Laiks stādīt tomātus!

No sēklas līdz tomātam. No aprīļa līdz septembrim reizi mēnesī ciemosimies baldonietes MAIJAS BĒKAS siltumnīcā. Eksperti – Nacionālā botāniskā dārza direktors ANDREJS SVILĀNS un Lauku konsultāciju centra vecākais speciālists dārzkopībā MĀRIS NARVILS – komentēs Maijas paveikto un sniegs padomus, kas noderēs ikvienam siltumnīcas īpašniekam.
Tomāti
Agnese Ģērmane
18. marts

Drukāt

Saglabāt

Foto: Matīss Markovskis, no izdevniecības Žurnāls Santa arhīva

Neapkurināmā siltumnīcā tomātus var stādīt ap 15. maiju, kad zeme ir pietiekami silta un naktī vairs nav gaidāmas salnas.

Siltumnīcā tomātus Maija stāda maija otrajā pusē. Agrāk viņa eksperimentēja. Sēja agri, un, kad dēsti jau bija paaugušies, bet stādīšanai pastāvīgā vietā vēl bija pārāk auksts, daļu no siltumnīcas dobēm īpaši siltināja un tomātus sastādīja tur, lai paaugas spēcīgāka sakņu sistēma.

Stādus tur istabā uz palodzes līdz brīdim, kad naktīs ir pietiekami silts

Par šo tomātu bērnudārzu rūpējās īpaši – naktī pārsedza ar agrotīklu, kas salocīts pat trijās četrās kārtās, no rīta segumu ņēma nost. Un tā nedēļas trīs. Tikām tomāti jau bija kārtīgi saņēmušies un arī laiks kļuvis pietiekami silts, lai stādus varētu pārcelt uz pastāvīgu vietu siltumnīcā. Taču tāda ņemšanās ir stipri apgrūtinoša, arī šķirnes sajūk, un Maija nolēmusi, ka tā vairs nedarīs. Tagad stādus tur istabā uz palodzes līdz brīdim, kad naktīs ir pietiekami silts, lai droši varētu stādīt neapkurināmā siltumnīcā. Lai stādi telpās nepāraugtu un nesāktu stīdzēt, labāk tos vēlāk iesēj, no sējumu kastītes izpiķē mazākā podiņā un pēc tam pārstāda lielākā, kur tie var augt ilgāk.

Ieteikumi tomātu stādīšanai

Mazliet trihodermīna. Pirms stādīšanas augsnei pārkaisa un ierušina mazliet trihodermīna, vienmērīgi izkliedējot visā siltumnīcā vienu kilogramu. Nekā citādi augsni neielabo, jo tā jau ir sagatavota gana laba un bagāta – ar zirgu mēsliem, kūdru, dārza zemi, pelniem un pat olu čaumalām, kam jāpalīdz cīnīties ar zemesvēžiem (par to pamatīgāk rakstījām IEVAS Mājas 7. numurā, 6. aprīlī).

Stāda neiedziļinot. Stādīšanai veido bedrītes, kas nav daudz lielākas par podiņu, kurā stādi auguši, un stāda, dēstus neiedziļinot – tikpat dziļi, kā tie auguši podiņā. Stāda stāvus – pasen atpakaļ izmēģinājusi arī tomātu stādīšanu guļus, taču secinājusi, ka tad paiet ilgāks laiks, kamēr augi iesakņojas un iedzīvojas un attiecīgi mazāk laika paliek augļu briedināšanai. Guļus stāda tikai tad, ja dēsti ir pavisam izstīdzējuši, taču pēdējos gados tā tikpat kā nenotiek.

Augsni salaista. Apmēram nedēļu pirms stādīšanas Maija augsni tomātu siltumnīcā pamatīgi salaista, un dēstus tā sagaida mitra. Kad tomāts iestādīts, varētu arī nelaistīt, tomēr, lai saknītes stabilāk iegultos vietā, katram stādiņam apkārt, raugoties, lai netrāpītu lapām un stublājam, uzlej vēl nepilnu litru ūdens.

Ļauj atpūsties. Trīs četras dienas tomātiem ļauj atpūsties no pārstādīšanas stresa un tad uzsien. Siešanai izmanto vienkāršu aukliņu, ko apņem ap stublāju. «Klipšus varbūt vajag tad, ja ir liela plantācija, kas ātri jāuzsien, bet man ir tikai 42 tomātu stādi un nekur nav jāsteidzas, es katru varu apčubināt,» smaida Maija.

Stādu laistīšana

Maija siltumnīcu laista ar lejkannu, ūdeni nes no tuvējā dīķa.

Māris: «Dīķa ūdens ir ļoti labs, jo tas ir mīksts un augiem draudzīgāks nekā cietais krāna ūdens. Jālaista tā, lai, saspiežot zemi rokā, mitrums ir jūtams, bet ūdens netek.»

Tomātu irdināšana

Reizi pa viegli Maija parušina zemes virskārtu, bet, kad pēc laistīšanās virs augsnes sāk parādīties tomātu saknes, uzber tām kūdras kārtiņu. Kūdra sagādāta jau laikus, lai pietiktu visai vasarai.

Māris: «Tomātam patīk, ka tā saknēm tiek klāt gaiss, tikai jāirdina uzmanīgi, jo saknes ir tuvu zemes virskārtai. Uzbērt kūdru uz tām arī var, tikai jāraugās, lai tā būtu neitralizēta.»

Mēslošana

Maija tomātus jau no pavasara mēslo ar nātru vircu un citiem uzlējumiem un minerālmēslojumu lietot neplāno.

Māris: «Tā kā šiem tomātu stādiem bijis labs un pamatīgs pamata mēslojums, pagaidām tiešām mēslot ne ar ko citu nav nepieciešams. Ja izmanto gan organisko mēslojumu, gan minerālo, ir ļoti viegli pārspīlēt ar devām, jo siltā laikā aktīvāk sadalās un strādā arī organiskais mēslojums.

Vienu nedēļu var mēslot ar nātru vircu, nākamo – ar šķīstošo mēslojumu. Tomēr jābūt piesardzīgai un strikti jāievēro ieteiktās devas, jo mazā siltumnīcā augus ir viegli pārbarot.

Es tomēr ieteiktu pamīšus izmantot arī tieši tomātiem domāto minerālmēslojumu, kurā ir viss, kas šai kultūrai vajadzīgs. Visvienkāršāk ir izmantot šķīstošo mēslojumu, jo to ir vieglāk dozēt. Vienu nedēļu var mēslot ar nātru vircu, nākamo – ar šķīstošo mēslojumu. Tomēr jābūt piesardzīgai un strikti jāievēro ieteiktās devas, jo mazā siltumnīcā augus ir viegli pārbarot. Par to, ka tomāti pārbaroti, liecina izteikts lapu masas pieaugums, vēlāk – kad jau ir augļi – arī tas, ka tie slikti krāsojas. Ja sanācis pārmēslot, var mēģināt vairāk laistīt un ar ūdeni mēslojumu izskalot. Kad tomāti sāks ražot augļus, jāpabaro ar kalciju, piemēram, ar Calmax vai Vito Calcium, lai miziņa izturīgāka un auglis stingrāks.»

Veselīgie uzlējumi

Pavasarī pašu pirmo siltumnīcas laistīšanai gatavo uzlējumu no zāļu tējām, kas pagājušajā gadā salasītas un pa ziemu nav iztērējušās. Žēl laist tās zudumā. Ja jau tās ir veselīgas un labas cilvēkam, tad arī tomātiem nekas slikts nenotiks. Samet 50 litru mučelē, aplej ar aukstu dīķa ūdeni un, palaikam apmaisot, ļauj divas nedēļas norūgt. Nolej, atšķaida un laista – ar mučeli pietiek vienai kārtīgai laistīšanas reizei visai siltumnīcai.

Pa to laiku jau ir paaugušās nātres, mučeli piepilda ar tām, pielej ūdeni un atkal divas nedēļas raudzē. Kad raudzējums gatavs, laista gan tomātus, gan gurķus un papriku, atšķaidot ar ūdeni attiecībā apmēram 1:10. Vienreiz nedēļā laista ar tīru ūdeni, nākamajā – ar stiprumzālēm, jo nātru virca ir ļoti labs augšanas stimulators un kalpo gan kā slāpekļa mēslojums, gan arī kā vispārējs auga imunitātes stiprinātājs.

Līdzīgas stiprumzāles raudzē arī no maizes garoziņām, kas pa ziemu sakrājušās.

Labi kaimiņi

Siltumnīcā kopā ar tomātiem var stādīt garšaugus. Lielākais tomātu draugs un sabiedrotais ir baziliks. Tas siltumnīcā uztur veselīgāku mikroklimatu, jo nepatīk slimību izraisītājiem. Ar tomātiem draudzējas arī salāti. Tos var stādīt starp tomātu dēstiem – kad salāti novākti, to vietu, augot aizvien lielāki, aizņem tomāti.

Baziliks.

Timiāns.

Rozmarīns.

Maijas īpašais jautājums

«Kad tomātiem jāsāk noņemt apakšējās lapas? Esmu kaut kur lasījusi vai arī kāds man ieteicis, ka tas jādara tad, kad sāk ziedēt pirmais ķekars, – tad tomātam būs vairāk spēka augļu veidošanai. Un tā es arī daru.»

Atbild Māris Narvils: «Apakšējās lapas stādiem nevajag steigties nokniebt, jo katra lapa augu baro. Lapas sāk noņemt tad, kad augļi pirmajā ķekarā sāk nogatavoties un pati lapa jau parāda, ka tā ir novecojusi, nav vairs tik zaļa. Noņem arī slimās lapas.» Pazarītēm gan jāpievērš uzmanība un tās jāizkniebj, jo katra paduse atņem stādam spēku.

 

 

 

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs