebūs droša, un zibens izlāde var nonākt ne tur, kur vajag, apdraudēt cilvēkus un elektroinstalācijas.

Tā kā pasaulē vēl strīdas, kura aizsardzības metode ir efektīvāka – pasīvā vai aktīvā –, cilvēki lielākoties to izvēlas pēc finansiāliem apsvērumiem.

Ja mājai ir divslīpju jumts, viegla grunts, klasiskā izmaksās lētāk. Ja ēkas jumts ir ar vairākām šķautnēm un plaknēm, ekonomiskāka būs aktīvā aizsardzība. Privātmājai zibens aizsardzības uzstādīšana maksā no 1000 līdz 3000 eiro atkarībā no ēkas.

Uzstādīšana mājā notiek vienas līdz triju dienu laikā. Cik ilgi zibensnovedējs kalpos, atkarīgs no izvēlētajiem materiāliem un to kvalitātes. Tirgū ir dažādi ražotāji ar dažādas kvalitātes piedāvājumu, tāpēc jāsaprot – lētākais nebūs labākais ilgtermiņā. Vairumam sistēmu ir divu gadu, bet, ja izmanto augstākas kvalitātes materiālus, var dabūt arī desmit gadu garantiju. Ja izvēlas nerūsējošā tērauda konstrukcijas, ražotājs garantē, ka sistēma var zemē stāvēt līdz 50 gadiem. Kā jebkura sistēma, arī šī ir jāpārbauda. Pārbaude ir elektrotehniskie mērījumi – jo biežāk tos veic, jo drošāk būs. Ja zibensnovedēju uzstādījuši zinoši cilvēki, ja nav izmantoti lētākie materiāli un ja ēkā nav konfigurācijas izmaiņas, kas varētu ietekmēt sistēmu, pārbaudi veic vidēji pēc pieciem gadiem.

Vai padomju gados uzstādītie zibens novedēji joprojām ir droši? Diez vai, jo pagājis diezgan ilgs laiks, un pieredze rāda, ka jebkura sistēma labi funkcionēt var vidēji 10–15 gadu.

 

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs