Rīga 0°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Par decentralizētajām jeb lokālajām dēvējamas visas kanalizācijas sistēmas, kas nav pieslēgtas novadu un pilsētu centralizētajam kanalizācijas vadam. Un tādas Latvijā lauku, ciematu un pilsētu privātmājās sastopamas jau vēsturiski. Atšķirībā no centralizētās, par decentralizēto sistēmu mājas saimniekam ir jārūpējas pašam – regulāri jātīra, jāseko, lai tā pilnvērtīgi darbotos un būtu hermētiski labi noslēgta. Tomēr prakse rāda, ka kanalizācijas un notekūdeņu krājbedru tīrīšana nereti tiek atlikta uz pēdējo brīdi – kad šķidrums jau plūst pāri malām. Turklāt tīrīšana tiek uzticēta nevis profesionālam asenizatoram, bet veikta pašu spēkiem vai uzticot šo darbu kaimiņiem, kas to saturu izlej turpat netālajā mežā vai pie ūdens tilpnēm, nevis tam paredzētās vietās. Tāpat kanalizācijas sistēmas bieži ir sliktā stāvoklī – hermētiski vāji noslēgtas, bojātas un bez drošiem vākiem. Turpmāk šo uzraudzību pārņems pašvaldības.
Galvenokārt jaunos noteikumus plānots ieviest, lai novērstu vides un vietējo piemājas ūdens ņemšanas vietu: aku, dīķu, upju vai grāvju piesārņojumu, kas var būt kaitīgs cilvēku un mājlopu veselībai.
Līdz šim nebija ieviests reģistrs un apsaimniekošanas noteikumi, kas tās uzskaitītu vai pārbaudītu, kādā lietošanas kārtībā tās ir. Reģistrēt lokālās kanalizācijas sistēmas iedzīvotāji aicināti no nākamā gada 2019. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 31. decembrim. Taču, ja reģistrējot atklāsies kādas nepilnības, tās varēs novērst līdz 2022. gadam.
Kam būs jāreģistrējas?
Reģistrācija neattieksies uz viensētām un saimniecībām lauku teritorijās. Taču lokālās kanalizācijas sistēmas būs jāreģistrē vietās, kurās ir blīvāka apdzīvotība jeb pilsētu un ciematu iedzīvotājiem, kuri savās privātmājās, vasarnīcās vai dzīvokļos ierīkojuši un izmanto decentralizētās kanalizācijas sistēmas notekūdeņu savākšanai vai attīrīšanai, tostarp arī autonomās kompostējošās biotualetes. Lai pārliecinātos, vai reģistrācija nepieciešama, jāatbild uz trim jautājumiem.
- Vai privātīpašums atrodas pilsētas vai ciema teritorijā? To var uzzināt, izpētot novada teritorijas plānu, kas pieejams gan internetā, gan novada pašvaldības administrācijā. Reģistrācija jāveic arī tad, ja notekūdeņi no privātīpašuma nonāk ciema vai pilsētas robežās.
- Vai uz nekustamā īpašuma ir sadzīves kanalizācijas notekūdeņu rašanās avots? Šādi avoti ir dzīvojamās ēkas, pārvietojamās mājas vai dzīvojamie treileri un pagaidu ēkas, kurās dzīvo cilvēki. Ja īpašums ir neapdzīvots un uz tā atrodas, piemēram, ābeļdārzs, pļava, dīķis vai mežs, kanalizācijas sistēma jāreģistrē nebūs.
- Vai notekūdeņi tiek novadīti uz centralizēto kanalizācijas sistēmu? Ja īpašums ir pieslēgts pie centralizētās notekūdeņu savākšanas sistēmas un ir noslēgts līgums ar sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju, reģistrācija nebūs jāveic. Ja notekūdeņi netiek savākti centralizēti, reģistrācija jāveic. Tomēr pašvaldības savos saistošajos noteikumos var noteikt ciemus, uz kuriem šie noteikumi neattiecas. Par to, vai lokālā kanalizācijas sistēma atrodas šādā ciemā, jānoskaidro vietējā pašvaldībā.
Populārākie lokālo kanalizāciju veidi
Ja apsver iespēju mainīt vai izbūvēt jaunu kanalizācijas sistēmu, noderīgi zināt, ka par tipiskākajām uzskatāmas trīs veidu decentralizētās kanalizācijas sistēmas. Šīs sistēmas būs nepieciešams arī reģistrēt.
Notekūdeņu krājtvertne jeb nosēdaka – populārākais kanalizācijas sistēmas veids, kurā uzkrāt neattīrītus notekūdeņus, septisko tvertņu dūņas, fekālijas vai kanalizācijas sistēmu tīrīšanas atkritumus. Tās izmantošanai nav nepieciešama papildus apkope, izņemot regulāru satura izvešanu. Krājtvertnes būtība ir uzkrāt notekūdeņus hermētiski noslēgtā, piemēram, betonētā tvertnē. Krājtvertnē notekūdeņi var nonākt tieši vai tikt novadīti pa cauruļvadu sistēmu. Tai virspusē ir ierīkota apkopes lūka, caur kuru asenizators var atsūknēt uzkrātos notekūdeņus. Cik lielu krājbedri izbūvēt, atkarīgs no tā, cik daudz notekūdeņus tajā paredzēts iepludināt.
Septiķis – rūpnieciski ražota vai individuāli izgatavota tvertne ar kamerām notekūdeņu un fekālo nogulšņu nostādināšanai un filtrēšanai. Notekūdeņi pēc filtrēšanas var tikt novadīti uz tuvāko grāvi, vai izplūstošie notekūdeņi var tikt iesūcināti gruntī. Septiķis ir līdzīgs krājtvertnei, taču tam ir vismaz divas vai trīs savstarpēji savienotas kameras un speciāli ierīkota tam sekojoša infiltrācijas jeb daļēji attīrītu notekūdeņu novadīšanas sistēma. Notekūdeņiem ieplūstot septiķa pirmajā kamerā, smagākais saturs nogrimst, bet vieglākais saturs – ūdens – aiztek uz nākamo kameru. Ja ir trešā kamera, process atkārtojas. Pēdējā kamerā ir caurule, kas novada daļēji attīrītos notekūdeņus ārpus septiķa. Caurules gals ir ierakts zemē papildus izbūvētā filtrējošā slānī. Filtrējošais slānis var būt veidots kā filtrācijas lauki, apakšzemes filtrējošās drenas, smilts-grunts filtri, filtrācijas grāvji un akas vai niedru lauki. Infiltrācijas lauka sastāvu un izmēru ietekmēs tas, kāda pie mājas ir grunts un cik augsts ir gruntsūdens līmenis. Infiltrācijas laukam jābūt pietiekami lielam, lai spētu infiltrēt ienākošo notekūdeņu apjomu.
Individuālās attīrīšanas iekārtas – rūpnieciski izgatavotas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, kuras attīrītos notekūdeņus novada apkārtējā vidē un kuru kopējā jauda ir mazāka par pieciem kubikmetriem diennaktī. Šīs iekārtas no citiem kanalizācijas sistēmu veidiem atšķiras ar to, ka notekūdeņi tiek bioloģiski attīrīti speciāli plānotā, vadītā procesā iekārtas iekšienē, ko organizē un vada iekārtas vadības bloks, un tāpēc tā ir pieslēgta pie elektrības. Visu decentralizēto kanalizācijas sistēmu gadījumā ir svarīgi, lai pie notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas iekārtas var piebraukt asenizācijas mašīna. Ērtības labad to ieteicams ierīkot tuvāk piebraucamajam ceļam. Savukārt iztukšošanas biežums atkarīgs no kanalizācijas sistēmas iekārtas tilpuma un cik daudz tā tiek lietota.
Kā notiks reģistrācija?
Īpašniekam pašvaldībā jāreģistrē kanalizācijas sistēmas veids un jāglabā maksājuma čeki par kanalizācijas tīrīšanu un izvešanu par divu gadu periodu. Maksājuma čeki būs jāuzrāda gadījumā, ja pašvaldība veiks pārbaudi un apsekos kanalizācijas sistēmu. Reģistrēšanu vajadzēs veikt arī gadījumā, ja mājā tiks mainīts kanalizācijas sistēmas veids. Savukārt, ja pārbaudes laikā tiks atklātas kādas nepilnības, pašvaldības pilnvarotās personas, kas veiks šādas pārbaudes, varēs izteikt brīdinājumu un mājas saimniekam tiks dots laiks, lai savestu kārtībā kanalizācijas sistēmu. Ja tas netiks darīts, sods tomēr būs. Turpmāk katra pašvaldība noteiks arī to, cik reizes minimāli gadā jāveic kanalizācijas sistēmas tīrīšana. Svarīgi, lai to veiktu pašvaldībā reģistrēts uzņēmums.
Kas notiks ar lauku mazmājiņām?
Lauku teritoriju un viensētu kanalizācijas sistēmas nebūs jāreģistrē un netiks aizliegtas. Tomēr, būvējot jaunu vai atjaunojot veco sirsniņmāju, arī to vajadzētu ierīkot tā, lai netiktu nodarīts kaitējums videi ar neattīrītiem vai daļēji attīrītiem notekūdeņiem, dūņām vai fekālijām. Tieši tāpat kā pilsētās, arī laukos nav pieļaujama vienkārši zemē izrakta, neizbetonēta vai citādi neierobežota bedre jeb zemē izrakts caurums, virs kura izveidota iespēja nokārtot dabiskās vajadzības. Tāpat nebūtu pieļaujama tiešā izlaide jeb zemē ierakts cauruļvads, kurā pa vienu galu notekūdeņi tiek iepludināti, bet pa otru galu izplūst vidē – aiz kalniņa, grāvī, dīķi vai iesūcināti zemē. Arī cauri bunduļi ar plaisām jeb nehermētiskas nosēdbedres, pa kurām notekūdeņi noplūst vidē, nekādā gadījumā nav pieļaujami. Īpaši kaitīgas veselībai šādas labierīcības var būt, ja tās atrodas tuvāk nekā 50–100 metru attālumā no akas.
Pašvaldība centīsies palīdzēt
JURIS DOMBROVSKIS, Ciblas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs: «Sistēma ciematos ir jāsakārto. Daudzviet vēl palikušas padomju laikos izbūvētas kanalizācijas sistēmas un labierīcības. Vietās, kur blakus atrodas piecas vai desmit mājas, lūkosim, kā šīm mājām izveidot lokālu, centralizētu kanalizācijas sistēmu, kur notekūdeņi saplūst kopā un tiek nevis novadīti, bet attīrīti ar mini bioloģiskajām attīrīšanas iekārtām. Tas, cik šādu sistēmu varēsim ierīkot, būs atkarīgs no pašvaldības un Eiropas projektu finansējuma iespējām. Lauku teritorijās situācija ir dažāda. Daudzviet pamatā ir sausā tualete, bet cilvēki cenšas savās mājās ierīkot ūdensvadu un kanalizāciju. Lauku viensētās ļaudis sausās tualetes uztur kārtībā, jo tas pašiem ir svarīgi. Cilvēku laukos ir maz, un sētās, kur dzīvo viena tantiņa, liels kaitējums videi netiek nodarīts.»
